Labdien,
Ir interese par termoputām lai aizpildītu spraugu starp ķieģeļu sienu un guļbūvi. Bezšaubām tas ir viens no efektīvākajiem risinājumiem šādā situācijā. Taču pastāv daži aspekti kuri liek iedziļināties problēmā.
1. Formaldehīds. Kad 1970tajos gados ASV un Kanādā tika īstenoti siltināšanas projekti ar UFFI putām (Urea-formaldehyde foam insulation ), radās problēmas ar formaldehīda izgarojumiem un drīz vien šos projektus slēdza, bet mājas ar UFFI siltināšanu zaudēja tirgus vērtību. Lai gan tagad ir pieejami pētījumi kas pierāda, ka UFFI garaiņi pastiprināti izdalās tikai cietēšanas procesā, bet paklājs vai mēbeles to var izdalīt vairāk. Tomēr Kanāda vēl joprojām liegumu nav atcēlusi lai gan kā saprotu tad tur arī ir kaut kādi atvieglojumi tagad. ASV liegums ir atcelts. Eiropā šāds liegums nekad nav bijis. Kāds ir Jūsu viedoklis?
2. Pelējums. Ņemot vērā, ka UFFI putas lieliski aizpilda tukšumus māja tiek pilnībā noblīvēta. Pie sliktākas ventilācijas var paaugstināties mitrums telpās kas savukārt var radīt pelējumu. Pati guļbūve nevarēs "elpot" jeb izvadīt mitrumu un tiks neatgriezeniski bojāta. Ir skaidrs, ka jānodrošina adekvāta ventilācija, jānodrošina logi kuri nesvīdīs no iekšpuses. Bet vai nav tā, ka ir arī nedaudz aizpriedumi? Putas un koks nesavienojamas lietas? Bet kāpēc tad karkasa tipa mājām pūš putas koka karkasā? Kāpēc koka karkass ietīts plēvēs un vatēs nesapūs, bet porainas putas saskarē ar guļbūvi ir kaut kas šausmīgs?
3. Par šo siltināšanas metodi interesējos jau kādu laiku. Pirms gada-diviem, šis bija ļoti aktuāli, reklāmas, reklāmraksti, piedāvajumi, firmas. Tad tagad viss ir kaut kā pieklusis! Kādēļ šī metode nav gājusi plašumā? Aizspriedumi? Vai tomēr pelējums? Tāpēc gribētos dzirdēt viedokli no cilvēkiem kuri paši vai to paziņas ir siltinājuši māju ar UFFI. Internetā atsauksmju ir maz. Interesanti, ka mūsu firmas pozicionē sevi kā vācu putu pūtēji, bet vācu saitēs īpaši nekas nav rakstīts par tām.

Mans viedoklis - es nepielietotu tās termoputas. Kā var zināt, kādus garaiņus termoputas izdalīs laika gaitā un kādu ietekmi izgarojumi atstās uz veselību, uz bērniem? Un ja pēkšņi parādās paziņojums par to kaitīgumu, kā tās varēs izdabūt ārā? Kādreiz koka mājas apšuva ar ruberoīdu un tika sapūdētas. Domāju, ka termosiltinājums būs līdzīgs ruberoīdam, māja neelpos, sāks pelēt un trupēt
Un kā ir termoputu degšanu?

hk35 arī labi aizpildīs tukšumus, var pat iztecēt ārā pa zara caurumu...

Bet vai nav tā, ka ir arī nedaudz aizpriedumi? Putas un koks nesavienojamas lietas? Bet kāpēc tad karkasa tipa mājām pūš putas koka karkasā? Kāpēc koka karkass ietīts plēvēs un vatēs nesapūs, bet porainas putas saskarē ar guļbūvi ir kaut kas šausmīgs?

nedrīkst visu samest vienā katlā. tas, vai plēve māju sapūdēs vai nē, atkarīgs no tā, kur un kāda plēve tiek iestrādāta.
tāpat ar putām. ja putas veidos tvaika necaurlaidīgu slāni no ārpuses līdzīgi kā ruberoīds, tad nekāda ventilācija neglābs māju no sapūdēšanas.

ja kaut ko tādu tomēr dara, tad tvaika barjerai iekšpusē jābūt ideālai, kas nav vienkāršs uzdevums, plus ventilācijas sistēma vai vienmēr atvērti logi.

Termoputām ir viena problēma,nesaistīta ar ekoloģiskumu,proti,tās ekspluatācijas laikā sarūk !!! Esmu dzirdējis dažādus viedokļus par rukuma apjomu,bet personīgā pieredze ir graujoša. Aizpildītā sprauga 4-5cm ,termoputas ir atdalījušās no abām plaknēm aptuveni par 5mm, aptuveni ik pa 20-30 cm ir plaisas perpendikulāri plaknei. Vienā vārdā sakot- absolūta bezjēga-vējš svilpo visam cauri un garām !!! Var jau būt,ka pūtēji kaut ko salaiduši dēļī ar sastāvu,bet tagad variants tikai viens- dekoratīvā ķieģeļa un termoputu pildījuma pilna demontāža. Bail pat iedomāties par gruvešu konsistenci-ķieģeļu lauskas un vējā lidojoši termoputu gabali pa visu īpašumu......

To Praktiķis.
Cik Jums izmaksāja putu iepūšana? Pēc kāda laika sāka rukt? Vai bija radušās kādas problēmas ar pelējumu, mitrumu? Vai aiz ķieģeļiem ir koka ēka? Vai mēgīnājāt sazināties ar pūtējiem? Viena firma piedāvā 35 gadi garantiju, nezinu kā citas.

Esmu domājis arī par HK35, bet ej sazini kur tās var izbirt laukā tik vecai ēkai.

Normāli nokalpoja divas sezonas. Mitruma saistītās problēmas veidojas dēļ ķieģeļa fasādes,kas ir kā mitruma bloķētājs un aukstuma tilts vienlaicīgi. Spraugas aizpildītāja īpašības ir sekundāras tajā visā vienādojumā. Neviens nevar izmērīt un pateikt -cik jūsu konkrētais mūris ir spējīgs izlaist cauri mitrumu ja tiek nobloķēta gaisa caurlaidība caur to (kas būtībā ir termoputu un citu aizpildītāju galvenā funkcija) Pats mūris- mūsdienu izpratnē nepilda vēja barjeras funkciju-par to pārliecinājos pats un biju pārsteigts, cik ļoti daudz gaisa plūsmas iet cauri ideāli nomūrētai izšuvotai ķieģeļa fasādei. Tajā pašā laikā, spraugas aizpildītājs,kurš nebloķēs gaisa caurlaidību,arī nedos nekādu taustāmu labumu siltuma noturības ziņā. Koks ar diviem galiem,kā daudzās lietās.

vairs neatceros kur, bet braucot redzēju māju, kurai bija noplēsta fasādes apdare, atsedzot siltinājumu - vati - arī izskats bija graujošs - jo vate bija pamatīgi sarukusi.