PikkO rakstīja:
-------------------------------------------------------
> 50 gadu vecai koka mājai apakšējie vainagi garantēti ir psc ...

Muļķības. Nekas te nav garantēti. Tikpat labi var izrādīties, ka 20 gadu vecai apakšējo vainagu var izgrābt ar grābekli, kā arī, ka no 200 gadīgas koka var vijoles taisīt.

Ierakstīšu savas pārdomas, jo esmu 3 vecās stāvbūvēs (vecākā - 170 gadus veca) darbojies.

Jāsāk ar to, ka visu noplēs līdz asakai, un skaties, kas ir ar vainagu un pamatiem. Izved visus atkritumus, lai nemaisās, nenesošo starpsienu pildījumu un citus koka elementus demontē saudzīgi u attīri no naglām. Tos varēs (un vajadzēs) izmantot vēlreiz. Sevišķi labi izskatās vecās brusas/plankas noslīpētas un noeļļotas interjerā. Ja pamati nav izdrupuši, tad vainagu protezēt nav sarežģīti. Stāvplankas protezēt ir s.uuds jautājums. Sliktāk ir tad, ja jālīdzina un jāpārmūrē pamati, tad nāksies ar domkratiem turēt konstrukciju, atrakt pa gabaliņam, veidņot pa gabaliņam un betonēt pa gabaliņam. Sekss garantēts, pie tam vajag palīgu.

Tālāk pieslēdzies tīkliem. Ja 3F jau ir - tas labi. Noteikti pieslēdzies pilsētas ūdenim un kanalizācijai, ja tas ir iespējams. Tam vajadzēs projektu un tas būs dārgi, ja būs jārok iela. Bet tas ilgtermiņā noteikti atpirksies. Es būšu nepopulārs un teikšu, ka gāzes apkure joprojām ir labākā opcija ja SS zeme-ūdens nav iespējams. Ja pieslēgties ir nerēāli/dārgi, tad liktu propānu, ierokot bunduli zemē. Granulas ir ok, ja ir atsevišķa piebūve kurtuvei. Ja mājā iekšā, tad putekļi, troksnis garantēts. Drīzāk granulu kamīns kā bekaps pamatapkurei un rudens drēgnuma padzīšanai. Noteikti jāizpēta skursteņu cukas, ja kādu no tām plānots izmantot. Varbūt vērts laicīgi ielaist ņeržas čaulu. Ja tikai ventilācijai, tad jāiztīra no sodrējiem.

Es vecā mājā nebetonētu grīdas, ja vien nav zemes SS. Pēc grīdu izrakšanas savilktu ūdensapgādi, kanalizāciju, apkuri, elektrību, vājstrāvas. Tam noteikti vajadzēs precīzu plānu (kā jau iepriekš rakstīja citi). Tad bērtu keramzītu + divas kārtas ar 15mm OSB kā peldošo grīdu (savā starpā ar PVA salīmējot). Ja pirmajā stāvā sanāk uzbērt 30cm, tad tas no siltumizolācijas viedokļa būs vairāk kā pietiekami. Zem keramzīta liec visbiezāko plēvi, lai gadījumā kas, mitrums nenāk uz augšu. Uz OSB pēc tam var likt jebko, izņemot flīzes. Ja dikti vajag flīzēt, tad tajā vietā puķiks + armatūra + zemgrīdas caurules + klons. Otrajā stāvā peldošā grīda labāk par jebko citu slāpēs trokšņus, tikai to nevar pa tiešo konstruktīvi saistīt ar nesošajām konstrukcijām.

