Personīgi mans gadījums ir ķieģeļu mūra māja ar mansardu ;) Ārsienas pirmajā un daļa gala sienu mansarda stāvā arī ir ar gaisa spraugu. Tikai šī sprauga pusķieģeļa biezumā ir novirzīta vairāk uz mājas iekšpusi. No ārpuses skatoties - jauktā tipa apmetums > ~255mm ķieģeļu mūris> 120mm gaisa sprauga > 120mm ķieģeļu mūris > kaļķa apmetums. Mansarda gala sienu pažobeļu daļā šīs gaisa spraugas nav, tikai pusotra ķieģeļu biezs mūris. Pažobeles esmu nosiltinājis, izveidojis apkuri, tā kā tur ir iegūta papildus lietderīgā platība sienas skapjiem un pat nelielai papildus guļamtelpai. Par pārējās mājas siltināšanu esmu domājis, bet papētot dažādus tiešsaites kalkulātorus sanāk, ka neviens atsevišķs siltinājuma veids (izņemot bēniņu, bet tas jau cits stāsts) neko labu nenodrošina. Ja vēlos iegūt jēdzīgu rezultātu, tad jāaizpilda gan gaisa sprauga, gan jānosiltina siena no ārpuses. Tātad arī vēl ārsienas apdare. Finansiālie ieguldījumi būtu tikai viena no problēmām, pie kam, atrisināmām. Otra problēma ir gaisa spraugas aizpildīšana. Diemžēl vēl neesmu atradis pozitīvas atsauksmes pēc šāda risinājuma vismaz 5 gadus ilgas ekspluatācijas, ne ar beramiem materiāliem, ne putām...

Ja diemžēl tieši tavs (ETT) gadījums attiecas uz risinājumu, kurā lai dzīvojamās telpās kādreiz nodrošinātu vismaz sienas minimālo U~1,4W/m2K necaursalšanu 'studentu vajadzībām' veikts šāds šodienai siltumzudumu prasībām nepiemērots risinājums. Tev veidojas kaut kas līdzīgs “akas”veida mūrējumam, jo tevis minētā 12cm gaisa sprauga kopā ar 12cm iekšējo piemūrējumu tieši to arī nodrošina – ķieģeļi šķērsām mūrim. Pat ja tu aizpildītu dotās gaisa šķirkārtas ar piepūšamo polistirolu, tāpat veidotos aukstuma tiltiņi. Tapēc diemžēl te kardināli situāciju glābj tikai ārējā siltumizolācija, kur 15cm fasādes vate ļautu sienai sasniegt U ~ 0,2W/m2K .. tas ir pie vidējās apkures sezonas temperatūras tu ekonomētu 1,2w/m2K