Meklēju labu profesionāļa viedokli. Vēlos nosiltināt māju no iekšpuses un saglabāt ārējo fasādi.
2.stāvu Māja ir celta 1936 gadā no mūrēta ķieģeli gan pamati gan sienas. Sienai ir gaisa širtkārta.

90 gadu beigās iepriekšējie saimnieki veica remontu, kas bija veikts ļoti nepareizi. Sienas nosiltināts 50 mm vati un reģipsi. Noraujot nost reģipsi bija 2 stūro pelējums.
Cēloņus es zinu. 1)Lietus ūdeņi koncentrējas mājās stūros, rada pamatus slapujus un kapilārais ūdens ceļās augšā 2) izvēlēts zemes- ūdens siltumūknis ar radiātoriem, kas nespēj nodrošināt mājai pietiekamu siltumu, jo māja vispār nav siltināta. Dažās telpās ziemas laikā temperatūra sasniedz tiksi +10 grādus. Siltinātajā vietās noteikti ap 0.

Ko esmu veicis
1) Patreiz mājai esmu grīdu nosiltinājis ar xps putaplastu 200mm biezumā un ietinis siltās grīdās.
2)Sākot reģipša demontāžas darbus sapratu, ka sienas ir mitras un slāpjas zem vates un 2 stūros pelējums.
3) Esmu vel veicis sienās injecējamo hidroizolāciju uzstādīšanu, bet bez spiediena.( Vai viņā strādā? Varbūt kādām ir ieprirkšējā pieredze!)

Grasos darīt
1) izbūvēt lietus sistēmai drenāžas sistēmu.
2) Rakt vaļā cokolu, atjaunot pamatus ar javu, apklāt ar hidroizolāciju uzstādīt ģeomembrānu un bērt jaunu drenējošu grunti. Domāju to veikt pavasari, kad zeme būs atkusi un temperatūra sasniegs +5 grādus.

3) Aktuāla problēma ko gribu veikt. Sienas sitināšana noiekšpuses. Ar mitruma nosucēju un palielinot temperatūru dabūtu pēc iespējas vairāk mitruku ārā no sienām un pelējuma vietas apstrādāt ķīmiju.

Tad veikt siltināsanu, tikai nevar izvēlēties ar ko.

1) 50mm akments mati, tvaika izolācijas plēve un rēģipsi.
2)Fibrolītu 50mm.
Vai
3)finnfoam FF-PIR GYL ko es laprāt gribētu un apstrādāt ar kaļķa cementa apmetumu. ( remont darbi notiek tikai 1. Stāvā. Un 2 stāvs paliek nemainīgs Paredzēts izbūvēt ventilācijas sistēmu. )

Kuru no 3 materiāliem jūs iesakāt, Kāpēc? Vai nevajadzētu sagaidīt vasaru, kad sienas ir sausākas un, tad siltināt, gribu vienkārši būvdarbus pabeikt līdz 1. jūlijam.
Vai pelējuma nevajadzētu vairāk būt pēc, šādiem remont darbiem?

Vai aiz riģipša, pirms vates, bija plēve?

Tikai 50mm vate siltinot no iekšpuses? Es tagad vasarnīcu remontējot pēc visa izlasītā sapratu, ka 100mm ir pats minimums, bet labāk (ja ir iespējams un telpa mājas iekšpusē atļauj) likt pat 150mm.

Pret senitem/pelejumu manuprat darbojas nedzesta kalkja skidrums

Kā saka politiķi: Interesants jautājums? Taču tas samērā plašs. Te nedaudz par ķieģeļu mūriem un tā siltumizolācijas spējām. 20gds. 'starpkaru periodā līzd 3.stāvu individuālām ēkām pilsētvidē dominēja divi izplatītākie ārsienu būves tipi: a) koka stāvstatņu būve ar pusķieģeļa apšuvumu; b) ~38cm “akas” veida ķieģeļu būve ar izdedžu aizpildījumu. Abi šie tipi veido tevis nosaukto gaisa starpkārtu (šķirkārtu). Taču tajā laikā vēl nebija aktuāli energotaupības pasākumi un būvju specializēta zinātniska siltumzudumu izpēte, vairāk balstījās uz empīriku. Taču atsegtam ķieģeļu mūrim ar šādām gaisa šķirkārtām pēc šodien zināmiem būvfizikas principiem ir ļoti sliktas siltumizolējošās īpašības ar kuru sekām tikpat kā nav iespējams cīnīties. Galvenais apstāklis tajā, ka pilsētvidē pārvietojas daudz smago transportlīdzekļu, kuri nemitīgi tricina pamatni – bedres ceļa klātnēs u.c. Tas savukārt rada mikroplaisājumus mūra šuvēs un caur tām ēkā ieplūst auktais gaiss, dzesējot būvi. Te gaisa šķirkārta rada “lāča pakalpojumus” ārsienām – pakļaujot dzesēšanai lielas virsmas. Var teikt ka, ja tev ir iekšējais apmetums vai riģipsis, tad aukstais gaiss atduras pret to – tātad arī iekšējā siltumizolējošā vate pakļauta izsaldēšanai – pie nosacījuma, ka tā nav fasādes blīvā ar tilpumsvaru virs 35kg/m3. Katrā ziņā, ja tev ir koka stāvbūve, tad prātīgakais ir šo ķieģeļu apdari likvidēt un siltināt no ārpuses. Akas veida mūrim ārpusē līmēt 10..15cm polistirolu un tālākais – vaiu nu apmetums vai 8mm dekoratīvo ķieģeļu flīžu līmēšana. Cokolam viennozīmīgi vismaz 5cm polistirola izolācija vismaz 60cm dziļumā.