Tālāk jāskatās uz sienām, siltinājumu, fasādi un logiem kā vienotu ansambli. Pirmkārt - vai ir nepieciešams/vērts saglabāt vēsturisko fasādi? Man visos gadījumos ir bijis koka apšuvums, 2 gadījumos ir nācies to mainīt daļēji. Mainot apšuvumu, liku pretvēja plāksnes. Tā kā fasādei vajadzēja palikt +/- iepriekšējā ģeometrijā, tad siltināju no iekšpuses ar 50mm fibrolītu, vienlaicīgi izlīdzinot sienas. Ja iekšējais kaļķa apmetums ir labā stāvoklī, tad to mierīgi var atstāt uz sienām. Ja nodauzīts līdz plankām, tad var nākties daudzas tukšās vietas pūst ciet ar putām pēc izlīdzināšanas. Fibrolīta vietā var lietot kokšķiedru. Uz fibrolīta esmu gan metis kaļķa mašīnapmetumu, gan līmējis reģipsi 2 kārtās. No praktiskās lietošanas viedokļa reģipsis patika labāk, bet tam atkal nav tvaika buferēšanas īpašības. Bet var arī reģipsi 2 kārtās likt uz karkasa un spraugu piepūst ar ekovati. Tikai iekštelpa tad samazinās vairāk. Šo neesmu darījis pats, bet esmu redzējis izpildītu vecā guļbūvē

Koka mājai koka logi un koka palodzes. Iespējams slēģi. Iespējams vēsturiskās apdares kleidas, zempalodžu un zemlāseņu profilbrusas, fasādes dekori. Dārgi! Īpaši ja katram elementam ēvelēšanai arī jātaisa nažu komplekti. Fasādes dekorus var nākties pasūtīt galdniecībās, kur uz CNC gatavo.

Ja sākuma kapitāls 80k jau ir, tad neredzu problēmu novest visu līdz baltajai apdarei pāris gadu laikā. Apdari jau pēc tam var pakāpeniski telpu pēc telpas. Es pēdējo koka objektu kapitāli pabeidzu tikai šovasar. Ar salīdzinoši dārgu apdari, vēsturiskām grīdām un vēsturiskajām durvīm, iebūvētām mēbelēm, santehniku un virtuvi sanāca ap 960e/m2. Pats nedarīju, tikai uzraudzīju.

