Vēlos siltināt mansarda tipa jumtu, stāvs šobrīd ir jau izbūvēts. Līdz šim ēkā dzīvoja tikai vasarās, tāpēc siltināšanas jautājums nebija aktuāls. Šobrīd plānā ir ievilkt apkuri un ēku apdzīvot visu gadu. Šobrīd esošais jumts ir bezazbesta šiferis zem kura ir ruberoīds, un tad spāres un latas. Saprotu, ka ruberoīds traucē visam šim pasākumam. Kādi būtu pareizākie siltināšanas risinājumi?

Vai būtu saprātīgi zem ruberoīda un latām atstāt gaisa ventilācijas spraugu, tad likt teiksim kokšķiedras pretvēja plāksni, zem kuras vati, tvaika barjeru un tad jau tālāk apdari. Attālums starp latām un ruberoīdu nav diez ko liels.

Bilde ar jumtu: [ibb.co]

Loti pareizi pats jau visu esi izdomajis.

Andro rakstīja:
>
> . Attālums
> starp latām un ruberoīdu nav diez ko liels.
>
> Bilde ar jumtu: [ibb.co]
Pēc rakstītā var saprast,ka bildē redzamais dēļu klājs ir kā pamatne ruberoīdam. Virs ruberoīda ir distances latas un latojums kas atbilst jumta segumam? Pareizi?
Vienkāršākais (nosacīti) variants ir tāds kā rakstīji- montējot starp spārēm kokšķiedru atstājot ventilējamu gaisa šķirkārtu. Piņķerīgs process pie kura jāpieiet ļoti rūpīgi un nopietni, jo šis slānis jāveido kā vēja barjera.
Tas pavisam nav vienkāršs process, jo kokšķiedra kontaktā ar neēvelētu koku neveido blīvu savienojumu . Praktiskajā ziņā šis slānis ir daudz svarīgāks par tvaika barjeru telpas iekšpusē. Zinu,ka daudzi man nepiekritīs,bet tas ir normāli jo katram sava pieredze un saprašana.
Vēl mīnus šādam risinājuma tāds,ka tas "apēd" tīro griestu augstumu,jo likt siltinājumu mazāk par 30cm nebūtu prātīgi
Ja netrūkst apņēmības-es ieteiktu noņemt jumta segumu un visu lieko nost, pieaudzēt jumta konstrukciju lai pietiktu vietas normālam siltinājumam,tad virs spārēm normāli iestrādāta vēja barjera,kas nohermetizēta pa ēkas ārējo perimetru (darot no iekšpuses tas nav realizējams)
Tādam darbam būs cits rezultāts!

Es savu mansardu siltināju no iekšpuses, starp spārēm un vertikālu latiņu distanci liekot spundētās pretvēja kokšķiedras plāksnes. Jā, taisnība ir Praktiķim, ka darbs ir piņķerīgs un jābūt precīzam šādā gadījumā. Lai gan kokšķiedras saliku diezgan precizi, tomēr visu saskares perimetru ar spārēm vēl nopūtu ar makrofleksu. Sanāca manuprāt ļoti labi. Situma zudumi mansardā ir mazi.
Tomēr mani bažīgu rada tieši ruberoīds, jo tā ventilācijas sprauga ir diezgan nosacīta. Gaiss tajā diezgan maz cirkulēs, jo tam nav ne pieplūdes no aizplūdes - pie apakšdaļas ir mūrlata, sānos spāres un augšā arī nekā ievērojama nav. Tā manuprāt var būt problēma. Man tāda nebija, tāpēc arī darīju bez jumta demontāžas.
Ja es būtu šādā situācijā, tad es tomēr demontētu jumtu, ruberoīdu un dēļus. Tad uz spārēm no augšas noklātu kokšķiedras, uz tām pa spares mugurām latas 2.5 cm un tad šķērsām latojums šīferim. Šādā gadījumā būs pareiza ventilācija no augšas līdz apakšai un supervienkārša un efektīva pretvēja plākšņu ielikšana. Es neriskētu ar prāviem ieguldījumiem masardā, ja tiek atstāts apšaubāms risinājums. Izklausās traki, bet no otras puses noņemt un uzlikt jumtu nav tik arī šausmīgi. Toties tad viss būs 100% ideāli ar garantiju.

