Putuplastu vēlams ekstrudēto vai, ja parasto, tad vismaz EPS 100. Ja putuplastu saliek cieši bez spraugām, tad var plēvi neklāt. Es gan tāpat ieklātu, neko jau daudz tā nemaksā. Dzeltenā 200 mikronu tvaika izolācijas plēve.

Standartā liek 16mm caurules ar soli 150mm. Ja papildus siltajai grīdai strādās arī radiatori, tad var taisīt lielāku soli, teiksim 200mm. Ja cauruli stiprināsi uz sieta, izvēlies to ar attiecīgu acs izmēru (150 x150 vai 200 x200) un veikli varēsi siet cauruli ejot pa sieta armatūrām ievērojot soli.

Caurules vēlams pārbaudīt ar spiedienu pirms betona liešanas, lai pārliecinātos, ka montāžas darbu laikā tā nav kaut kur bojāta. Pēc betona uzliešanas tikt galā ar bojātu cauruli būs daudz lielāka problēma. Protams, ir kas ar spiedienu nepārbauda, bet tas nav tik sarežģīti, lai to neizdarītu.

Vienkārši pieslēdzot ūdensvadam nedabūsi pārāk lielu spiedienu , bet tas, manuprāt, būs labāk, kā nepārbaudīt nemaz.

Spiediena testu var veikt gan ar gaisu, gan šķidrumu. Spiediena lielums atkarīgs no caurules parametriem un ražotāja rekomendācijām. Ja reiz caurules pārbauda ar spiedienu, tad to spiedienu (samazinot līdz darba spiedienam) var saglabāt arī betona liešanas laikā - tad lejot betonu var monitorēt spiedienu, ja tas pēkšņi krītas, tātad ir bojāta caurule un ar to var laicīgi tikt galā.

Vienīgi, ja pa ziemu objektā netiks apkurināts, un, ja testam izmanto parastu ūdeni, tad pirms aukstā laika šis ūdens jādabū ārā no caurulēm, lai tās nesaplēstu.

Vispār youtube arī diezgan laba info pieejama, tiesa gan krievu valodā. Man personīgi patīk виталий лужецкий video - ir gan teorija, gan parāda prakstiski.

Paldies par informāciju, principā viss ir skaidrs, bet vēl man īsti nav skaidrs kā dabūt sistēmā īsto spiedienu. Kā to izdarīt? Ja es pieslēdzu trubas pie ūdens vada, tad sanāk ka atpakaļ teces trubas man ir ''jānogušī''? A ja es gribu dabūt iekšā attiecīgo spiedienu, tad droši vien ir vajadzīgs kāds instruments. Mani biedē tikai šis posms, jo pārējais ir tikai fizisks darbs, kur nav daudz iespēju kļūdīties.

Vēl viens jautājums. Talkas laikā tika iznestas 3 podiņkrāsnis, vajadzēja ātri tos dabūt prom, tāpēc tās tika iebērtas grīdā ar domu, ka ar to varēs pacelt līmeni. Ja saistībā ar ķieģeļiem es neredzu nekādu problēmu, tad ar pašiem podiņiem nav skaidrs, vai tie kādā veidā varētu radīt problēmas vēlāk. Ja es virs šiem būvgružiem uzberu šķembas, noblietēju ar vibro blieti un virsū uzberu smilti, ko vēl arī pēc tam noblietēju vai ir prognozējamas kādas problēmas? attiecīgi pasakiet vai es varu atstāt tos gružus vai 100% jāvāc ārā?

Kā arī jautājums, ja taisa visu smuki kā nākās, ar siltinājumu vismaz 100mm, cik apmēram izmaksā materiāli grīdai uz 103 kvm? ok, cik daudz cementa un smilts/grants man vajadzīga šiem te 7 cm? visu parējo varu sarēķināt, bet nezinu cik daudz vajag cementu un cik daudz granti/smilti. Kā arī vai ir vienalga kādu cementu lietot?