martell rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Ierakstīšu savas pārdomas, jo esmu 3 vecās
> stāvbūvēs (vecākā - 170 gadus veca) darbojies.
>
> Jāsāk ar to, ka visu noplēs līdz asakai, un
> skaties, kas ir ar vainagu un pamatiem. Izved
> visus atkritumus, lai nemaisās, nenesošo
> starpsienu pildījumu un citus koka elementus
> demontē saudzīgi u attīri no naglām. Tos varēs (un
> vajadzēs) izmantot vēlreiz. Sevišķi labi izskatās
> vecās brusas/plankas noslīpētas un noeļļotas
> interjerā. Ja pamati nav izdrupuši, tad vainagu
> protezēt nav sarežģīti. Stāvplankas protezēt ir
> s.uuds jautājums. Sliktāk ir tad, ja jālīdzina un
> jāpārmūrē pamati, tad nāksies ar domkratiem turēt
> konstrukciju, atrakt pa gabaliņam, veidņot pa
> gabaliņam un betonēt pa gabaliņam. Sekss
> garantēts, pie tam vajag palīgu.
>
> Tālāk pieslēdzies tīkliem. Ja 3F jau ir - tas
> labi. Noteikti pieslēdzies pilsētas ūdenim un
> kanalizācijai, ja tas ir iespējams. Tam vajadzēs
> projektu un tas būs dārgi, ja būs jārok iela. Bet
> tas ilgtermiņā noteikti atpirksies. Es būšu
> nepopulārs un teikšu, ka gāzes apkure joprojām ir
> labākā opcija ja SS zeme-ūdens nav iespējams. Ja
> pieslēgties ir nerēāli/dārgi, tad liktu propānu,
> ierokot bunduli zemē. Granulas ir ok, ja ir
> atsevišķa piebūve kurtuvei. Ja mājā iekšā, tad
> putekļi, troksnis garantēts. Drīzāk granulu kamīns
> kā bekaps pamatapkurei un rudens drēgnuma
> padzīšanai. Noteikti jāizpēta skursteņu cukas, ja
> kādu no tām plānots izmantot. Varbūt vērts laicīgi
> ielaist ņeržas čaulu. Ja tikai ventilācijai, tad
> jāiztīra no sodrējiem.
>
> Es vecā mājā nebetonētu grīdas, ja vien nav zemes
> SS. Pēc grīdu izrakšanas savilktu ūdensapgādi,
> kanalizāciju, apkuri, elektrību, vājstrāvas. Tam
> noteikti vajadzēs precīzu plānu (kā jau iepriekš
> rakstīja citi). Tad bērtu keramzītu + divas kārtas
> ar 15mm OSB kā peldošo grīdu (savā starpā ar PVA
> salīmējot). Ja pirmajā stāvā sanāk uzbērt 30cm,
> tad tas no siltumizolācijas viedokļa būs vairāk kā
> pietiekami. Zem keramzīta liec visbiezāko plēvi,
> lai gadījumā kas, mitrums nenāk uz augšu. Uz OSB
> pēc tam var likt jebko, izņemot flīzes. Ja dikti
> vajag flīzēt, tad tajā vietā puķiks + armatūra +
> zemgrīdas caurules + klons. Otrajā stāvā peldošā
> grīda labāk par jebko citu slāpēs trokšņus, tikai
> to nevar pa tiešo konstruktīvi saistīt ar
> nesošajām konstrukcijām.
>
> Tālāk jāskatās uz sienām, siltinājumu, fasādi un
> logiem kā vienotu ansambli. Pirmkārt - vai ir
> nepieciešams/vērts saglabāt vēsturisko fasādi? Man
> visos gadījumos ir bijis koka apšuvums, 2
> gadījumos ir nācies to mainīt daļēji. Mainot
> apšuvumu, liku pretvēja plāksnes. Tā kā fasādei
> vajadzēja palikt +/- iepriekšējā ģeometrijā, tad
> siltināju no iekšpuses ar 50mm fibrolītu,
> vienlaicīgi izlīdzinot sienas. Ja iekšējais kaļķa
> apmetums ir labā stāvoklī, tad to mierīgi var
> atstāt uz sienām. Ja nodauzīts līdz plankām, tad
> var nākties daudzas tukšās vietas pūst ciet ar
> putām pēc izlīdzināšanas. Fibrolīta vietā var
> lietot kokšķiedru. Uz fibrolīta esmu gan metis
> kaļķa mašīnapmetumu, gan līmējis reģipsi 2 kārtās.
> No praktiskās lietošanas viedokļa reģipsis patika
> labāk, bet tam atkal nav tvaika buferēšanas
> īpašības. Bet var arī reģipsi 2 kārtās likt uz
> karkasa un spraugu piepūst ar ekovati. Tikai
> iekštelpa tad samazinās vairāk. Šo neesmu darījis
> pats, bet esmu redzējis izpildītu vecā guļbūvē
>
> Koka mājai koka logi un koka palodzes. Iespējams
> slēģi. Iespējams vēsturiskās apdares kleidas,
> zempalodžu un zemlāseņu profilbrusas, fasādes
> dekori. Dārgi! Īpaši ja katram elementam
> ēvelēšanai arī jātaisa nažu komplekti. Fasādes
> dekorus var nākties pasūtīt galdniecībās, kur uz
> CNC gatavo.
>
> Ja sākuma kapitāls 80k jau ir, tad neredzu
> problēmu novest visu līdz baltajai apdarei pāris
> gadu laikā. Apdari jau pēc tam var pakāpeniski
> telpu pēc telpas. Es pēdējo koka objektu kapitāli
> pabeidzu tikai šovasar. Ar salīdzinoši dārgu
> apdari, vēsturiskām grīdām un vēsturiskajām
> durvīm, iebūvētām mēbelēm, santehniku un virtuvi
> sanāca ap 960e/m2. Pats nedarīju, tikai
> uzraudzīju.

