Labdien!
Vēlos koka karkasa mājas pirmajā stāvā izveidot koka grīdu.
Mājas pamati veidoti ''zviedru plātnes stilā''.
300 mm putupolistirols, tad 150 mm betona plātne, kas būs kā melnā grīda.
Nevaru saprast kā būtu pareizāk rīkoties tālāk.
Plānoju likt lāgas, zem lāgām pa visu grīdas perimetru izklāt ruberoīdu. Starp lāgām sabērt keramzītu. Uz lāgām grīdas dēļi.
Vai tā būtu pareizi? Varbūt kādi ieteikumi vai labāki, vienkāršāki risinājumi?

Paldies!

Grīda ir siltā vai tikai betons? Kopumā izklausās diezgan sarežģīts risinājums.

Nav siltā grīda, tikai pliks betons.

Neoptimāls resursu patēriņš. Ir izveidota izcila plātne ar siltumizolāciju biezu siltumizolāciju 300mm, tām pa virsu 150mm betons, kas kalpotu arī kā siltuma akumulators.

Betonu ar koka dēļiem nesabojāsi, var droši likt virsū lāgas, keramzītu un dēļus. Parketu un tamlīdzīgos var likt tieši uz betona.

Prātīgāk būtu bijis pamatus likt uz stabiņiem, bet kas izdarīts, izdarīts.

Risinājums vairāk nekā dīvains.....
Koka karkasa risinājumā masīvā betona plātne pilda termo masas funkciju,tas būtiski arī vasarā. Koka karkasam šī masa maza,tāpēc vasarā ātri uzkarsīs.
Kāpēc radās doma darīt ne tā kā citiem?

Kā ir citiem? Īsti nesaprotu par ko tiesi Jūs esat izbrīnīti, par to ka koka karkasa māja ir uz plātņu pamatiem, vai ka planotais grīdas pīrāgs ir dīvains:)
Latvijā jau visas firmas, kas razo koka karkasa majas, liek tās uz plātņu pamatiem, esmu dzirdejis tikai to labāko par siem pamatiem. Lēti gan nav, bet ir silti un ātri izveidojami.
Par grīdu nezinu kā darīt, tāpēc jautāju jūsu domas:) Varbut ka tiešām galigi garam šis variants...
Parokoties interneta dzīlēs atradu līdzīgu jautājumu , kur kungs gribeja uz betona gridas ieklat dēļu grīdu, bet baidijas no mitruma. Juris Biršs ieteica tā- Uz betona grīdas jāklāj telpiskā (pumpainā) ģeomembrāna, piestirprinot to ar mitrumizturīgu līmlentu un dažās vietās pieskrūvējot pie grīdas, lai to nevarētu izkustināt no vietas. No grīdas malām jāatstāj 1cm plats atstatums.Uz šīs pamatnes var likt OSB plāksnes. Pa pumpiņām mitrums virzīsies uz telpu un pie grīdas līstēm savienosies ar telpas atmosfēru.

Ar kādu mērķi plānots bērt starp lāgām keramzītu?
Tik pat labi var starp lāgām sabērt maza nomināla sīknaudu,kas būtu daudz vienkāršāk izdarāms,turklāt nezaudējot gala rezultātu.
Keramzīts izmantojams peldošajās grīdās un vieglbetona ražošanā. Citu saprātīgu un efektīvu tā pielietojumu es nezinu

Biju domājis sabert keramzītu, lai nebūtu tukšums starp lāgām. Akmens vati nāktos griest, keramzīts likās ērtāk pielietojams... Nebutu ari jadomā par lāgu augstumiem saistiba ar vates biezumu. Varetu izmantot kadas lagas vien pieejamas.
Nav jau tā, ka būtu izdomājis, ka keramzītu izmanto grīdu siltināšanai (https://praktiski.la.lv/vecais-labais-keramzits-vai-nepelniti-aizmirsts-kapec-tas-ir-lielisks-siltinasanas-materials), cits jautājums ir vai tas ir piemērots manā gadījumā:)

Esmu atvērts ieteikumiem:)

Bet ko sakāt par šo variantu- ja uz betona noklāj ģeomemrānu un uz tās osb un tad talak klāj dēļu grīdu?
Nebutu jacakarejas ar lāgām un siltumizolaciju neliktu

Plātnes priekšrocība ir tā,ka liela betona masa tiek nodalīta (noizolēta) no grunts un nodrošina vienmērīgāku temperatūras režīmu telpās izvairoties no aukstuma tiltiem,kas neizbēgami veidojas lentveida pamatu gadījumā. Tad arī veic šādu grīdas pacelšanu,lai izvairītos no aukstuma tiltiem.
Birša kungs ir vecs kā pasaule ar savu grīdas pīrāgu. Es nesaprotu kā viņš iedomājas grīdas izvēdināšanu (arī pamatus viņš tā iesaka vēdināt) caur šo te mikro spraugu plaknē kurā nav gaisa plūsmas ierosinātāja. Konvekcija ,kā zināms, sāk veidoties virs 2cm spraugās. Neko vairāk kā izspiest kondensātu no pagrīdē ieplūstošā gaisa pie attiecīga mitruma un temperatūras režīma nevarēs. Aukstā pagrīde no telpas jānodala ar izolāciju , siltā nav jāaiztiek.
Kāpēc neizskatījāt silto grīdu risinājumu vismaz atsevišķās daļās? Daudzslāņu koka dēļus var likt pa taisno uz betona.