UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU
Iekšdarbi :
Building.Lv Forums
Apdare, krāsošana, flīzēšana u.c.
Apdare, krāsošana, flīzēšana u.c.
Dušas sienas
Autors:
audixtr
()
Datums: 18/12/2018 21:57
Sveiki visiem, jautājums ko jūs liekat tajā vietā uz sienas, kur ir paredzēta duša, man tās abas ir starpsienas. Noteikti daudzi liek zaļo reģipsi, bet manuprāt tas nav nopietni, flīžu šuves laiž ūdeni cauri, un pēc gadiem 5,6 tas regipsis būs izmircis, daudzi noteikti liek hidroizolāciju. Es jau vairāk sliecos, ka tādā vietā būtu jāliek akvapanelis. Ko jūs šajos gadījumos darāt? Visiem paldies par atbildēm.
Re: Dušas sienas
Autors:
Hmm
()
Datums: 18/12/2018 22:32
Pirms desmit gadiem uzliku reģipsi + hidroizolācija, šogad paskatījos no sienas otras puses, viss izskatījās sauss.
Re: Dušas sienas
Autors:
Vilnis_Radio
()
Datums: 19/12/2018 00:00
Man duša uzbūvēta pirms kādiem 15 gadiem ar regipsa sienu, kura nokrāsota. Regipsis stāv bez vainas.
Tehnika bija tradicionāla. Regipss un melnā grīda savienota ar hidroizolācijas lentu, grīdai un sienām pāris kārtas zaļā hidroziolācija. Santehnikas izvadi arī labi noizolēti.
Uz mastikas grīdai flīzes, sienām krāsa. Negribēju flīzēt sienas, bet tikpat labi to varētu arī darīt.
Smaga kļūda veidojas, ja konstruktīvi paliek kaut kādas nenoizolētas spraugas. Es teiktu, ka grīdas pievienojums un santehnikas izvadi ir kritiskākās vietas, resp. visas regipsa malas.
Tehnika bija tradicionāla. Regipss un melnā grīda savienota ar hidroizolācijas lentu, grīdai un sienām pāris kārtas zaļā hidroziolācija. Santehnikas izvadi arī labi noizolēti.
Uz mastikas grīdai flīzes, sienām krāsa. Negribēju flīzēt sienas, bet tikpat labi to varētu arī darīt.
Smaga kļūda veidojas, ja konstruktīvi paliek kaut kādas nenoizolētas spraugas. Es teiktu, ka grīdas pievienojums un santehnikas izvadi ir kritiskākās vietas, resp. visas regipsa malas.
Re: Dušas sienas
Autors:
Georgs999
()
Datums: 19/12/2018 07:36
Vilni palabošu. Nav regipsis, bet rīģipsis no vārda rīgas ģipsis, kur tas ticis savulaik izgudrots un ražots. Ķīpsaslas ģipša fabrikā.
Krievi spītīgi turpina saukt par reģipsi, tur pretīm vācieši izrunā riģipsis.
Krievi spītīgi turpina saukt par reģipsi, tur pretīm vācieši izrunā riģipsis.
Re: Dušas sienas
Autors:
Tinis
()
Datums: 19/12/2018 07:52
Ģipskartons izgudrots Amērikā. Rīgā kādreiz bija fabrika, kas to ražoja.
Re: Dušas sienas
Autors:
arre
()
Datums: 19/12/2018 10:11
Esmu lietojis gan ģipškartonu, gan saplāksni. Uz jebkura no materiāliem obligāti jāliek hidroizolācijas kārta, īpašu vērību pievēršot stūriem un salaidumiem kā jau pareizi pamācija Vilnis.
1984.gada 22.maijā ASV reģistrēts patents No. 520123 - iekšsienu apdares plāksne no ģipša un kartona. Patentu reģistrējis amerikānis Augustīns Sakets (Sackett) Tāpēc ilgu laiku ASV ģipškartona plāksnes sauca par saketa plāksnēm. Šobrīd iegājies - drywall.
Eiropā ģipškartonu sāka ražot Latvijā 1938. gadā, kad AS “Rīgas ģipsis” izveidoja ģipškartona lokšņu fabriku Rīgā. Pēc kara rūpnīca darbojās Vācijā, kur kompānija “Rigips” patentēja un joprojām lieto nosaukumu, ko devusi Rīgas ģipškartona lokšņu fabrika.
1984.gada 22.maijā ASV reģistrēts patents No. 520123 - iekšsienu apdares plāksne no ģipša un kartona. Patentu reģistrējis amerikānis Augustīns Sakets (Sackett) Tāpēc ilgu laiku ASV ģipškartona plāksnes sauca par saketa plāksnēm. Šobrīd iegājies - drywall.
Eiropā ģipškartonu sāka ražot Latvijā 1938. gadā, kad AS “Rīgas ģipsis” izveidoja ģipškartona lokšņu fabriku Rīgā. Pēc kara rūpnīca darbojās Vācijā, kur kompānija “Rigips” patentēja un joprojām lieto nosaukumu, ko devusi Rīgas ģipškartona lokšņu fabrika.
Re: Dušas sienas
Autors:
audixtr
()
Datums: 19/12/2018 13:16
Tad jūs visi sakiet, ka zaļais regipsis ar hidreni ir ok?! Un kā ir ar šuvotāju flīzēm, izmantojiet parasto, vai kādu speciālo?
Re: Dušas sienas
Autors:
soseds2
()
Datums: 06/01/2019 13:45
Gatava siena, hidrene (akurāti iestrādāta 2 kārtās) ar perimetra-stūra lenti, flīzes (flīžu līme parasti elastīgā), tad šuvotājs. Šuvotājam dušas telpās ir jābūt labi iestrādātam šuvēs. Nevis vienreiz pārbrauc viena vietai pāri, bet vismaz trīs, lai kārtīgi iestrādājas. Tur arī tas hermētiskuma noslēpums.