plēve rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tad labāk vienkārši izšūt sienas ar reģipsi, bez
> vates un gaidīt, kad varēs normāli māju nosiltināt
> no ārpuses, ja?

Nebūtu labi spraugu tukšu atstāt priekš žurkuļiem, peļukiem un zirnekļiem.

žurkuļiem un peļukiem vate ir itin laba ligzdošanas vieta, bet zirnekļi ir derīga lieta - tie ķer pat mikrobus ;)

Laikam nav tādas vienotas tehnoloģijas, kam visi piekrīt :D
Ja tomēr lieku vati, bez plēves, kas slikts var notikt? veidosies mitrums pie reģipša, vai pie mājas ārsienas?
Ja lieku vati + kondensācijas plēvi, plēvi jāliek starp vati un reģipsi, vai vati un mājas ārsienu?

Es teiksu no savas pieredzes...Ir daudzas vecas majas remontetas, daudzas ir no iekspuses siltinatas.Ir siltinatas gan plevi liekot, gan arī bez pleves. nekadi pelejumi nav noveroti ne viena, ne otra varianta. Pats personīgi saviem vecakiem esmu nosiltinajis vecu koka maju bez nekadam plevēm...Jau patsmit gadus atpakaļ, nekādu problemu neredzu.Varbūt uzrakstisu mulķību...bet sirdsmieram regipsi var noiet ar AQVASTOP grunti...pec tam kraso vai lime tapetes. Nekads mitrums tur cauri neies..un kur tad galu gala tas mitrums tik briesmīgs radisies dzivojamas telpās.

>agrais, pēc gadiem esi jaucis vaļā konstrukcijas, vai tik virspusēji konstatē, ka viss ok?
Neteikšu, ka esmu daudzas mājas siltinājis, taču ir sanācis jaukt pāris siltinājumus un pāris vietās kur bija tvaika izolācijas iztrūkums, mūris bija ar pelējumu (krāsots reģipsis, 50mm vate, mūra siena).
Faktori, lai rastos pelējums ir vairāki un tiem sakrītot var sanāk gan labs, gan slikts rezultāts, konstrukcijas vajadzētu veidot ar domu, kad sakrītot vissliktākajiem faktoriem tās pēc iespējas ilgāk noturētos "veselas".
Mitrumu mājās var atrast, piemēram, regulāri mazgāt un žāvēt drēbes telpās ar nepietiekamu ventilāciju, ierīkot pāris akvārijus, vai pārvērst istabu par oranžēriju :)

>plēve, sakrītot nepareizajiem faktoriem: telpas mitrums, temperatūra iekšā/ārā un nepietiekama tvaika izolācija var radīt situāciju, kurā mitrums no telpas migrē caur reģipsim, cauri vatei līdz sasniedz punktu, kurā temperatūra un mitrums veido rasas punktu un šeit pārvēršas par ūdeni. Ūdens, atkarībā cik daudz ir kondensējies var saslapināt vati, samazinot tās siltumpretestību, var saslapināt sienas konstrukciju, var radīt pelējumam labvēlīgu vidu, var sasalt ledus klucī, vēlāk atkust un samērcēt visu vēl vairāk, pūdējot sienas un grīdas... un tikpat labi, mitrums var būt tik neliels, ka paspēj labvēlīgos apstākļos izžūt.
Plēvi vajag parasto tvaika izolācijas, pretkonedensāta plēvi nē, to liek jumtos.

Paldies par izsmeļošu atbildi. Tvaika izolācijas plēvi vajag starp vati un reģipsi?
Mitrums var ceļoti tikai vienā virzienā no istabas uz āru?

Protams ka nav jaukts...kaut gan, viena vieta tika nesen partaisīta, tur nekāda mitruma nebija.Un ari piekritu ka var but tadas telpas ar paugstinatu mitrumu, bet pa lielo jau tomer nav.Plevi liek starp vati un reģipsi.Arī visas kontaktu vietas janostrada lai nav šķirbu....Nu tas tiri pēc teorijas, dzive biezi vien notiek savādāk...

Nejaukt plēves, tvaika barjera un kondensācijas plēve ir dažādas lietas dažādām vajadzībām.

Normāls/veselīgs mikroklimats dzīvojamās telpās skaitās ap 60% mitruma gaisā, bet priekš nokļūšanas vatē tas ir milzīgs daudzums.

Kaut ka sšāds nepieciešams?
[www.ksenukai.lv]

Hmm rakstīja:
-------------------------------------------------------
> >agrais, pēc gadiem esi jaucis vaļā konstrukcijas,
> vai tik virspusēji konstatē, ka viss ok?
> Neteikšu, ka esmu daudzas mājas siltinājis, taču
> ir sanācis jaukt pāris siltinājumus un pāris
> vietās kur bija tvaika izolācijas iztrūkums, mūris
> bija ar pelējumu (krāsots reģipsis, 50mm vate,
> mūra siena).
Autors interesējas par guļbūves siltināšanu- tāpēc šāds piemērs tikai jauc prātu. Koka būves variantā jēdziens iekšpuse/ārpuse būtībā ir stipri nosacīts, jo nav tādu risku kā minētajā piemērā par mūra sienas siltināšanu no iekšpuses. Koka/ mūra faktors mums saglabājas tikai pamatu zonā.
Kokam nav nozīmes no kuras puses liek siltinājumu- stāsts ir par ko citu - kāds no tā vispār būs ieguvums? Un vai būs? Un vēl - papildus siltinot kādu jau iepriekš apšūtu konstrukciju nezinot par tās saturu var sanākt kā tajā sakāmvārdā...... Vai ir pārliecība,ka šajā konstrukcijā nav ruberoīda slānis, kas uzlikts lai neputina sniegu istabā. Kas notiks tam visam pa virsu uzliekot vates slāni?Visa pamatā tā pati nekontrolētā gaisa caurlaidība, kas koka būvēs ir problēma nr.1- tāpēc siltinot tā būtu jānovēŗš. Siltinot no iekšpuses to izdarīt var tikai apzināti rīkojoties.Visi kūltūrslāņi būtu demontējami ,ārsienu plaknē tiek veidota tvaikcaurlaidīga vēja barjera, tad siltinājums un tvaika barjera pašā iekšpusē. Šo gan racionāli būtu darīt tikai tad ,ja siltināt no ārpuses nav iespējams.