Un cik lielā dziļumā man laist putuplastu, kurš iet gar pamatiem iekšpuse? vai tie ir kādi 20-30 cm vai tie ir 30-50?

Podiņkrāsns būvgruži problēmas neradīs, ja vsu normāli noblietē. Blietē pa kārtām - nu apmēram pa kādiem 15cm. Problēma var rasties, ja piemēram apakšā ir samērā skraji būvgruži, tālāk iet smilts. Ar laiku tā smilts var saiet šķirbās un sanāks rukums. Tādā ziņā jēdzīgākais manuprāt būtu uz tiem gružiem sabērt smilti tieksim 15cm un ieskalot ar ūdeni un tālāk jau blietē pa kārtām.
Es atkārtošos, ka ja tev nav savienojumi zem grīdas nekur - visas jaunas caurules no ruļļa un katra cilpa bez savienojumiem, tad es neredzu jēgu testēt. Nu tu to cauruli ar fleksi esi netīšām aizķēris? Ļoti teorētiksi rūpnīcas defekts, bet nu pff. Ok. Pārbaudi. Tev ir jāpārbauda spiediens nu teiksim ar 1 bar lielāku kāds tev būs sistēmā. Nu pieļauju, ka sistēmā tev varētu būt ap 2bar. Nu tavs ūdensvads, nav ne jausmas kāds spiediens tur ir. Svarīgi tavā gadījumā ir redzēt sūces. Ja tu testētu ar gaisu, tad liek manometru un iepumpē bārus un pēc 24 stundām skatās. Ja tu baudi ar ūdeni tad tu visās tajās cilpās meklēsi noplūdi, jo ūdenim atšķirībā no gaisa manomentru nav jēgas likt. Tātad pieslēdz vienu galu ūdensvadam un otru noglušī (tas nekas, ka caurulē iekšā būs gaiss). Ja būs sūce, tad tā kaut kādā termiņā pārādīsies, varbūt pēc skaņas. Tikai protams ir čakars meklēt. Ja nu tur tikai pilniens neredzams. :)) Īsāk sakot, notestē kā māki, jo pareizi notestēt tev īsti nesanāks.
103 m2 vienai tepai? Neaizmirsti par deformācijas šuvēm un amortizāciju caurulēm tajās vietās, jo pie tādas platības tādas šuves tev būs, kaut vai sliekšņu vietās, ja tie m2 ir istabas.

103 kvadrāti ir kopējā mājas apdzīvojamā platība. Gribu iebetonēt visu uzreiz. Dalījums pa istabā ir faktiski šāds:
1) viesistaba + virtuve ~ 50kvm, tur noteikti vajadzēs vismaz vienu šuves.
2) vannas istaba ~ 9 kvm
3) kabinets ~11 kvm
4) koridors ~ 10 kvm
5) istaba ~ 15 kvm
6) katlu telpa ~ 5 kvm

Par spiedienu tad man viss skaidrs, bet vēl gribēju saprast:
1) jālieto Estrich vai vienalga kāds cements.
2) Cik daudz cementu man rēķināt uz 1 kvm pie 7 cm biezuma?
3) Kāda ir cementa attiecība pret granti? es pieņemu ka var likt granti, nav obligāti smilts?
4) Kādā dziļumā man laist putuplastu gar pamatiem?

