Sveiciens!
Vēlos dzirdēt vēl kādu domas/viedokļus.
Dzīvojamā māja, viens stāvs, melnā grīda- stiegrots betons 100mm, zem kura ir 100mm putuplasta. Pa virsu paredzēts estrihs- likt zem sausā betona 50mm putuplasta vai nē? Tiks izbūvētas siltās grīdas komfortam, bet ne kā 100% vienīgais apkures veids, kā arī šajā estrihā ieguldīt ūdens un apkures caurules.

Ieliec cik biezu vien vari.

Ja neliksi, būs pārāk liela grīdas masa, kas nozīmē, ka temperatūra telpās svārstīsies ar lielu amplitūdu. Nu piemēram man ir 9cm betona grīda un ar visu to termostats atslēdz pie 23.0 grādiem, bet istaba turpina sildīties, šajās brīvdienās (ārā +16) uzkāpa uz 24.5 grādiem, kas jau ir diskomforts.

Inerce būtu protams, mazāka, ja grīdā laistu 32 grādus. Bet vannas istabā gribu karstu grīdu, līdz ar to sistēmā laižu 42 grādus.

Un ko nozīmē, ka tas tev nebūs vienīgais siltuma avots - domāju, ka pilnīgas muļķības te stāsti - iepatiksies siltā grīda ātri vien un citu avotu nemaz negribēsies. Ja vēl pašam vienalga, tad bērni nostādīs fakta priekšā.

Es godīgi sakot nezinu kā būtu labāk. Ja tā melnā grīda ir labi noizolēta pa perimetru, tad nekādas problēmas nebūtu uzlikt minimālo estrich slāni ar caurulēm un viss būtu diezgan pat labi. 10cm ir tāds minimumiņš un 15 būtu labāk, bet man kaut kā nepatīk tie daudzie slāņi - kaut kā neloģiski.

Parasti aktuāls jautājums ir par grīdas 0 līmeni, kur tam jāatrodas. Vai tiešām +-5cm nav no svara? Es teiktu ka jāplāno kontekstā arī pārējām grīdām.

Siltuma inerce palielinās, bet temperatūras svārstībām tomēr nevajadzētu būt kā saka Jampadracis - lielāka inerce - mazāka amplitūda, mazāka inerce - lielāka amplitūta. Te ir drīzāk jautājums kā vada siltumu grīdās - ja termostats izslēdz padevi tad kad telpā sasniegta temperatūra, tad iespējams viņa pakāpsies aiz inerces augstāka, īpaši ja notiek cēliens no atdzesētas telpas.

Taču grīdas vadību var arī normāli sakārtot un tur varianti ir dažādi - plūsmas regulācija un automātika, kura vada. Man piemēram ir prastākā shēma - pirmkārt nobalansētas plūsmas cilpās tā, ka katrā telpā ir vajadzīgā temperatūra (relatīvā sakarībā nevis absolūtā) un tad siltumu es regulēju ar parastu 1 termogalvu visai mājai kopā uzreiz. Ja jūtu ka ārā aukstāks paliek, tad bišķi pagriežu. Bet praksē tā grozīšana notiek varbūt reizi nedēļā. Kopumā man temperatūra nestaigā vairāk par 1-2 grādiem. Drīzāk dažreiz gadās tā, ka ārā aktīvi ņemos, sakarstu un tad iekšā liekas baigi karsts - nogriežu un nākamajā rītā sieva izbar par saldēšanu.

Vilnis_Radio

par temperatūras amplitūdu. ja 1-2 grādu svārstības ir pieņemamas, tad satraukumam nav pamata. Manā ģimenē ir pieņemami 22,6 līdz 23,2. Viss kas ir ārpus šī ir vai nu par karstu vai par aukstu un viss ir slikti...

tavai sistēmai tu saregulē plūsmas un dzīvo nost ar kopējo rokas vadību. Ne visiem tā rokas vadība ir pieņemama. Bet automātiskajai sistēmai ar servomotoriem ir tā, ka loks ir vai nu ciet vai vaļā, t.i., vai nu silda vai nesilda, nevis pa pusei silda - visa tā temperatūras lēkāšana ir atkarīga no tā kādus grādus laid iekšā lokos un to tā cik biezs tas betona plācenis.

Un vispār - es te ar vienu paziņu pārrunājām tādu lietu. Ja māja ir labi nosiltināta - tuvu pasīvās mājas standartam, tad var sanākt tā, ka siltās grīdas sanāk tik reti sildīt, ka tās ir aukstas - siltums ir pie griestiem, bet kājas salst - nu tā vienam paziņupaziņam ir sanācis... un tad šis tur štuko kā to gaisu maisīt telpās, lai tā temperatūra izlīdzinās telpā, nevis noslāņojas. Un šitajā sakarībā - jo plānāks betona plācenis, jo labāk!

Radiatori paredzēti makten lielāki, lai mazāku t laist iekšā, kā arī ieradums veļu uz tiem žāvēt. Grīdai nav paredzēts termodevējs- tikai gaisam- uz radiatoriem. Patīk staigāt ar basām kājām pa siltu, nevis karstu grīdu. Termomasa stingri lielāka un patēriņš sanāk, malkā rēķinot, 315kg uz pakures sezonu. Par to iepatikšanos- ceru, ka tā būs, jo ilgstošas lietošanas pieredzes nav. No daudziem ir dzirdēts, ka veļu žāvē uz grīdas- tā ka viss var būt.

Lai veicas izvēlē!
No pieredzes - veļa žūst vannas istabā, ja grīdā laiž tos 42 grādus. Ja grīda ir viegli silta, tad tā ir silta un jūtams efekts uz veļas žūšanu nav - liec vai neliec uz grīdas - man domāt, ka tas tāpēc, ka viegli silta grīda nerada dižu gaisa cirkulāciju telpā.

Der zināt, ka kurināmā patēriņš ir atkarīgs no siltuma zudumiem, ar termomasu tur ir maz sakara.

Jampadracis (neīstais) - Siltajās gŗidās nav paredzēts laist tik lielu temperatūru, max 28 grādus! Tev uz katru telpu nav atsevišķa konturās, lai varētu katrai telpai var pieregulēt savu tempertatūru? Radiatoros, pie musdienu ēkām, pie āras +16gradiem vairs pat nav vajadzīgi 42 gradus laist iekšā! Nēsi provējis laist mazāk 28 piemēram un neslēgāt iekšā, ārā? Tas ir kā olu cept uz lieas uguns, apakšu apdedzini bet vis pārējais ir jēls , bet ja uz mazas vienmērīgas uguns cepsi vis smuki vienmērīgi izcepsies!

no kurienes tie max 28 grādi ? :)

ja grīdā laidīs siltumnesēju ar 28 grādiem, tad grīda būs 24 grādu (silta)

TomsC

Rakstīju, ka gribu vannas istabā karstu grīdu (citam tas ir karsts, citam silts) - vot kā gribu, tā daru! veļa izšūst vienas nakts laikā un sīkie plunčājas cepuri kuldami (miers uz 2h).

tie 28 grādi ir labi pārējām istabām, bet tad man ir jātaisa divi apkures kolektori. Tā kā man ir viens un otru nemaz netaisos taisīt, tad 42 grādi tek visos lokos :p