Māja 1989 gada, izpētot pagrabu un cokolu nekas neliecināja par sliktiem pamatiem, ap logiem izpetija sienas, atzina ka viss kārtībā.

nu var jau visu ko, bet svarīgi, cik pacietīgs esi. nu es te vienu 4x mazāku mājeli esmu uztaisījis- apmēram 5-6 gadi par brīvdienām un atvaļinājumiem. sākumā ar neko stiprāku par naglu klapēšanu nerubīju, bet atzīšos- stroikā nav nekā tāda, ko būtu nāvīgi sarežģīti iemācīties (no krievu jūķūbes, hehe). daudz muļķību izdarīju. nu neko- par mācībām ir jāmaksā :) laiku ar pazaudēju daudz dēļ tā, ka nav pieredzes un izdomā kautkādu nepareizudarbu secību vai tamlīdzīgi. bet nu man tas process patika. man tā bija savdabīga atpūta no citām dzīves problēmām. un ja patīk, tad tas jau ir hobijs un vecim hobiju vajag.

beigās man tā vasaras mājele nostājās uz ~ 600 eur/m2. bet tās vecas cenas.. tagad sava štuka sakrietu. lielākai mājai, protams, tas kvadrātmetrs sanāk lētāk, jo relatīvi stipri vairāk "lētie" metri. tā tīri praktiski pieejot vienīgais, kas no vecās palika ir pamati, 60% sienu karkasa, pārsegums un laikam arī viss. pārējais viss tika nomainīts. prātīgāk būtu bijis jau startā paņemt ekskavatoru un to visu pa dienudivām nošķūrētun būvēt nu nulles.
ja apņēmība ir un raksturs pietiekams, tad pārējais jau kā te raksta - apsekot ar sakarīgu specu. saplānot gan kaut vai kā kiču projektu, gan pa etapiem. pielikt klāt materiālu izmaksas, pareizināt ar 2, drošāk ar 3 un pucēt vaļā.
Palīgu vajag noteikti- kaut vai 30% laika. tas nebūs bezmaksas. draugi pēc pirmajiem palīdzības mēģinājumiem necels tel., radi ātrāk, talkas nestrādā- tas ir dārgāk kā maksāt spečukiem.
svarīgi ir kā jau te minēja - stroikas bode 5-6 km radiusā, dzīvesvieta ar vēlama tuvu. tagad braukāju uz stroiku 35 km. itkā jau tepat tepat, bet tāpat nozog laiku. ja pašam jāšiverē, tad pēc darba toč vairs naizskriesi un paliek tikai brīvdienas, kas nameaz ar tik daudz nav.

--------------------------------
paķimerējos ap savu vasarnīcu.
[vasarnica.blogspot.com]
tagad snaikstos ap nākamo objektu:
[mezamaja.wordpress.com]

RCK6 rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Māja 1989 gada, izpētot pagrabu un cokolu nekas
> neliecināja par sliktiem pamatiem, ap logiem
> izpetija sienas, atzina ka viss kārtībā.


Tātad tikai 30 gadi, vēl CCCP laiks (dažiem cilvēkiem gan jau parādījusies liela legāla nauda, arī banka kredītus dod) un māja visticamāk būvēta "sev". Diezgan liela atšķirība no 50-gadīgas (agrie 1970-ie). Praksē gan ar tik jaunām koka stāvbūvēm nav nācies saskarties (vairāk ar 100 plus/mīnus gadu vecām, jaunākās agrie 1950-ie), liekas pat mazliet eksotiski.

Man arī būvniecības gads šķiet dīvains. 1889 būtu daudz saprotamāks, nekā 1989.
Ir jāsaprot, ka padomju laikā nebija koka būvniecības tradīcijas, ja vien neskaita "Līvānu mājas" un atseviškus projektus kā dārza mājiņas, kas bija pavisam citu tehnoloģiju un zināšanu kopums.

Ja tas būvniecības gads ir pareizs, tad visticamāk būvējis vecs cilvēks ar pirmskara laika zināšanām. Man vēljovairāk šādā situācijā prasītos tehniskais apsekojums, jo padomijā būvēja/ražoja no tā, kas bija, nevis tā, kā paredz tehnoloģija un veselais saprāts.

Sorry, mana kļūda. Sākta celt 1986, nodota 1989

Muļķīgs jautājums, protams. Bet varbūt tā tomēr ir Līvānu māja?
~220 m2 atbilst arī Līvānu projektam ar puspagrabu.

Jautājums nemaz nav muļķīgs, diezgan pamatoti sāk rasties iespaids, ka autors, neorientēšanās būvniecībā dēļ, ir sācis fake news kampaņu. Vismaz kādas bildes no ārpuses un iekšpuses iedotu.