Kas labāks sienu / griestu apdarei un lāvai? Apse, melnalksnis, bērzs vai alksnis? Vislabāk patiktu melnalksnis, bet nu tauta runā, ka liels risks, ka saplaisās un sašķelsies no lielajām t svārstībām. Vai tiesa? Kādas termo-mehāniskās īpašības ir pārējiem?

Lāvu var taisīt no apses dēļiem. Apse labi panes slapjumu. Ne par velti no apses drāž jumta skaidas. Sienām protams vislabāk ir liepa, tikai tad laikam speciāli jāpsaūta kādā gaterī. Sausus bērza dāeļus būs grūti uzsist, jo koks ciets. Gan jau var alksni likt, bet tas gan vairāk piemērots malkai. Ir gan redzēti visādi piesūcināti alkšņu materiāli, bet es ķīmiju pērtuvē nekad neliktu. Vispār nekādas lakas vai antiseptiķus neieteiktu izmantot. Pie labas ventilācijas un pareizas konstrukcijas, nekas tur nepūst un nebojājas. Jā lāva, ar laiku, paliks Latvijas pelēkajā tonī, bet kāda tam nozīme, kāds tonis dēļiem pie pakaļas, ka tik viegls gars :) .

1) apse lāvām ir laba arī tamdēļ, ka tās koksne mīkstāka kā citām koka sugām. Tās mitrumnoturība laikam tamdēļ, ka tā satur darvas vairāk kā citi. To var manīt uz mietiem, kas nenomizoti - ar laiku miza sāk lobīties un zem tās atsedzas melna virsma.

2) ja par pirts koka apdari būtu bijis jādomā pirms 8-10 gadiem, droši vien būtu darīts kā Didzim - ne ar ko neapstrādāt.... Tad info par koka virsmu eļļošanas variantiem maigi izsakoties bija skopa, bet patiesībā jau nekāda...
Tā darīja arī mani lauku draugi...Bet dažus gadus atpakaļ rekonstruējot pirts telpas - lāvām lietojot apses plankas (ap 4x15cm) - bet sienām, no tā ko varēja dabūt, izvēloties laikam melnalksni ar skaisti iesārtenu koksni - jaunās info gaismā protams nolēma darīt savādāk.

3) Ierakstot guglē piem."pirts lāvu apdare" - atveras šādi tādi ieraksti piem.:

a) manā uztverē visnevainīgākais - Paint Eco karsēta lineļļa pirts lāvām (mūsu pašu "Linum Colour-Iecava")
b) "Amello"pirts lāvu apdares eļļa - uz linsēklu eļļas bāzes
c) "Ekoline"pirts lāvas dēļu eļļa - sastāvs: auksti spiesta lineļļa, augu eļļa, konofolijs (kaut kādi dabīgie sveķi)
d) "Tikurilla" Supi Laudesuoja - dabīga parafīna bezkrāsaina eļļa.
e) "Tikurilla" Supi Saunavaha - ūdens bāzes! ar dabīgu vasku.

4) Visi šie sastāvi koka virsmu pasargā no mitruma, netīrumiem kā arī aizkavē virsmu nodilumu un novecošanos. Nav kaitīgu piemaisījumu, var tikt lietotas virsmām kas tiešā saskarē ar ādu, protams arī sienu un griestu koka apdarei.

5) Manā sapratnē šeit nav runa par triecienizturību, bet nodilumizturību šādā aspektā: lāvas būtu jāapmazgā teju pēc katras pirtošanās reizes - un to var izpildīt piem. ar siltā ziepjūdenī samērcētu mīkstu lupatiņu.
Toties neapstrādāta un ižžuvuša koka virsmā, kura absolūti neatgrūž mitrumu - sviedri, netīrumi iesūcas (iekožas) dziļāk un tāda prasa biežāku un niknāku beršanu - ar suku, abrazīvu švammi utm. Te tā sāls manā uztverē.

P.S. arī Didzim agri vai vēlu pirts koka apdare būs jāmaina - un kas to zin, kāda izvēle par tās apstrādi tiks izdarīta - pieņemu, ka varbūt savādāka - kaut vai tāpēc, lai būtu citādi nekā iepriekš!

lāva jau nav slieksnis, nodilumizturība nav aktuāla.
berzt un mazgāt lāvu arī nav vajadzīgs. labāk paklāt linu dvieli, un pirts ir sterila vide.
vajag tikai kārtīgi izvēdināt.

Es vienalga palieku pie savas viedokļa, lāvas dēļus privātmājā nekā nevajag apstrādāt. Cita lieta viesu nams, kur tauta mainās, cita slodze un nevienam nav laika tīrī lāvu. Nepatīk man tās eļļas un vispār pirtī jo mazāk kas lieks, jo labāk. Nekad nesapratīšu, kas lielvekalos pērk visus tos pirts aroamtizātorus, ķīmijas, un termometrus, kur veča krāniņs rāda temperatūru. Savā pirtī jau sen aizliedzu viesiem visus tos sūdus izmantot.