Tieši tā - prātīgakais ir šo ķieģeļu apdari likvidēt un siltināt no ārpuses. Siltinot no iekšpuses, pat ja izveido tvaika izolāciju, ķieģeļu sienas caursals un mitrums kondensēsies vietās (un būs pelējums), kur tvaika izolācijai būs trūkumi , piemēram, pie sadurēm ar griestiem, grīdu.

Rasas punkts rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tieši tā - prātīgakais ir šo ķieģeļu apdari
> likvidēt un siltināt no ārpuses. Siltinot no
> iekšpuses, pat ja izveido tvaika izolāciju,
> ķieģeļu sienas caursals un mitrums kondensēsies
> vietās (un būs pelējums), kur tvaika izolācijai
> būs trūkumi , piemēram, pie sadurēm ar griestiem,
> grīdu.

Iesaki nojaukt nesošās sienas? ;)

Draugs ETT ar 09/04/2023! Vai tu seko līdzi rakstītā domai? Pusķieģeļu apdare nojaucama tikai pie stāvstatņu nesošās koka konstrukcijas – te ārējā nedegošā 120mm apdare ir PAŠNESOŠA. Otrs gadījums ar akas veida konstrukciju – var jau pārpakot akas, bet vai odere ir kažoka vērta un te nekas netiek jaukts, bet pa tiešo fasādē siltumizolēts ar polistirola plātnēm, jo vismaz šobrīd rūpnieciskie PS izstrādājumi neuztur liesmu un ārsienām sāpīgākais punts varētu būt jumta dzega. Ja vēlme atstāt ārpusē nesošo mūri, tad nesūksties uz maksā par apkuri, jo iekšējie pelējumi tavai veselībai var radīt lielāku postu nekā aukstums – uzvelc trešo džemperi un siltās ūzas.

Neviennozīmīgi vērtētās personas vārdabrāli, domas lidojums ir netverams, ja tas nav piesaistīts kokrētībai. Šoreiz domas lidojumam enkurs ir - "Māja ir celta 1936 gadā no mūrēta ķieģeli gan pamati gan sienas. Sienai ir gaisa šķirtkārta." Kāda iemesla dēļ gan būtu jāļaujas domu lidojumam neperspektīvā virzienā, kas nav saistīts ar konkrēto gadījumu?

Grūti jau pateikt vai Zvaigznes k-gam ar 29/01/2023 vispār mūsu pārdomas ko dod? Cik praksē esmu saskāries, tad tie kuru specialitāte nav būvniecība, dotajos jautājumos peld. Piemēram man nav zināšanu agronomijā vai medicīnā... Taču domas veltītas tiem interesentiem, kuri saskaras ar šādiem gadījumiem. Vienīgi atzīmēšu, ka bez padziļinātas apskates – kaut vai inventerizācijas lietas redzot fasādē ķieģeļu mūri uz sitiena nepateikim par tās nesošo funkciju. Jā redzot ķieģeļa iemūrējuma principus, profesionālis var spriest vai 'gaisa šķirkārta' ir starp koka stāvbūvi ~26cm vai akas veida mūrējumu ~40cm biezumā... Piemēram esmu saskāries ar to, ka daudzīvokļu 5 stāvu ēkām augšējos stāvos ārsienām atstāja 25cm nesošo mūri, bet iekšpusi papildus blankoja ar 3” colligiem dēļiem – te ir tavs (ETT) gadījums, taču individuālām ēkām – nezinu, varbūt ir? Vienīgais sausais atlikums ir pārliecība, ka šobrīd tādas ārsienas no siltumtaupīšanas viedokļa ir švakas un kādam ieteikt ārsienu apmūrēšanu???