PikkO rakstīja:
-------------------------------------------------------
> ekovate ir cits siltumizolācijas materiāls uz
> celulozes bāzes (makalatūra)

Es arī runāju par ekovati. Savulaik man tieši tāpat iestāstīja, ka zem vates nekādu plēvi nevajag un es paklausīju. Tagad pat ar šķirbām dēļus saliekot to apakšas reizēm ir mitras. Ne visu laiku, bet pie kaut kādiem laika apstākļiem tas notiek. Paņemot tos dēļus nost ir redzamas pelējuma pēdas - gan uz dēļiem, gan dažās vietās arī vatē. Nācās visu vākt nost.
Tā kā formāli viss ir pareizi, jo neapsegtai vatei nekas nekaiš un bēniņi jau it kā nav paredzēti krāmu glabāšanai. Bet nu ap 20 kvadrātmetriem telpas pilnīgi pazaudēt man tomēr ir tā kā žēl.
Katrs jau dara, kā pats grib, es tikai brīdinu, ka ja kāds ir tā kā es sadomājies, ka bēniņos varēs teiksim vecmāmiņas ratiņu vai kādu skapīti ar veciem žurnāliem paglabāt, tad bez plēves zem vates var sanākt kā man.

1. Izdomāt, priekš kam mājas bēniņi. Domāt ne tikai šodienai, bet kaut nedaudz uz priekšu (nu vismaz 10 gadus, kas paies nemanāmi ātri).

2. Lētāko, ātrāko un vienkāršāko risinājumu (laipas un beramā vate) jau ieteica.

3. Tvaika izolācija vēlama, bet ... kas tur ar tiem 1.stāva griestiem?

4. Vēja izolācija - pa ēkas perimetru 1 m platumā uz vates salikt kaut iepakojamā kartona loksnes.

Un beigās

0. Salabot jumtu, lai netek, nepil un vējš nezēģelē (dabiskā ventilācija noteikti vajadzīga, hermetizēt bēniņus nevajag).

Kaut augstāk jau pateica, atkārtošu - miskasti no bēniņiem iztīrīt.

Skatos, ka teorijā tai tvaika barjerai būtu jābūt no apakšējo griestu puses. Tas izklausās pareizi, jo, ja plēvi klāj pāri brusēm no bēniņu puses, sanāk, ka tās tiek pilnībā iesprostotas siltajā (un mitrajā) pusē, un tas varbūt sekmē to pūšanu? Pieņemu, ka apmesti griesti neskaitās tvaika barjera, bet, ja griesti jau izbūvēti, tad no apakšas tur vairs neko nevar uzklāt un nekas cits neatliek kā klāt no bēniņu puses. Vai nebūtu pareizāk veidot tādas kā plēves vannas priekš siltinājuma un atstāt sijas atsegtas?

Ja tev siltinājums būtu vēl kādi vismaz 20 cm VIRS brusēm, tad var klāt plēvi pāri visam , likt siltumizolāciju starp un virs brusēm.
Ja siltinājums ir starp un knapi virs brusēm, tad bruse būs ieplēvjota AUKSTAJĀ pusē, kur veidosies kondensāts.
Drošākais veids ir plēvi vai kādu spec cenltniecības kartonu ieklāt starp brusēm (tvaika izolācija švaka, jo nav hermetiski), savukārt bēniņus siltināt ar beramo/pūšamo celulozes vati, kas aukstajā laika uzkrās mitrumu bet siltajā laikā žūs.

Šobrīd gan plānojam bēniņus turpināt izmantot mantu glabāšanai arī pēc siltināšanas. Bet tas nozīmē, ka visā platībā nevaram noklāt sijas ar siltinājumu, jo uz kaut kā taču grīda jābalsta.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 16/08/2021 02:26, labojis emberins.

emberins rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Šobrīd gan plānojam bēniņus turpināt izmantot
> mantu glabāšanai arī pēc siltināšanas. Bet tas
> nozīmē, ka visā platībā nevaram noklāt sijas ar
> siltinājumu, jo uz kaut kā taču grīda jābalsta.

Cik tād tās sijas ir biezas? 15,20 vai 25 centimetri? Siltinājuma slānim bēniņos jāsākas no 30cm un vairāk. Visdrīzāk jāaudzē siju biezums vai jāliek bruses krusteniski uz kurām tad balstīt bēniņu grīdu

Šobrīd no melnajiem griestiem ir apmēram kādi 15 cm līdz siju augšai, tādēļ kādi 10-15cm visticamāk būs "jāpieaudzē". Lai visi bēniņi nebūtu jāatbrīvo vienā piegājienā, laikam izvēlēsimies siltinājumu, ko varam ieklāt paši un pakāpeniski - akmens vati plāksnēs. Krusteniski likšana izklausās diezgan labs variants - tad var apvienot patīkamo un lietderīgo un vates plāksnes virs pamata brusēm ieklāt krusteniski.

Arī celulozes vati var pats izklāt un pakāpeniski. Sapresēto vati salauza gabalos, mucā iekšā un ar urbjmašīnas mikseri maisa kā javu. Pēc tam izber vajadzīgā vietā un, lai neputētu, nopūš pva līmes atšķaidījumu vai dziļumgrunti. Izveidosies pa virsu plāna garoziņa. Protams, lielos apjomos tas ir nogurdinoši.