Iepriekš rakstītajam precizējums :
Mansarda jumta pīrāgs :
.
1. Ruukki jumta pārklākums ( monterrey )
2. Latojums 32mm*100mm
3. Elpojošā plēve
4. 50mm gaisa šķirkārta
5. Pretvēja plāksne PAROC WAS25T 30mm
6. Paroc UNS 37 150mm
7. PAROC UNS 50mm
8. Gaisa un tvaika barjera - plēve
9. Latojums
10.Iekšpuses apdares plāksnes
.
Atgriežoties pie jautājuma kuru uzdevu sākumā...
Ja iepriekš minētā pīrāga 5., 6., 7., aizstājam ar tām saucamajām TERMOPUTĀM, kas mainās ... no vienas puses lētāk, ātrāk un visas šķirbas ir aizpildītas. Jauns jumts vēlu vai agri sāks staigāt - žūs bruses, spāres un TERMOPUTAS staigās tiem kokiem līdz, tas ir pat ļoti pozitīvi, bet ... it kā mīnus esot TERMOPUTAS neelpo, bet PAROC ietinot GAISA UN TVAIKA neelpošā plēvē, VAI NAV VIENS UN TAS PATS...??? Otrs mīnus B klase pie atklātas uguns deg, bet ja to lokalizē tad šis materiāls nodziest. Bet morāle tāda : ja jau uguns ticis jumta konstrukcijās tad neviena akmens vate nelīdzēs. Tad kāda jēga izmest 3x lielāku naudu un patērēt 3x vairāk laiku, ja efekts ir vienāds abos gadījumos. Mājā viss ir degoš mēbeles, drēbes, lamināts un t.t. kuri degot tā pat izdala indīgas gāzes un ko nu. Neviens mani nevar 100% pārliecināt par TERMOPUTU kaitīgumu. Ļoti gribētos dzirdēt konkrētus argumentus.

ideja tā pati
[www.isover.lv]

vajag paskatīties, cik zinu, Isover sanāk daudz lētāk nekāc paroc!! ;)

Mani interesee Paroc vai TERMOPUTAS

.."... no vienas puses lētāk, ātrāk un visas šķirbas ir aizpildītas. Jauns jumts vēlu vai agri sāks staigāt - žūs bruses, spāres un TERMOPUTAS staigās tiem kokiem līdz, tas ir pat ļoti pozitīvi, bet ... it kā mīnus esot TERMOPUTAS neelpo, bet PAROC ietinot GAISA UN TVAIKA neelpošā plēvē, VAI NAV VIENS UN TAS PATS...???"
Es diemžēl neesmu pārliecināts, ka zem jumta, kas nelaiž cauri mitruma tvaikus un kuram nesošās konstrukcijas - KOKS netiek vēdinātas būs labi. Mana personīgā pieredze liecina, ka visām koka konstrukcijām, kuras ir iepakotas nevēdināmos vai mitruma mīlošos materiālos agri vai vēlu parādās problēmas. Jā, ja būvei var iestrādāt izžūvušu materiālu ~15% iekšējā mitruma, tad iespējams dažādas putas arī neko nenodara, bet mēs taču vēlamies, lai ēka kalpo mūsu bērniem.
Tiesa individuālam savas mājas būvētajs var izmantot visdažādākos materiālus, arī degošus vai indīgus, ja pats ar mieru dzīvot - jo, ja tu smēķē, tad var dzīvot ēkā ar azbesta vilnas siltumizolāciju, vai nav vienalga no kā mirsi no plaušu vēža vai azbestozes.
Ja jau pārtikā mēs vaidam par modificēto pārtiku, tad vai ēkās plaša sintētisko materiālu lietošana nav tas pats.

Man tikai viens jautajums par plevem elpojosam .
Vai elpojosa pleve laiz tvaikus cauri? Lieta tada es palidzeju kaminam uzlikt jumtu un vins salika mebranu ka tvaika izolaciju. Mani jau protams neklausijas un pat pasmaidija.

tad liec putas :D

nebūsim tik jūtīgi - gan viena gan otra ir minerālvate, tik tu laikam vairāk gribi tā pa dārgo vai arī otru galējību.... :p

Sakiet, ka spāres ir 150 un ieklāj vati 100 kāds efets, defekts?
(kopējais pīrāgs:
Šindelis
OSB
Latas
Vēja plēve
Spāres 150
Vate 100
Tvaika plēve
Latas
"Vagonka"

Mājai ir uzlikts ranila jumts,zem kura ir laktas 5cm un jumta plēve, kurai viena puse ir slidīgā un otrā nedaudz pūkota. Tagad vēlos šo jumtu siltināt, bet palasot dažas diskusijas esmu nesaprašanā kā pareizāk rīkoties. Jumtā nau likta arī saucamā vēja barjera. Kā pareizi tagad būtu siltināt, lai nebūtu tā, ka nosiltinu ar vati, plēvi, reģipsi un pēc laika vate sāks mirkt un radīsies pelejumi utt.. Varbūt kāds zinošs varētu pateikt kā tagad lai rīkojas.

Zem plēves ar apmēram 5cm atstarpi jāliek vēja plāksne vai plēve, tad vate, tad biezā plēve un reģipsis. Man, piemēram ir tā - rannila, latas, plēve, tad atstarpi veido pie spārēm no iekšpuses līdz ar to malu, kas tuvāk jumtam pieskrūvējot/pienaglojot 50x50 latiņas visā spāru garumā. Tad pie tām no iekšpuses liek klāt Isoplaat plāksnes (nu tāds kā preskartons) starp spārēm, tas vēja aizturēšanai. Tad no iekšpuses tieši pie Izoplātes liek klāt vati - cik biezu? - nu cik vari atļauties, es teiktu vismaz 25cm. Ja spāru platums neļauj likt tik daudz, var lik, piemēram 20, tad šķērslatojumu 5cm un starp to vēl 5 cm./ Alternatīvi pie spārēm no virspuse spieskrūvē latas tādējādi paplatinot spāres. Vati nostiprina ar nostieptu drāti, ko aptim ap līdz galam neieskrūvētām skrūvēm. Tad liek plēvi, kuru pieskavo pie spārēm/latām, savienojumus obligāti ar skoču salīmē, vispār plēves iestrādei uzmanīgi jāseko līdzi, jo 1 ar naglu izdurts caurums izved no ierindas 1m2 siltinājuma - visas spraudziņas rūpīgi jāsalīmē, jāaizlīmē utt. Beigās kaut kādi profili, vai nu koka latas vai metāla, virsū reģipsis. Viss.