artisb Wrote:
-------------------------------------------------------
> Paldies par ieteikumu - nelikt reģipsi.
> Vagonka man īsti vairs neuzrunā, droši vien tā
> iemesla dēļ, ka vecāku mājās tā ir visur,
> kur arī savu bērnību esmu pavadījis un jau ir
> krietni apnikusi :)


Pilnīgi piekrītu tiem, kuri saka ka bez siltinājuma utt par ģipškartonu vajadzētu aizmirst.
Ne tikai plaisu dēļ, bet arī mitruma... arī pie maza stiprinājuma soļa diezgan ātri tā slīpā siena būs ar pauguriem no paša ģipškartona svara, vasarā gaiss ir pietiekami mitrs, tapetes būs noslēpušas visas plaisas, bet tramplīnus uz sienām tapetes nenoslēps:)
Pašam ir saimniecības ēka.. ziemā kādi plus 10 grādi, griesti no ģipškartona.. solis 40cm.. kādu laiku bija smuki., tagad tikai ok :)

Viss ir atkarīgs kādā nolūkā Jūs izmantosiet. tikai kā noliktavu?
Vai lai bērniem vasarā ir sava vieta kur pavadīt savu laiku..
Izbūvētā mansardā vasarā ir diezgan silts, bet sen neesmu bijis nevēdināmos bēniņos vasaras karstumā... cik ļoti tā telpa var uzkarst, ja nav siltumizolācija ielikta?

Jūsu vecāku mājā drošvien vagonka bija lakota? - un tai lakai bija tāds interesantis tonis, kurš reti kuram patīk? :)
Vai Jūs pats tajā jumta stāvā taisaties uzturēties?

Ja tā platība ir pietiekami liela un tur uzturētos cilvēki, tad es drošvien pie dēļu klāja ar atstarpi uzliktu kādu vēja aizsardzību, tad 100cm vati, uz spārēm tvaika plēvi -/ Latojums un vagonka
Ņemtu vagonku ar mazu fāzīti, lai ļoti neizeltos dēļu savienojumi. Pirms likšanas nokrāsotu ar kādu matētu krāsu pilnīgi baltus, lai neizceļas koka tekstūra.

Otrais stāvs būs priekš bērniem, lai ir sava telpa kur pabūt, spēlēties.
Bez siltumizolācijas vasarā tur ir ļoti karsts, ja netiek vēdināta telpa. Man bija doma par to, ka obligāti jānosiltina tieši tāmdēļ, lai vasarā nebūtu tik karsts.

Precīzi, vecāku mājā vagonka bija lakota.

Skatoties no iekšpuses, tad tas ko iesakat ir sekojoši:
1) vagonka
2) latojums pie spārēm, piemēram, lai veidotu 3cm gaisa spraugu
3) tvaika plēvi
4) 100cm vati (vai vate saskaras ar tvaika plēvi?)
5) vēja plēvi vai kaut kādas pretvēja plāksnes piestiprinot pie spārēm (arī saskaras ar vati?)
6) gaisa sprauga, piemēram, 3cm
7) dēļu klājs
8) šīfers

Un te man rodas neskaidrība. Gadījumā, ja caur jumtu nonāk ūdens, tas tek cauri pretvēja plēvei, vatei un tikai tad nonāk līdz tvaika plēvei, kura tad var novadīt mitrumu uz vēja kastēm. Kaut kā neizklausās pareizi.

Manā gadījumā, manuprāt, varētu arī izmantot šādu risinājumu: [varupats.lv]

Ja neizmantoju ekovati, bet parasto vati, tad varētu arī iztikt bez pretvēja plāksnes (nr.5) un atstāt gaisa spraugu starp vati un pretkondensāta plēvi (nr. 3). Savukārt būvkartona (nr. 8) vietā varētu ieklāt pretvēja plēvi.

1) vagonka
2) latojums pie spārēm, piemēram, lai veidotu 3cm gaisa spraugu
3) tvaika plēvi ( tā nekādā veidā neaiziet līdz vēja kastei)
tvaika plēve ir domāta, lai izvairītos no kondensāta veidošanās siltumizolācijā. pirms tvaika plēves jābūt pietiekami silts, lai tur neveidotos rasas punkts)

4) 100cm vati (siltumizolācijas biezums atkarīgs no telpu izmantošanas veida, ja izmanto tikai vasaras gadījmā tad varbūt pietiek, ja ziemā tad stipri pa īsu. (vate var saskarties ar tvaika plēvi, tvaika plēve hermētiska, eko vates gadījumā laikam var arī savādāk :) bet to varbūt zin citi foruma biedri)
pūšamā vate var lieti noderēt, jo maz ticams, ka senāk būvēja ievērojot mūsdienu standarta lokšņu vates izmērus)

5) difūzijas membrāna (drīkst saskarties ar vati, bet jābūt atstarpei no jumta seguma)
šo plēvi var laist līdz vēja kastei.)
6) gaisa sprauga, piemēram, 3cm
7) dēļu klājs
8) šīfers

Ar mansardiem ir sarežģīti, jo tur atšķirībā no parastām telpām visi darbi ir piņķerīgāki un attiecīgi stipri dārgāki.
Pats esmu šādu mansardu veidojis un varu pateikt, ka tas bija ar kārtu grūtāks darbs kā visu māju no ārpuses akurāti siltinot. Ņemot to vērā, es neredzu jēgu likt 100mm vati. Vai nu kārtīgi siltināt ar ziemas versiju un 35cm un nežēlojot risnājumos vai vasaras budžeta versiju vispār bez siltnājuma, vienkārši ar dekoratīvo segumu, kas arī gana labi pasargā no sakaršanas. Ziemai 100 ir par maz, bet vasarai pārāk dārgi. Tādas manas domas.

Tas siltinājums neatrisinās telpas karšanu, bet kad telpā sakarsis (un tā būs), tad tā būs barjera lai pa nakti atdzistu. Tur stipri jādomā par ventilāciju. Bet man liekas, daudz efektīvāk būs nopirkt sildītāju vai kondišku vai 2 vienā.

Un šeit rodas vēlviens jautājums, jo parādas jauns termins - difūzijas membrāna. Starpība ar pretkondensāta plēvi?

Cik noprotu, tad membrāna arī vairāk ir paredzēta mansardiem, kā arī pilda pretvēja un kondensāta nenokļūšanu iekštelpā funkciju, papildus tam ir izturīgāka