Labdien!
Daži jautājumi par mansarda un griestu siltināšanu:

Nepiešams nosiltināt otro stāvu. jumtu ir plāns siltināt šādi = jumta segums -> ventilācijas sprauga->difūzijas membrāna-> gaisa sprauga->kokšķiedras plāksne 25mm->ekovāte->tvaika barjera->osb plāksne-> apdare (nav vēl pieņemts lēmums kāda).

1) Vai augstāk aprakstītais ir pareizs domu gājiens?
2) Cik biezu ekovates slāni ir jāliek, lai otrajā stāvā nebūvētu apkuri (otrajā stāvā būs guļamistabas, kur zemāka temperatūra ir ok + tiks pielikti elektro radiatori, ja nu vajag nedaudz siltaku). Apsilde būs granulu katls ar siltām grīdām. No pirmā stāva vajadzētu pietiekami celties siltajam gaisam uz otro stāvu lai kājas nesaltu, bet jautājums cik daudz siltinājumu, lai būtu ok?
3) starp jumtu un sienām uz kurām sēž spāres ir sprauga, kā to pareizi aiztaisīt? Salaist kopā ar jumta kokšķiedras plāksni? Kā no ārpuses pareizi sataisīt, lai sniegu nesapūš virsū un nesaslapina?

1)Sarežģīti, bet it kā ok. Divas vēdināmās šķirkārtas izdosies skaisti izveidot? Koķsķiedra nemetīs kūkumu agrāk vai vēlāk? OSB ar domu, ka arī satur konstrukciju kopā? Citādi jau latojums un apdare būtu ok. Ja tomēr OSB, tad atkal tvaika barjera, īpaši jau ekovatei varētu būt lieka, jo OSB švaki laiž tvaikus un ekovatei diezgan pielaidīga. Vēl jau jājautā vates pūtējiem kādu viņi sagaida konstrukcijai, lai varētu sapūst.

2) Diezgan neprognozējams, tas atkarīgs no daudz faktoriem un ārējais siltinājumu biezums ir tikai viens no tiem. Gan logi, gan telpu plānojums, gan kāds starpstāvu pārsegums, gan kopējā mājas siltuma bilance. Piemēram, ja ieliek grīdas rēķinot tikai lejas siltuma zudumus un viss uz minimumu, tad aukstā laikā var vienkārši nepietikt siltuma, vai grīdās jālaiž augsta temperatūra, kas rada diskomfortu.
Bet kopumā, jā, ja kaut cik atvērts plānojums un nav caurvējš, tad cik redzēts siltuma pietiek.

Paldies par atbildi!
Jā, OSB domāts ka tā saturēs kopā ekovati, citādi īsti nezinu kā pareizi uztaisīt.
To vēl vienu vēdināmu šķirkārtu domāju no nav pārliecības ka iepūšot ekovati nepiespiedīs difūcijas membrānu pie jumta, tīri tāpēc kokšķiedru, lai būtu kāds stingrāks atbalsts ekovatei jumta pusē. Man veca koka māja, tur nav standarta attālumi starp spārēm. Attālums variē no 60-80cm.

Par vates biezumu - vai 40 cm ir ok? Es esmu dzirdējis ka pat 60 cm liek, bet vai tas nebūs par daudz? Nu no sērijas ka nafig nav tik daudz vajadzīgs. Logi tiks likti ļoti siltumefektīvi.

Un kā salaist jumta siltinājumu ar sienas siltinājumu tieši ārpusē? man ir ar silikāta ķieģeli apšūtā stāvbūve un tas ķieģelis nav līdz pašam jumtam, tur man starp sienu un jumtu vējš svilpo bēniņos. Kādu OSB plāksni pieskrūvēt? Pēc tam jau vēja kastes aizturēs sniegus vai ne?

Vēja kasti ja uztaisīs, nekādu osb vairs tur nevajadzēs skrūvēt. Tas osb neļaus ventilēties gaisam tajās plānotajās ventilācijas spraugās.

P.S. Kāpēc ventilācijas spraugu pirms kokšķiedras plāksnes?

P.S. Kāpēc ventilācijas spraugu pirms kokšķiedras plāksnes? - es nezinu vai vajag. agrāk atceros vīri stāstīja ka siltinājums nevar skarties pie difūzijas membrānas, jo tā tad nestrādā kā vajag.

Jumtu būvēju pirms 3 gadiem, liku Borga jumta plēvi / difūzijas membrānu. Domāju ka ir gana moderna un varbūt var likt vati klāt.

Ja neliek kokšķiedru bet iepūš ekovati, tie vīri kas to iepūš varēs izkontrolēt cik daudz gāzt iekšā lai nepiespiež plēvi pie latojuma / jumta?

Var likt kokšķiedru pie difûzijas pilnîgi klát