Gribētos uzzināt - būs man autoservisā betona grīda uz blietētas šķembu kārtas - cik bieza tā jāparedz un kādam jābūt stiegrojumam. Varbūt ir kāds aprēķinu modelis, lai varu sarēķināt betona un stiegrojuma apjomus.
Ŗēķinos ar slodzi 2 t/m2 , tā lai nesaplaisā kad iebrauc autinji; un kā ir ar deformācijas šuvēm, esmu dzirdeejis ka tādas jāveido. Varbūt kāds var ko ieteikt un kādam ir līdzīga pieredze?

Un putuplastu neliksi zem betona? Ziema bus pamatigi auksts. Deformacijas shuves jāliek obligāti, ja nē, betons plaisā. Skaitās, ka viens betona gabals nedrīkst b;ut lielāks par 20m2. Stiegrojums? - nu jo resnāks jo labāks.

Nē nekādu putuplastu nelikšu - tak grīdai būs slodzes, kā jau minēju rēķinos ar vismaz 2 t/m2 - ar tehniku tiks braukts iekšā-putuplasts izšķīdīs zem tā betona!
Tāpēc arī gribēju uzzināt ko sīkāk, cik jābūt biezai grīdai un kādam stiegrojumam; - jābūt taču kādam optimālam risinājumam?!?!?? - (jo biezāk jo labāk neder) ((VAR JAU ARĪ 1 m betonu iegāzt un stiegrojumu visniknaako ielikt vnk nelietderīga naudas izgrūšana))

Autoelektriķi, vispār jau ir ekstrudētas putupolistirola plāksnes, kas domātas likšanai zem šādām grīdām, un iztur slodzes līdz pat 50 tonnām uz m2 pie 10% deformācijas (izkliedēta slodze, kas tieši arī ir zem betona grīdas, ja korekti uzprojektēta). Manā objektā tika izmantota STYROFOAM 250AN (25t/m2 pie 10% deformācijas), diez vai Tev vajadzēs stiprāku. Cena bija nedaudz virs 5Ls/m2. Droši vien ir arī citu ražotāju analogi produkti.

Abrosio pilnīga taisnība par cietajiem puķikiem.
Servisā gan vairāk noteicošā būs slodze no spēkratu ripuļiem, pacēlājiem (tiem iespējami atsevišķi pamati) kas tiek uzskatīta par koncentrētu slodzi uz grīdu. Svarīgākais posms manuprāt ir pamatnes (grunts) un šķembu blīvējums, kam jāpievērš īpaša uzmanība, jo tad kad grīda būs gatava un parādīsies iesēdumi, būs papildus problēmas. Šķembu slānis min. 200mm. Manuprāt arī cietais puķiks būtu nepieciešms vismaz savi 30-50mm, lai pie saliem grīda neizsalst. Plātnes biezums 10 - 15 cm. Ieteicams pasūtīt fibrobetonu ar polipropiliena vai tērauda fibrām (šķiedrām), tad būs jāaimirst stiegrošana, bet ja stiegro, sietu liek pa vidu, jo lieces momentam grīdā ir gadījuma raksturs - iegrimusi grīda vienā vietā plaisā apakšā, citā augšpusē, diametrs stiegrām - 8 vai 10mm, A3. Veiksmi!

-piemirsu par deformāciju šuvēm - max izmēri betona grīdai starp deformāciju šuvēm ir 6m - respektīvi lielākais laukums 6x6m un mazāk. Deformāciju šuves ~5mm izveidot ērtāk tad kad visa grīda ielieta un betons mazliet sacietējis, ka pa to var staigāt nepaliekot pēdām. Tad šuvju vietas ar attiecīgu griezējripu iegriež plātnē līdz pusbiezumam, dziļāk nav nepieciešams, un aizpilda ar elastīgo šuvi.

Es nezinu, cik nopietns un liels autoserviss un kādām - vieglajām vai smagajām mašīnām, ir Autoelektriķim. Bet, ja tas ir kaut kas vismaz uz daudzdesmit m2, tad silti ieteiktu nepažēlot naudu un uztaisīt projektiņu ar aprēķiniem konkrētajām vajadzībām. Pārāk daudz nezināmo - vai visu grīda būs pakļauta automašīnu slodzei, vai pacēlājiem jātaisa atsevišķi pamati vai var iztikt ar pastiprinātu grīdu attiecīgajās vietās, kādas mašīnas tiks apkalpotas, droši vien vēl vesela kaudze it kā sīkumu, bet tomēr konstruktīvi nozīmīgas lietas. Piemēram, gadījums iz dzīves (atstāsts man) - ierodas cilvēks un saka, ka vajag angāram grīdu ieliet, pa kuru smagi autokāri brauks. Izrādījās, ka daudz būtiskāka ir lielo plauktu sistēmu radītā punktveida slodze uz pamatni.

