Parasti jau ir otrādi - tukšumi ir nevis vidū , bet pie pamatiem, it īpaši ja būvbedre nav visā laukumā, bet tikai tik, cik pamatu ieliešanai. Noblietēt vai sakarīgi ieskalot smilti kopa ar akmeņiem ir ārkārtīgi sarežģīti- iebraucamam ceļam sabēru rupjos gabalos drupinātus betona gabalus , ķieģeļus, asfaltu apmēram 35-40 cm kārtā un uzbēru pa virsu granti. Pagājuši trīs gadi, bet tik un tā it pa brīdim parādās kāds izskalojums, kur grants ir atradusi vietu , kur iespraukties starp akmeņiem. Turklāt bedrītes veidojas gan pēc ilgstošāām lietavām, gan arī pēc ilgtstošāka sausuma, kad grants izžūst un kļūst putekļaini birstoša.

Ko darīt- neko tur īsti vairs neizdarīsi. Būtu apakšā tikai smilts, varētu cerēt, ka ar laiku viss saliksies savās vietās un vienmērīgi sasēdīsies. Bet, ja kāda vieta balstās uz akmeņa, tad vai nu tur ilgi paliks, vai arī pārlūzīs grīdas plātne.

Silto grīdu caurules estrich pārlūšanu un nobīdi dažu mm robežās pārdzīvotu, sliktāk ir ar kanalizācijas caurulēm, tās var izrādīties nepareizos slīpumos ieliktas.

Nav likts eistrich, bet gan betons parastais, tāpēc vēl nav plaisu. Liekas neticami, ka kaut kas var apsēsties, jo skalots tika kārtīgi un pakāpeniski pildīts.
Jālauž augšā?

Iespējams nepopulārs viedoklis no savas pieredzes:

- pirmkārt, nav noblietēts, bet pa 1 mēnesi tur nekas nevar sēsties (neticu)
- līgojās perimetrs nevis vidus (ha)
- betona pacelšanās pa perimetru ir no tā, ka betons cietējot saraujas - tā kā stiegrojums ir apakšā, tad saraugas plātnes virspuse tādejādi paceļot plātnei malas uz augšu - līdzīgi kā cepot vārīto desu :D
estrich itkā skaitās ar mazu rukumu, jo to iestrādā praktiski sausu, bet tas tāpat saraujas. Ja autors ir lējis parasto betonu, tad saraušanās ir izteiktāka.

Man tāpat pacēlās plātne pa perimetru uz augšu (nevis nosēdās uz leju) - it īpaši stūri. Tas vērojams bija aptuveni pēc mēneša. Kā to noteicu? Vot pa perimetru biju ielicis 3cm putuplastu estrikam. To apzāģēju līdz ar estrich un pēc kāda laika putuplasts palicis uz vietas un stūri augšā. Tas ir no tās armatūras. Man izteiktāki pacēlumi stūros bija tajā telpā, kurā biju pārforsējis ar stiegrojumu (ielieku d6 ar aci 100x100). Tur, kur liku d4 siegrojumu, tur pacēlumi vērojami mazāk.

Manuprāt vinnētāji ir tie, kuri estrikā stiegrojumu neliek.

Ļoti labs pieņēmums.
Lai pārbaudītu Tavu hipotēzi, tikko nomēriju betona plātnes hirzontālo plakni izmantojot lāzeru. Izrādās, ka betona plātnes malas ir par 3-5mm augstākas kā vidus. “Ceptās desas” teorija būs iespējama atbilde.

Vai kāds var komentēt kāpēc rodas šāda izliekums. Ko darît? Turpināt darbus neskatoties uz plātnes galu pacēlumu vai risināt problēmu ar radušajām svārstības? Betons liets parastais nav eistrich.

Betonā likta armatūra 150x150x3. Neticu, ka tik maza diemetra armatūra kaut ko tādu spētu nodarīt.

Jampadracis (neīstais) rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Iespējams nepopulārs viedoklis no savas
> pieredzes:
>
> - pirmkārt, nav noblietēts, bet pa 1 mēnesi tur
> nekas nevar sēsties (neticu)
> - līgojās perimetrs nevis vidus (ha)
> - betona pacelšanās pa perimetru ir no tā, ka
> betons cietējot saraujas - tā kā stiegrojums ir
> apakšā, tad saraugas plātnes virspuse tādejādi
> paceļot plātnei malas uz augšu - līdzīgi kā cepot
> vārīto desu :D
> estrich itkā skaitās ar mazu rukumu, jo to
> iestrādā praktiski sausu, bet tas tāpat saraujas.
> Ja autors ir lējis parasto betonu, tad saraušanās
> ir izteiktāka.
>
> Man tāpat pacēlās plātne pa perimetru uz augšu
> (nevis nosēdās uz leju) - it īpaši stūri. Tas
> vērojams bija aptuveni pēc mēneša. Kā to noteicu?
> Vot pa perimetru biju ielicis 3cm putuplastu
> estrikam. To apzāģēju līdz ar estrich un pēc kāda
> laika putuplasts palicis uz vietas un stūri augšā.
> Tas ir no tās armatūras. Man izteiktāki pacēlumi
> stūros bija tajā telpā, kurā biju pārforsējis ar
> stiegrojumu (ielieku d6 ar aci 100x100). Tur, kur
> liku d4 siegrojumu, tur pacēlumi vērojami mazāk.
>
> Manuprāt vinnētāji ir tie, kuri estrikā
> stiegrojumu neliek.

Tev visticamākais tāpat no nekvalitatīvas pamatnes sagatavošanas,vidus daļa sasēdās un gali pacēlās. Armatūras nodrošināja tikai to, ka tā plātne nepārlūza un turas kopā. Bez stiegrām būtu plaisas un viss stāvētu uz grīdas.

Vēl tēmas autors nav uzrakstījis, vai ir deformācijas šuves plātnei? Ja ir ieliets monolīts 100m2 pleķis, tad tas viss pat ļoti iespējams ir dēļ tā, ka nav šo deformāciju šuvju. Arī estriham taisa šuves 3-4 daļās dala 100m2 . Betonam žūstot veidojas rukuma procesi, kuri var radīt gan plaisas(ja nav stiegrots), gan deformācijas pieļauju. Bez def. šuvēm iespējams tas akūtāk izpaužas.

Vidus iesedies un augsup pacelusas malas supojas uz armaturas?

Sēšanos var izmērīt.
Autor, izmēri vai vidusdaļa ir nosēdusies. Tā pacelšanās pa perimetru pēc mēneša tieši sakrīt ar betona gatavošanās laiku līdz projektētajai stiprībai 28 dienas.

Autor, es tavā vietā liktos mierā un strādātu tālāk. tie 3-5mm ir tieši tikpat cik man pacēlās. Vannas istabā, kur kritiskāk dēļ hidroizolācijas un flīzēm, necik nepacēlās, jo kvadratūra plātnei maza.

Pašdarbnieka bažas par nesagatavotu pamatni manā gadījumā liekas - blietēju, skaloju, blietēju, liku šķembas, blietēju... visi slāņi vienāda biezuma - ja tur vispār pamatne sēdās, tad tā sēdās vienmērīgi, bet kā jau rakstīju - novēroju tikai to, ka malas uz augšu, vidus uz vietas. Tas princips, ka vidus sēžās un malas paceļās neiet kopā ar manu loģiku - lai tas tā notiktu, tad būtu jābūt kādam atbalsta punktam pret ko pacelt...