Siltgadīga māja, pagrabs ar velvēm. Gaisa kustība pagrabā minimāla. Laika gaitā apaudzis ar daudz maziem kambariem, kas arī gaisa kustību neveicina. Es pieļauju, ka tā tas ir bijis desmitgadēm, kā rezultāta šur tur, īpaši, santehnikas avāriju vietās veidojas pelējums. Ir doma pēc iespējas atjaunot dabisko ventilāciju, iespēju robežās likvidēt mazos kambarus, bet tad arī veiksmes gadījumā paies gadi līdz tie mūri izžūs. Es iedomājos, vai būtu jēga uztaisīt piespiedu ventilāciju, tādā veidā, ka paņemt pievienot 10 cm perferēto šļauku un ar caurumiem un aizvilkt uz attālākajiem pagraba stūriem. Ik pēc nedēļas stūrus pamainīt. Ir jēga?

Ja sāksi intensīvi ventilēt tagad, vasarā, kad ārā ir silts un mitrs, iedzīvosies vēl lielākā pagraba mitrumā.

Silais ārā gaiss kondensēsies uz aukstajām velvēm, radot vēl lielāku mitrumu.

Varbūt pagaidām noder mitruma savācējs?

Aldiss rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Ja sāksi intensīvi ventilēt tagad, vasarā, kad ārā
> ir silts un mitrs, iedzīvosies vēl lielākā pagraba
> mitrumā.
>
> Silais ārā gaiss kondensēsies uz aukstajām velvēm,
> radot vēl lielāku mitrumu.

Es biju domājis kā reizi otrādi -kondensāts parādīsies pie negatīvam temperatūrām

Kondensāts - rasas punkts rodas siltam mitruma piesātinām gaisam nokļūstot uz vēsām konstrukcijām. Vasara laižot siltu, mitru gaisu uz vēsām pagraba sienām kondensāts būs garantēts.

Kondensāts parādās, ja mitruma piesātinātam gaisam pazeminās temperatūra. Tas var notikt kā pie +30, tā pie -30.
Pie -30 gaisā mitruma ir daudz vairāk, tāpēc vasarā kondensāta iespēja lielāka. Rīta rasa, starp citu, nav nekas cits, kā kondensāts, jo gaiss vairs siltā dienas tvaika daudzumu nespēj nakts vēsumā noturēt. Un tas notiek nebūt ne pie negatīvām temperatūrām.
Man šobrīd trepes uz pagrabu ir tā nosvīdušas, ka uz dažiem pakāpieniem ir sīkas peļķes. Tas pagrabu nevēdinot. Ja vēdinātu (ir mēģināts), peļķes būtu pa visu grīdu.

Atvainojos - pie +30, protams.

Tieši tā ir kā te raksta - vasarā būs kondensāts uz visiem mūriem un grīdas. Ar garantiju. Man ir viens pagrabs kurā tas ir izteiktāk - ziemā pilnīgi sauss, vasarā mitrs.

Man ir zeme rokamais pagrabs.Razots Limbazos, no kaut kadas plastmasas.Tad nu viņiem ienakoša ventilacijas truba iet kadus 4m pa zemi, tad no apaksas ieiet pagrabā.Otra, izejosa, ir praktiski aukstaka vieta. Ienakosai gaiss sasilstot, un nekads kondensats neveidojoties. Vel gan pagrabs stav seta un nav ierakts, nevaru padalities vai tā ir vai nav. Bet nu ne jau pirmo gadu viņi razo šos pagrabus. Ta ari varbūt autors var gaisa pievadu ierakt zeme kadus metrus, lai pienakošais gaiss nav uzreiz ar āra temperaturu.

Zemē ierakšana ienākošajam gaisam varētu palīdzēt, bet jautājums cik tam ir jābūt garam un kādā dziļumā, lai tas strādātu. Sanāk, ka tas ir darbs ar eksperimentālu raksturu - varbūt sanāks, varbūt nē. Plus, jebkurā gadījumā tur būtu jādomā par piespiedu ventilāciju ar ne to mazāko ventilatoru, jo tā vienkārši pašplūsmā aukstais pagraba gaiss necelsies gaisā. Tāpat es domāju, ka tam plastmasas pagrabam tā ierokamā caurule nav domāta vasaras problēmai, bet gan ziemai - ienākošā gaisa piesildīšanai, jo vasarā nekāda dabiskā ventilācija nestrādās.
Es gan īsti nesaskatu milzīgu vajadzību cīnīties ar vasaras ventilāciju, ja vien tur nav plānots dzīvot. Varētu piestrādāt pie zemes mitruma mazināšanas un tad vienkārši tas būs pagrabs kā pagrabs - resp nobetonēta, hidroizolēta grīda, plus varbūt drenāža pa pamatu perimetru vai kā savādāk un durvis logus lieki nevirināt. Ziemā savukārt visparastākā dabiskā ventilācija smuki strādās.