EET, gribas gan redzēt to skatu, kad Tu stāvēsi blakus santehniķim, kurš ar papīra nazīti, aizliecies aiz pda, skrubina to līmi nost un nelamājas :) Vienam paziņam pods bija krievulaikos ar epoksīda tepi pielīmēts. Tad nu demontējot ar visām flīzēm nonāca nost. Protams, podu var līmēt ar silikonu vai citu līmi, bet paredzēts to skrūvēt pie grīdas ir ar divām skrūvēm. Tad nav nekādu problēmu ar remontdarbiem.

Skrūvētu podu arī akurāti hermitizē ar silikonu papildus novēršot porcelāna vai grīdas virsmu dažādās plaknes lai pods nešūpotos.

rūpes par nākamo paaudžu ērtību ir apsveicamas, bet manuprāt nedaudz pārspīlētas.
dzīvoklī joprojām stāv 1975. gadā uzliktais pods. joprojām funkcionē, ir normālā higiēniskā stāvoklī. protams, ka ir mainītas daļas skalojamajā kastē.
pods kā pods. lietojot neabrazīvus tīrīšanas līdzekļus tas kalpos vēl 40 gadu un iegūs antikvāra statusu.
kāpēc tas būtu jāmaina?
kāpēc jāuztraucas par to, kā mazmazbērni dabūs nost antikvāro podu? varbūt uz to brīdi jau tādas lietas kārtos ar domu spēku bez trīsstāvīgo palīdzības.

v_t Wrote:
-------------------------------------------------------
> rūpes par nākamo paaudžu ērtību ir
> apsveicamas, bet manuprāt nedaudz
> pārspīlētas.
> dzīvoklī joprojām stāv 1975. gadā uzliktais
> pods. joprojām funkcionē, ir normālā
> higiēniskā stāvoklī. protams, ka ir mainītas
> daļas skalojamajā kastē.
> pods kā pods. lietojot neabrazīvus tīrīšanas
> līdzekļus tas kalpos vēl 40 gadu un iegūs
> antikvāra statusu.
> kāpēc tas būtu jāmaina?
> kāpēc jāuztraucas par to, kā mazmazbērni
> dabūs nost antikvāro podu? varbūt uz to brīdi
> jau tādas lietas kārtos ar domu spēku bez
> trīsstāvīgo palīdzības.

Ja Tu savai klozetei ieliki 21.g.s. Detaļas tad tas vairs nav attikvārs, bet gan vecs tualetes pods.

Ar tualetes podiem ir tāda lieta: padomju laikā ražotie un vecāki (protams, ir izņēmumi) mēdz plaisāt ar lielām vai sīkām viscaurejošām plaisām. Tas ir laika jautājums, pods var ieplīst pat no neliela nejauša sitiena. Var arī satraumēt apakšdaļu. Vecos, kam ir jau 25-30 gadi ir ieteicams nomainīt ja ir plaisas keramikā. Jaunie, diemžēl, (pārsvarā gan lētais gals) plaisā jau daudz ātrāk. Ir bijuši gadījumi, kad ieplīst keramika arī no dārgā gala.
Runājot par līmēšanu ar silikonu, podu pārsvarā nākas noņemt sasitot, nevis tādēļ, ka nevar, bet nav vajadzības saglabāt.

Ar savu pieredzi pievienojos tiem, kuri saka, ka starp podu un flīzēm smērētu silikonu (nevis līmi!!!) var mierīgi dabūt nost.
Ir liki podi ar skrūvēm, papildus pa pēdas perimetru uzspiežot silikonu tieši, kā te tika teikts, - amortizācijai utt. Bija gadījums, kad pēc 3 gadiem vajadzēja to noņemt, nebija nekādu problēmu: atskrūvēju skrūves un ar nazi akurāti pa perimetru ejot, silikons nogriezās pa skaisto, nekas netika ne salauzts, ne saskrāpēts.

Starp apsmērēt apkārt un uzsēdināt uz silikona ir starpība. Otrajā gadījumā izspiež silikonu uz flīzēm kamēr pods nav vietā un tad podu uzliek uz izspiestā silikona. Lieko noņem ar gumijas lāpstiņu un ziepjūdeni. Pēdējā laikā esmu dzirdējis, ka ziepjūdens vietā var izmantot vaitspirtu. Tieši pēc šī uzlikšanas veida ir pagrūtāk noņemt.

Ja par podiem, tad podiem.
Pieliku piekaramo podu pie sienas tikai pieskrūvējot.
Sākot lietot viņš noslīdēja apm.2cm uz leju. Vajadzētu dabūt atpakaļ tos 2cm, jo parādās flīžu šuves + kaut kā jānostiprina, lai atkal neslīdētu uz leju.
Kāda ir prakse? viņu līmē, silikonizē, vai liek uz balto cementu?

Uz rāmja.

Pirmkārt pods pie rāmja ir kārtīgi jāpieskrūvē, līdz galam :)
Var izmantot gatavo starpliku, var skrūvēt klāt un tad apsmērēt ar silikonu. Galējais variants, kurš nebūs baigi pareizs līmēt klāt.
Tam ka pods slīd lejā, var būt arī iemesls, ka reģipsis nav tieši pie rāmja pieskrūvēts.