Sveiki! Remontēju vecu, lauku māju, kuras pamati ir no mūra akmens apmēram 1 metru augsti un 80 cm plati, uz pamatiem guļbūve. Guļbūve stāv uz pamatu ārmalas un līdz ar to no mājas iekšpuses ir izveidotas ailes siltināšanai, kuras iepriekš bija aizpildītas ar skaidām, kuras sajauktas ar kaļķi. Drīz būs pienācis brīdis, kad jāliek jaunais siltinājums, bet nezinu, ar ko lai aizpilda ailes, kuras ir 30-35cm biezas, lai tajās nedzīvotos peles/žurkas. Ailes ir apšūtas ar dēļiem, līdz ar to siena no iekšpuses saiet vienā līmenī ar mūri. Domas, sliecas uz, kādu beramu siltinājumu, lai varu piebērt ailes no mājas bēniņiem(beramā vate, beramais putuplasts vai beramais keramzīts) Plānoju aizpildīt arī gaisa spraugu starp griestu dēļiem un bēniņu grīdas dēļiem, jo tur siltinājuma vispār nav. Tā, kā māja ir ļoti veca un peles/žurkas tur ir dzīvojušas paaudžu paaudzēs, vēlos atrast labāko siltinājuma variantu, kurā nevarēs sataisīt alas, jo viss, kas birst apgrūtina alu izveidi.

Priecāšos saņemt, kādus ieteikumus!
Edgars994 rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Sveiki! Remontēju vecu, lauku māju, kuras pamati
> ir no mūra akmens apmēram 1 metru augsti un 80 cm
> plati, uz pamatiem guļbūve. Guļbūve stāv uz pamatu
> ārmalas un līdz ar to no mājas iekšpuses ir
> izveidotas ailes siltināšanai, kuras iepriekš bija
> aizpildītas ar skaidām, kuras sajauktas ar kaļķi.
> Drīz būs pienācis brīdis, kad jāliek jaunais
> siltinājums, bet nezinu, ar ko lai aizpilda ailes,
> kuras ir 30-35cm biezas, lai tajās nedzīvotos
> peles/žurkas. Ailes ir apšūtas ar dēļiem, līdz ar
> to siena no iekšpuses saiet vienā līmenī ar mūri.
> Domas, sliecas uz, kādu beramu siltinājumu, lai
> varu piebērt ailes no mājas bēniņiem(beramā vate,
> beramais putuplasts vai beramais keramzīts)
> Plānoju aizpildīt arī gaisa spraugu starp griestu
> dēļiem un bēniņu grīdas dēļiem, jo tur siltinājuma
> vispār nav. Tā, kā māja ir ļoti veca un
> peles/žurkas tur ir dzīvojušas paaudžu paaudzēs,
> vēlos atrast labāko siltinājuma variantu, kurā
> nevarēs sataisīt alas, jo viss, kas birst
> apgrūtina alu izveidi.

Vienīgā opcija ir celulozes vate, ko tautā sauc par ekovati. Keramzīts nav uzskatāms par siltinājumu,ja nevar nobloķēt gaisa plūsmas kustību; stikla un akmens vatē dzīvojas grauzēji, putuplasta lodītēm tāpat kā keramzītam vējš cauri švilpo. Pašam sabērt vairāk par dažiem metriem nereāli, paņem pūtēju un dažu stundu laikā viss būs nosiltināts.

Nāksies apbēdināt visus, kuriem iestāstīts, ka ekovatē nedzīvo grauzēji. Dzīvo uz urrā un it sevišķi tādā, kura ir sablietēta - piemēram, iespiesta sienā. Tikko uzpūstā vatē uz pārseguma sākumā nedzīvos, bet ja vieta būs vilinoša, tad ar laiku tāpat iedzīvosies. Palīdzet var tikai sienā iestrādāts metāla siets pret grauzējiem.

Es neesmu vēl manījis pierādījumus, ka ekovatē grauzēji burtiski dzīvo un taisa mizeņus, bet tas, ka ekovate grauzējiem nav šķērslis, ir fakts. Varbūt pirmos gadus pēc iestrādes ekovate, kamēr ir izcili putekļaina un irdena, viņus atbiedē vairāk, bet vēlāk vairs toč nē un peles brīvi pārvietojas pa ekovati un taisa paliekošas alas.

Es gan nevienā vatē neesmu manījis grauzējus, bet pēc loģikas šķiet, ka ekovate tiem varētu patikt vislabāk, ekoloģiska taču :))))

Eko ne vienmēr nozīmē ekoloģiju. Var jau tulkot kā eko-nomisku vai e-ko-tur - liekās mierā :)

Sqq
Vispār jau vatēs peles ligzdo kā trakas. Redzētas gan Isover gan Paroc materiālos. Tik aizdoma, ka bez guļvietas šamējām nepieciešama tuvumā arī barības bāze. Tāds pats stāsts kā ar vārnām un vaļējām miskastēm. Un ja jau nodrošina pilnu pansiju, ko ta nedzīvot? :)

Tur jau tā lieta, grauzēji dzīvos kā ETT saka - tur kur pilna pansija, tāpēc izteikums, ka ekovatē jau nu grauzēji nedzīvo atšķirībā no minerālvatēm, liekas tāds 'stipri subjektīvs'.

Grauzēji ir jāķer, jāindē un jālikvidē barības bāze. Nekādu krūmu, koku vai puķudobju pie mājas, tik bruģis vai gludi skūts mauriņš.