1) Estrich ir sausā grīdas iestrādes tehnoloģija, kuru manuprāt pats nemaz nevari realizēt, es arī nezinu, kāds ir estricha sastāvs, pēc tevis rakstītā noprotams, ka taisies pats maisīt un liet - tātad portlancements, jeb tautas valodā cements parastais,
2) un 3) ir saistīti jautājumi. Pamantprincips betonam ir cements, grants un šķemba. Šķemba padara betonu izturīgāku un ietaupa cementu. Jo smalkāka grants jo vairāk cements. Principā grīdai var par to izturību nesatraukties, jo tur slodzes ir nelielas. Tātad ja izmantot šķembas: cements:grants:šķemba 1:3:3, tad 1m2 cementu vajadzēs pusmaisu (40kg maiss), ja vienkārši java resp. cements:grants 1:3 (vai 4), tad cemi vajdzēs 1 maisu. Redzi atšķirību, turklāt pie šāda miksa tas bezšķembu betons būs vājāks. Tiesa ja izmanto šķembu tad vēlams vibrēt, bet ja piejauc plastifikatoru un mazliet piegrēko ar ūdeni, tad var liet tāpat. Labāk jau protams ir iestrādāt pēc iespējas sausāku, bet to bez vibratora nedabūsi gatavu.
4) minimums būtu līdz grīdas putuplasta apakšai, tālāk protams vari palielināt dziļumu, teorētiski tas mazliet padara siltāku zemgrīdas grunti, nu ja jau ļoti gribas likt, tad var mēģināt kādus 20 zem ārējās zemes līmeņa, bet es godīgi sakot nezinu, cik praksē tas ir būtiski.

>>103 kvadrāti ir kopējā mājas apdzīvojamā platība. Gribu iebetonēt visu uzreiz. Dalījums pa istabā ir faktiski šāds:
1) viesistaba + virtuve ~ 50kvm, tur noteikti vajadzēs vismaz vienu šuves.
2) vannas istaba ~ 9 kvm
3) kabinets ~11 kvm
4) koridors ~ 10 kvm
5) istaba ~ 15 kvm
6) katlu telpa ~ 5 kvm

Par spiedienu tad man viss skaidrs, bet vēl gribēju saprast:
1) jālieto Estrich vai vienalga kāds cements.
2) Cik daudz cementu man rēķināt uz 1 kvm pie 7 cm biezuma?
3) Kāda ir cementa attiecība pret granti? es pieņemu ka var likt granti, nav obligāti smilts?
4) Kādā dziļumā man laist putuplastu gar pamatiem?

sajaukt 7-8M3 betona vienā piegājienā ar rociņām betona maisītājā būs samērā liels izaicinājums. Estrich lējēji tev visu to izdarīs par kādiem 600-700 EUR, nevajadzēs domāt kādu smilti, granti vai cementu lietot, to visu noorganizēs viņi paši,
Grants, cements, betona maisītāja īre, cimdi, zābaki, instrumenti līmeņa nomērīšanai, sačakarēta veselība, - pašam lejot viss maksā naudu. Turklāt rezultāts pie pirmās reizes lejot nebūs ideāls, būs kalni un lejas, beigās vēl liksi pašizlīdzinošo kārtu pa virsu, kas maksās tikpat cik visa apakša.
Var arī pasūtīt bumbierī slapjo vai autokravā pussauso gatavo betonu- ies ātrāk, tad tikai uzdevums dažu stundu laikā nolikt pie vietas. Izmaksas par kādiem 150 EUR mazākas, bet rezultāts nebūs tik līdzens kā ar estrich.

Blietēt pamatni, likt putuplastu, savilt caurules - šos darbus vari darīt pats, tie nav jāizdara vienā dienā/piegājienā, ir iespēja atgriezties, pārtaisīt, pielabot.

Viennozīmīgi iesaku paņemt estrich brigādi, kas Tev grīdu teju ideālā kvalitātē dažās stundās saliks. Man dzeki nepilnās 4 stundās ~ 80m2 salika, izmaksas +- 700 EUR par visu un pašam pilnīgi nekas nav jādomā. Pats tikmēr vari iedzert aliņu blakus un papriecāties, ka no tāda elles darba tiki vaļā nepārmaksājot kosmosu..

Tikai un vienīgi estrika brigāde. Es lēju pats ar mešalku. Beigās pietrūka kubs betona. Nacās visu gādāt no jauna. Nevar tik precīzi izrēķināt, ja kautkur kada bedre vai pacēlums.