To taču masveidā dara - pilni veikali un firmu piedāvājumi ar ģipša plāksnēm un apmetumiem, kamēr kaļķis skaitās aizmirsts vai ekskluzīvs. Kaļķa - cementa gan ir veikalos, kaut vai Sakret CLP Plus, Serpo-414 vai Knauf Grundputz H.
Ģipsim diemžēl nav tendence tik labi žūt kā kaļķim un tajā nav sārmaina vide, tāpēc, nedo dies, lieks mitrums, un var gadīties tuk-tuk: te sēnīte! Ģipsis atšķirībā no kaļķa arī nepasargās no sēnēm koku. Arī "laba" mikroklimata uzturēšanā, kas sevī ietver ne tikai temperatūras un mitruma, bet arī smaržu/smaku un citu netveramu lietu savākšanu/atdošanu telpai čempioni skaitās kaļķis un māls.

Tad tomēr kaļķa apmetums ir labāks.
Kurš var un māk to izdarīt?

Kā būtu, ja izmantotu gatavo cementa-kaļķu javu?

Pieņemu, ka atšķirība starp gatavo apmetumu un apmetumu-javu (kā Sakret) varētu būt armatūrā. Serpo 414 ir iekšā stiklašķiedras matiņi, līdz ar ko varētu būt iespējams likt biezāku kārtu vienā reizē.

Te būs tēma, kur vēl informācija par kaļķi :[www.building.lv].
Atšķirība attiecībā pret koku ir ķīmiskajā iedarbībā, kur koka virsmām nebūtu vēlami ne cementa, ne ģipsi saturoši materiāli. Stiklašķiedras matiņi pret koku ir neitrāli tie palīdz samazināt virsmas rukumu.

Jautājums būvinženierim Ivaram Brinkmanim.

Ja griesti ir taisīti pēc "vecās" metodes ar skaliņiem un kaļķa apmetumu vai ir nepieciešama tvaika izolācija? Siltumizolācijai paredzēta 20cm akmens vate.
Šausmīgi negribās tās plēves lietot.

Kaļķa apmetums tak labi absorbē mitrumu, ir elpojošs.

Vispār jau normatīvi nosaka neatkarīgi no tā kur atrodas siltumizolācija un kāda tā ir, ir jābūt tvaika barjerai iekšpusē ar 5x lielāku tvaika pretestību nekā ārējai kārtai. Ja gribas eksperimentēt, tad var ar to nodarboties, var arī aprēķināt cik daudz kondensāta radīsies, cik kondensēsies, kurā vietā skatoties šķērsgriezumā ir rasas punkts, jo tuvāk uz āru jo lielāka iespēja, ka vairāk izvēdināsies, tā tīri subjektīvi man šķiet, ka ja siltinās ar 200 no āra, tad nekāds kondensāts tur neveidosies, ja no iekšas tad nekas labs tur nevar sanākt, jo lai arī apmetums ir tvaika caurlaidīgs, ne tādā mērā kā vate bez tvaika membrānas, pie tam uz kaļķa apmetuma ar sliktu augšējo siltumizolāciju būs spēcīgs temperatūras kritums līdz ar to papildus iespēja kondensēties šajā vietā, mitrināt vati un ra'dit citas problēmas.

Juris Birš pa radiot teicās, ka, ja lieto fibrolīta kokskaida plāksnes, tad varot iztikt bez tvaika barjeras. Iedomājos, ka kaļķa apmetums kaut kas līdzīgs savā ziņā.

Un jā, siltinājums ir uz āru.
Pīrāgs būtu šāds:


- akmens vate 200mm,
- dēļu klājs 20mm biezumā,
- skaliņi,
- kaļķa apmetums.

georgs(a)999 k-gam. Es tomēr dēļu un skaliņu vietā iteteiktu izmantot 25mm fibrolīta plātnes. Konstrukcijas veids ar siltinājumu pret ārpusi šāds:
Vertikāls nesošo dēļu 32(40)mm *H200(225) karkass ar ~86cm soli. Uz tā ar 30,5cm soli horizontāls dēļu karkass. Tad uz dēļiem pieskavota 3,2mm kokšķiedru ( grīdas kartona) plātnes 1220*2440 mm- kalpo vēja izolācijai. Tad 25mm fibrolīta plātnes ar 1cm šuvēm.
Pēc fibrolīta pieskrūvēšanas caur cinkota skārda 40X40mm paplāksnēm vēlama iepūšamā siltumizolācija ( akmens vate; ekovate ~ 46kg/m3 vai sausa kūdra ~200kg/m3). Siltumizolācijas iestrādes firma dienā var iestrādāt pie 150..200m2 plaknes.
Tad apmetums. Divu slāņu kārtru kaļķu 1:3 grants apmetums, kur uzvelkot pirmo apmetuma kārtu tiek uzlikts 20(25)cm stiklašķiedras apmetuma siets 3(5)mm acīm uz šuvju vietām. Gatavā apmetuma masā maisot vēlams iejaukt klīsteri no kartupeļu miltiem - tas apmetuma masā palīdz noturēt ūdeni un apmetusm kļūst "vijīgāks". Plātnes noteikti gruntēt - kaļķa cementa piens. Apmetuma vilkšanai labākais gadalaiks ir septembris - oktobris, daļēji novembris. Pirmo sākt ziemeļu fasādi un beigt ar dienvidu. Apmetumu tāpat kā betonu vēlams kopt mitrinot ar smidzinātāju , kur strauja žāvēšana iespējama tikai pēc 2..3nedēļu kopšanas.

Jautājums Ivaram.

Ir izveidota šāda konstrukcija.
Skats no augšas uz leju.

- pārseguma sijas 100x200,

- dēļu apšuvums 25mm biezumā no apakšas (ar iezāģētām rievām 2/3 biezumā pret iespējamo deformāciju),

- skaliņu režģis,

- būs kaļķa ampetums.

Vai manā gadījumā tvaika izolāciju pildītu tā saucamais grīdas kartons? Bēniņos uz dēļu klāja, starp spārēm.

Vai tad labu tvaika absorbiju neveido dēļu klājs 25mm biezumā un kaļķa apmetums 15mm biezumā, kas kopā veido savus 40mm.

Jo, ja es nolieku tvaiku plēvi virs dēļu klāja, tad sanāk, ka mitrums atdurās pret plēvi, paliek dēļos un pūdē tos. Kā tad 100 gadīgās ēkas celtas bez plēvēm?