Kapilārais mitrums pa putuplastu virzienā no lejas uz augšu nekāpj. Attiecīgi ir pilnīgi vienalga vai apakšā ir grunts, šķembas, keramzīts vai plēve. Ūdens tvaika veidā virzās no siltās puses uz auksto, nevis ptetēji. Tas ir, no betona uz grunti, nevis no grunts uz betonu. Cauri tiek, bet slikti. Putuplasts 100mm slānī diez ko daudz tvaiku cauri nevada. Noliksi plēvi zem putuplasta, mitrākos apstākļos dabūsi zem tā peļķi. Ja vien plēve nebūs caurdurta kā siets pret šķembām.

Virs putuplasta plēvi ir jēga likt, lai betons nesalītu šķirbās.

Normālos apstākļos grīda staigā ļoti maz. 10-15 grādu starpība grīdai kurinot vai nekurinot nav podiņu krāsns deformācijas 90grādu robežās.

Labāk esot likt putuplastu ar spundi vairākās kārtās.

Nelikšu puķiku ar spundi vairākās kārtās - finanses neļauj.

Bet par plēvi nesapratu tāpat. Tipa nav jēga vispār likt? Ja likt, tad kādu?

Principā skatos, viens atzīts krievu specs youtube iesaka arī šķembas apakšā nebērt - tipa nebūvē jau ceļu, pietiekot ar daudz lētāko smilti, kārtīgi to noblietējot. Par nestspēju es piekristu, tik grauzēju problēma gan varētu ar to aktualizēties. Bet no otras puses, ja man ir dobeles panelis, tad visi sāni tāpat pamatiem ir no puķika, līdz ar to teorētiski grauzējiem brīva pieeja līdz pat grīdas caurulēm.

Grauzēji noblietētā gruntī no apakšas nerokas un negrauž-nav kur likt izgrauzto.

Kurmis prot zemi izrakt un izstumt no alas, bet pele un žurka to neprot- tās vai nu nobirdina blakus, vai sablīvē uz sāniem. Nobirdināt nav kur un sablīvēt arī nevar.