No savas pieredzes varu ieteikt Māri Radziņu no Primekss (67801120, 29489968). Bija patīkami sastrādāties - viņš vadīja projektu manas mājas pamatu plāksnes, pagrabu sienu un monolīto pārsegumu betonēšanā ar metāla fibrām. Saņēmu detalizētus aprēķinus par slodzēm un pielietotā risinājuma atbilstību prasībām. Varu justies mierīgāk nekā, ja man betonēšanu būtu izpildījuši djadjas Vasjas no ss.lv :) Pie reizes viņš varēs pastāstīt kā apstrādāt grīdu, lai tā būtu izturīgāka, neputētu un kalpotu ilgāk.

Gribi sala izcilatu gridu - neliec pukiku. Tikai tada piebilde, ka dumjie vaciesi pukiku liek kur - nu neuzminesi - zem autobaniem, zem dzelzceliem un Diseldorfas lidosta ari zem skrejceliem ir putuplasts. Kapec - nu viniem tad fetiss, lai viss saskist un izlocas un saplaisa. Jebkurai lidzenai pamatnei musu klimatiskajos apstaklos vislielako launumu nodara tiesi sals un ta veidotie izcilajumi un pamatnes kroplojumi. Sals nak no augspuses, ka mes zinam un jau 70cm dziluma nekad nekas nesasalst. Vot, ja uzliek putiku, tad nesasalst vispar.

Nu par to putuplastu tiešām nezinu - nu ok varbūt...zinaama taisnība ir; nevajadzētu salīdzināt ēku ar āras konstrukcijām -(ceļi, skrejceļi,dzelzceļi utml.) ēkā taču būs mikroklimats līdz ar to siltums - kas tad zem ēkas var sasalt????No kurienes tad sals tiks klāt...????Cik zinu sasalstot cilājās mitrumpiesātinātās gruntis, bet zem šķembu slāņa papildus domāju veidot blietētu smilts slāni apm 25 cm un uz tā 15cm šķembu slāni un tad jau pieminētā betona plātne 15 cm - kopā pīrāgs pie 50 cm.
Manis pēc tie vācieši var darīt ko grib - kaut paši ietīties putuplastā - vai tad jaaskrien viņiem pakaļ???
Tapēc jau domāju izvērtēt apstākļus un priekškam veltīgi nodrošināties un tērēt līdzekļus tur kur tas varbūt nav nepieciešams.! - tapēc ka vācieši tā dara? :P
Nu ja grib to putuplastu - esmu dzirdējis ka varot likt pa ēkas perimetru grīdā, bet nu domāju ar tā netaisīt...?!
Par fibrobetonu biju padomājis, lai nebūtu jāveic stiegrošana,bet neesmu dzirdējis citu pieredzi un atsauksmes-tāpēc nezinu- ir labāk, kas labāk, lētāk vai dārgāk utml.?
Vispār par stiegrošanu biju dzirdējis un domājis taisīt tā - dubulto stiegrojumu grīdā - 12 A3 15x15 plātnes apakšā, un aukšā var likt mazāku teiksim 8 A3 ar retāku acs izmēru piem 30x30 cm (vai arī to pašu 12 A3)
Par deformācijas šuvēm paldies - daudzmaz sapratu-bet izveidošanas tehnoloģija bij domāta kad klāj fibrobetonu!?;)- a ja es lieku dubulto stiegrojumu, kā tad pēc tam tās šuves izveidot - sanāk griezt pa stiegrām - aukšējā stiegrojumā toč trāpīs, nu ja pusplātne jāiegriež- tad apakšējo neķers!Vai tā var, un kābūtu pareizāk īstu ziņu nav?!

Kā jau teicu, manai mājai pamatu plāksne, pagrabu sienas un monolītie pārsegumi ielieti no metāla fibru betona. Plāksnes un pārsegumu laukums gandrīz 12x12 metri. Manā gadījumā nekādas kompensācijas šuves nebija vajadzīgas. Ja pareizi sapratu un atceros stāstīto, tad metāla fibru betonam tās kompensācijas šuves nav vajadzīgas vai arī ir vajadzīgas, bet daudz lielākiem laukumiem nekā parastam betonam.

Metāla fibru betonam priekšrocības:
* ieliešanas ātrums (nav vajadzīga tradicionālā armatūra un tās siešana),
* izturība (tās fibras ir 3D murskulī, nevar kļūdīties armatūras iestrādē kā tradicionāli to dara - lielie stieņi par seklu vai dziļu),

Mīnusi:
* maz speciālistu, kas var izreķināt, kādas tieši (ir daudz veidu) un cik daudz (kg/m3) to fibru vajag,
* liešanai jābūt nonstopā (lai dažādu betona vedēju atvestais betons sasaistītos savā starpā), principā labāk pašam atbildīgās vietās to neliet, var kaut ko ne tā izdarīt.

Izmaksas plus mīnus līdzīgas kā ar parasto betonēšanu.

Nu tas par manu pieredzi ar fibrobetonu. Atradu rakstu arī par šķiedrbetonu, tas gan vairāk par pamatu plāksnēm:

[www.abc.lv]