Nekas nekur neatlec, ja vien tā skaidene gluži nešupojas. Skaidenei ir tipa lakota virsma un flīžu līme nelīp klāt. Vajag obligāti nosmērēt ar Betokontaktu, tad līp klāt ideāli. Hidroizolācija, protams, pats par sevi, bez tās vispār nekur neviens normāls cilvēks vanneni neflīzē. Bet vienalga, hidroizolāciju smērē jau uz Betokontakta apstrādātas virsmas. Otrs variants grīdai ir uzliet pavisam plānu pašizlīdzinošās masas slānīti uz cementa bāzes (ap 5 mm) un tad flīzēt bez bēdu.
Flīzēšanā kā jebkurā citā apdares darbā pats svarīgākais kvalitatīvam darbam ir virsmas sagatavošana. Ja kaut kur kaut kas lec nost, tad tas nav pareizi izdarīts un viss.

Stāstu no pieredzes (savas un citu). Kautko pielipināt pie skaidenes nav nekādu problēmu. Ja māc šaubas par flīžu līmi, tad kautvai pie stikla pielīmēsi ar šādu vienkāršu metodi: parasta smalkā smilts (masai) sajaukta ar šķiet 86 līmi (lipeklim). Flīze turās pie pulētas virsmas, bez mazākā nodoma nokrist. Patiesībā pie ar betonkontaktu nogruntētas virsmas turās arī ar normālu flīžu līmi.
BET AR LĪVĀNIETĒM IR VIENS BET!!!!!!
Tākā līvānietes pēc savas būtības ir koka karkasa mājas un būvētas pēc padomju standartiem, tās sienas nepārtraukti staigā gan sala, gan mitruma, gan niknumā aizcirstu durvju rezultātā. Manu vārdu patiesumu var apliecināt tapetes stūros. No pieredzes varu teikt, ka gadalaikiem mainoties vannasistabas sinas taigā pa labi un pa kreisi aptuveni 1 centimetru. Ir tieksme staigāt arī betonētajai grīdai. Tāpēc nosacījums ir viens. Starp grīdu un flīzi atstāt brīvu vietu, ko var nosegt ar līsti, silikonu, vecajiem lindrakiem u.t.t. Salaiduma vietās stūros neiztikt bez ienīstajiem plastmasa stūrīšiem, kas kur jāievēro lai no abām pusēm pienākošajām flīzēm būtu "kurp doties". Savukārt šo vārdu patiesumu var apliecināt dzīvē redzētās flīzes, kuras ir pielīmētas ar labu līmi, spriegojuma rezultātā nav spējušas atkrist nost un tāpēc vienkārši ņēmušas un saplaisājušas. Tā lūk! Vēl daži amatnieki ņem un visas šuves aizpilda ar silikonu vai ko citu elastīgu, tādejādi pa milimetram vien radot iespēju flīzējumam "stiepties un rauties". Savukārt par tiem, kas koka sinas jau ir nojaukuši un to vietā uztaisījuši mūrētas vai no reģipša, es nerunāšu, jo tāds nebija jautājums :-)

bandīšu krustvecākam
Man patika tā vieta par salaidumu veidošana no lindraciņiem. Vai šamējiem obligāti jābūt ar Līvānu novada rakstiem? Vai arī šie var būt vienkārši skujiņā austi? Tā sakot, pie kā vairāk turēties - pie vietvārdiem vai materiāla?
Man domāt, ka ETNOREMONTAM salīdzinot ar eiroremontu ir lielāka perspektīva ;)

Kungs (vai kundze) aaaa pieminēja, ka neviens vannasistabu neflīzē bez hidroizolācijas. Ja ņemam rokā ražotāju rokasgrāmatas, tad protams ieraudzīsim, ka ar hidroizilāciju ir jānosmērē arī pamperu ārējais apvalks (tas tā pret noplūdēm). Bet rodas jautājums - kas mitrumam ir darāms un kā tas tur nokļūs aiz pareizi noflīzētas ( jo īpaši vertikālās) sienas. Pie tam, kā jau minējām, sienu nomaucam ar betonkontaktu saķeres radīšanai, kuru pēctam "sačakarējam" ar virsū uztrieptu gomijotu massu. Hidroizolācijas smāķiem ir jēga, ja siena paliek no reģipša vai ja ir plānots grīdas traps, un arī pie nosacījuma, ja apakšā ir vēl kāda telpa kuru nopludināt. Nu vēl var notriept pa stūriem vai vietām, kur ir teorētiska iespēja krāties ūdenim un staigāt starpsienām, BET KĀDA "MĀRRUTKA" PĒC IR JĀHIDROIZOLĒ VERTIKĀLĀ VIRSMA, KURA IR RŪPĪGI NOKLĀTA AR FLĪZĒM!?

Korleonem:
Bez mārrutkiem un visādām citām garšvielām - vienkārši kā zīmulis: Flīzes mitrumu cauri nelaiž - pareizi. Flīžu šuves - apmēram tas pats, kas biezs kartons. Caur flīžu šuvju cementu ūdens nevis vienkārši sūcas, bet naturāli pil cauri. Ja apakšā ir sausa reģipša siena, un tu smuki katru dienu ej dušiņā, kur sienu neapliet ir grūti, tad tas reģipsis, kas pats par sevi smuki uzsūc ūdeni visu laiku turas nevis mitrs, bet smuki slapjš. Tad sākas sēņu augšana, sporu izdalīšana un tad mēs visi brīnamies - kas tie par melniem pleķiem? Tā lūk, tāpēc nevajag visu pasauli (jo principā tā taisa pilnīgi visur - redzēju kā hidroizolē vācieši un zviedri - ui, daudz nopietnāk nekā mēs) uzskatīt par stulbeņiem - tas viss jau sen ir izdomāts un pārbaudīts.
Pie kam nepareizi uztaisiītu vannasistabu bez hidroizolācijas pat pāris gadu lietojot nevarēs atšķirt no pareizi uztaisitas, bet pēc gadiem 5-10 tas viss parādīsies - slikta smaka, alerģījas, astmas utt. Galu galā, es pats amatieris būdasm vannasistabu kā pēc priekšrakstiem nohidroizolēju 2+2 stundās. Tas smāķis maksāja kādus 25 latus. Nu vai tā dēļ mēs kaut ko ietaupīsim un pēc tam mocīsimies???

bet ko darīt, ja osb šūpojas? es gan par koridoru, kur bez flīzēm arī it kā var iztikt, bet dēļu grīda tieši durvju priekšā būs ātri beigta, tāpēc gribu flīzēt.

Ja pamats šūpojās, tad flīzēt nevar. Flīzes atleks. Ja būs pielīmētas ar ūberkrutu, spēcīgu līmi, šamējās salūzīs. No sākuma jānovērš pamata kustība, pēc tam var arī flīzēt.