Māja pa vasaru steigā remontēta, lai uz rudeni var nākt iekšā, līdz ārsienu siltināšanai vēl netiku. Māja tapusi 70tajos, sienas ķieģeļu, kopā 40cm, bet pa vidu visticamāk izdedži. Sienām apmetums. Sasildīd diezgan nereāli, šķiet visu siltumu sienas vnk apēd. Gudroju visādus matereālus, bet pilnībā neelpojošus likt šķiet nav prāta darbs...pelējums, mitrums.. Tā nonācu līdz korķim. Varbūt kādam ir līdzīga pieredze. Domāju 3-4mm korķa ruļļus. Padārgi, bet mēnesī uz granulām patreiz tēŗēju 2x vairāk kā vajadzētu :)

Caur griestiem iziet vairāk kā caur sienām, neskaitot logus. Bēniņus var siltināt arī tagad. Kāda tur ir situācija? Varbūt arī 10cm ar izdedžiem un viss...

Ir līdzīga pieredze. Tas gan bija pirms gadiem desmit, varbūt pa to laiku korķis ir pamainījies. :)
Bet koka vasarnīcā nācās ar steigu nodrošināt pārziemošanu un tad uzlīmējām to 3mm korķi. Teikšu tā - ka nu galīgi labuma nebūtu, tā nevar teikt, bet ja pirms tam pēc kārtīgas vakara kurināšanas no rīta tajās telpās bija 13-14 grādi, tad ar korķi kādi 15-16.
Toreiz citas izejas īsti nebija, bet ka darbs un izdevumi būtu attaisnojušies, teikt nevaru nekādi.

Vēl radi aukstu koridoru izlīmēja ar 4mm putuplastu. Labuma bija tik, ka sienas uz tausti likās siltākas (toties mīkstas un viegli sabakstāmas). Temperatūra telpā praktiski nemainījās.

Jaunnedēļ, kamēr laba temperatūru starpība starp āru un iekšu, varbūt vērts pameklēt pašas siltumrijīgākās vietas ar termovizoru, un īstermiņā piesegt kaut vai ar gofrēto kartonu no taras kastēm pāris slāņos. Piemēram

[www.ss.com]

Siltināt mūra ēku no iekšpuses ar tvaika caurlaidīgu materiālu ir nepareiza rīcība.
Mitrums tvaika veidā izies cauri korķim un atdursies pret vēl aukstāku mūra sienu, kur kondensēsies vēl lielākā apmērā. Jo vairāk mitrums kondensēsies, jo aukstāka kļūs siena un jo aukstākā kļūs siena, jo vairāk mitrums kondensēsies.

Vienīgais ieguvums būs uz tausti siltāka siena, jo koks vienmēr šķitīs siltāks par mūri. Ar lielu varbūtību korķī izaudzināsi pelējuma vai citas sēnes.

3mm korķa rullis neradīs lielākas problēmas ar mitrumu kā šādā konstrukcijā ir bijis līdz šim, jo tas nav uzskatāms kā siltinājums, drīzāk kā tapete. Protams, apkures izmaksu ietaupījums arī būs apaļa 0.

pans rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Caur griestiem iziet vairāk kā caur sienām,
> neskaitot logus. Bēniņus var siltināt arī tagad.
> Kāda tur ir situācija? Varbūt arī 10cm ar
> izdedžiem un viss...

Mājai 2 stāvi. Otrais nav remontēts, patreiz kāpņu telpa aiztapsēta ciet. Griesti betona paneļi, pa lielam kā hruščovenē.

Skaidrs, metīšu to korķa domu mierā. Varbūt ir kādi citi ieteikumi? Pa lielam problēma ir dzīvojamā istaba, kas aizņem gandrīz pusi no mājas 1. stāva. 28m2 Tagad pie šitiem mīnusiem, aizvakar istabā bija 20, vakar 19 un šovakar jau 18 grādi :D Laikam jau jāizbrīvē koridorī vieta un jānes iekšā vecā buržuika un jāsāk studēt kā pareizi šito silikāta brīnumu siltināt no āra.

Termoaudits

>>jāsāk studēt kā pareizi šito silikāta brīnumu siltināt no āra>>

Plašas iespējas.

1) putuplasts uz putām,dībeļi,armēšanas java un siets, dekoratīvais apmetums. Putuplastu var stiprināt kaut tagad, armēšanu atstāt uz siltāku laiku. Nebaidās lietus un sniega, bet februāra saulē nenosegts putuplasts ātri dzeltē. Šī iemesla dēļ vajadzētu ņemt tenapors neo-ar grafīta piedevu. Tas saules nebaidās.
2) putuplasts uz līmēts ar javu. Jāgaida mazāks mīnuss, armēšanu jāveic siltākā laikā. Tas pats, kas 1 punktā..
3) cietā fasādes vate, līmēta ar javu- jāgaida mazāks mīnuss,armēšanu labāk atlikt uz pavasari. Trūkums-nenosegta vate samirkst lietū un sniegā, pavasarī putni plēš caurumus.
4) koka/metāla karkass, mīkstā vate, vēja plēve, ventilācijas sprauga, apšuvums-var darīt tagad, vismaz līdz vēja plēvei. Vēja plēve nebaidās lietus un sniega, līdz pavasarim var palikt bez apšuvuma.