Demontējot jumtu un veidojot vēja barjeru virs spārēm es neieteiktu izmantot kokšķiedru. Man nav nekādu iebildumu pret kokšķiedru kā tādu,bet kā jau minēju jumta vēja barjera pa perimetru veido sarežģītu konfigurāciju, jo tā blīvi jāsavieno ar ārsienu plakni pa visu perimetru. Izdarīt kvalitatīvi to ar kokšķiedru ir vairāk nekā sarežģīti,pat neiespējami. Var dublēt kokšķiedru pa virsu vēl ar difūzmembrānu (esmu redzējis tādu risinājumu),bet pats tā nedarītu jo vis maksā naudu-arī laiks,ne tikai materiāls.
Par ruberoīdu Vilnim taisnība! Ja to atstāj,tad kores daļā tas jāizgriež lai notiktu gaisa cirkulācija.

Praktiķi - kādā ziņā tu domā par problēmām savienot ar ārsienu plakni? Pa malām plakne noslēdzas ar spārēm, savukārt starp spārēm un mūrlatu nobegums tiek veidots pēc īpašnieka ieskatiem - ja ēka mūrēta, tad var finišēt ar apmestu kokšķiedru, ja iederas koks, tad var likt koku aiz kura ir kokšķiedra. Es tur nepavisam nesaskatu problēmu.

Vilnis_Radio rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Praktiķi - kādā ziņā tu domā par problēmām
> savienot ar ārsienu plakni? Pa malām plakne
> noslēdzas ar spārēm, savukārt starp spārēm un
> mūrlatu nobegums tiek veidots pēc īpašnieka
> ieskatiem - ja ēka mūrēta, tad var finišēt ar
> apmestu kokšķiedru, ja iederas koks, tad var likt
> koku aiz kura ir kokšķiedra. Es tur nepavisam
> nesaskatu problēmu.

Drošvien varētu būt problēmas ar caurpūšanu- jumta dzegas plakni saslēgt ar sienas plakni,
Es to risināju apmēram tāpat kā Jūs rakstījāt, tikai papildus jumta membrānu salīmēju kopā ar starp spāru dēli izmantojot membrānas gabalu. To darīju, lai siltumizolāciju dzegā neceurpūšs.

Vilnis_Radio rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Praktiķi - kādā ziņā tu domā par problēmām
> savienot ar ārsienu plakni? Pa malām plakne
> noslēdzas ar spārēm, savukārt starp spārēm un
> mūrlatu nobegums tiek veidots pēc īpašnieka
> ieskatiem - ja ēka mūrēta, tad var finišēt ar
> apmestu kokšķiedru, ja iederas koks, tad var likt
> koku aiz kura ir kokšķiedra. Es tur nepavisam
> nesaskatu problēmu.
Visbiežāk jau spāre nebūs līdz ar sienas ārmalu,jo vienai spārei jāatrodas sienas iekšpusē-jo pie tā jāstiprina griestu /sienu karkas. Ja ir abas spāres (kas ir samērā reti) tad no iekšpuses vairs nevar sapildīt siltinājumu spāru starpā virs mūra. Ja arī ir spāre līdz ar ārsienu,tad jāsaprot,ka vēja barjera nebeidzas ar spāri,bet gan ar spāres apakšmalu kur tai hermētiski jāsavienojas ar sienas plakni. Veidojot visu no ārpuses to,protams, var nohermetizēt ar visādiem palīgmateriāliem,bet jāsaprot,ka kokšķiedra piespiesta pie neēvelētas spāres ar distances latu ļoti nosacīiti veido hermētisku savienojumu. Tāds veidojas abās jumta sānu malās. Daudz ātrāk ,efektīgāk un arī lētāk to noblīvēt ir ar difūzo membrānu ,kas kā vesela sleja sānu malās tiek pielīmēta pie sienas plaknes.
Jumta apakšmalas jau ir pavisam cits stāsts-vēl komplicētāks-it īpaši,ja to mēģina realizēt ar kokšķiedru.
Hermētiski izveidoti visi šie mezgli būtībā ir atslēgas vārds visa mansarda tālākā dzīvē.

Praktiķi, tu gadījumā KŠP nejauc ar OSB? Kokšķiedra ļoti labi pieguļ tieši.

Par to hermētiskumu es laikam kaut ko pārprotu, jo manā ieskatā ārējais pretvēja slānis jāveido tāds, lai var izturēt vates iepūšanas spiedienu, resp. var eksistēt pat līdz 3mm pielaides, ja ir bijis slinkums noblīvēt ar tām pašām putām piemēram. Nezinu, es godīgi sakot nesastapos ar kaut kādām montāžas problēmām, lai gan manai mājai ir pat 2 piebūves ar pieslēgumiem attiecīgi.