v_t: Ja tu strādā pepirerā, kas ražo pro-vent, es kā vienkāršs šāda tipa produktu patērētājs iesaku biznesa ideju: sāciet beidzot ražot nevis ūberkrutās ventilējošās plēves, bet gan tādas, ko var likt zem lamināta uz siltajām grīdām. Nepaslinkoju un aizrakstīju vēstuli vienam no lielākajiem lamināta ražotājiem Jevropā un atbilde bija konkrēta - no šobrīd tirgū pieejamajiem zemlamināta klājumiem VIENĪGAIS, kas pēc siltumvadītspējas kvalificējas kā apakšklājs uz siltajām grīdām ir gofrētais kartons. Zinot to, ka tagad 90% privātmāju tomēr vairāk vai mazāk ir siltās grīdas, mani pārsteidza tas, ka tam nav paredzēts pilnīgi neviens no jaunajiem apakšklājiem. Pat pašam plānākajam putupolietilēnam siltumizolējošās spējas bija vairākas reizes!!! augstākas par gofrēto kartonu. Kāpēc nevarētu ražot kaut ko jaunu, kas būtu pielietojams šim mērķim??? Tipa kaut kas labi siltumvadošs, tanī pat laikā skaņu un deformāciju slāpējošs. Ir itkā vēl ir tāds zili-zaļš polistirola apakšklājs ar caurumiņiem - bet nu sorī, zinot to, ar kādu ātrumu polistirols depolimerizējas un izdala stirolu, tādu sev neliktu. Un tāpat siltumvadītspēja, kā jau jebkuram putu materiālam tam ir zem katras kritikas.

aaaa, paldies par ierosinājumu.
jāteic, ka šī tēma jau vairākas reizes ir apspriesta šajā forumā, bet es labprāt pie tās atgriežos arvien no jauna.
lamināta ražotājs, kas tev atbildēja, visticamāk ir ieguvis kādu humanitāro izglītību un par fizikas esamību, un nekad nav dzirdējis par to, ka siltās grīdas siltumu atdod, galvenokārt, infrasarkanā starojuma veidā. angliešu valodā tās tā, arī, saucas - radiant floors ( [www.google.lv] ). starojums, kā zināms, aizturams tikai ar atstarojošo izolāciju, kas aprīkota ar gaisa šķirkārtu.
par to, ka šie vīri neko nezin, nemaz nebrīnos. ir nācies kontaktēties un dzirdēt tādas muļķibas, ka jāsarkst.
tātad, uz siltajām grīdām der VISI apakšklāji, jo to biezums ir niecīgs 2 - 3 mm, tie ir iespiesti starp laminātu un betonu. tādā veidā strādā arī kondukcija. apakšklājā jau nav tikai gaiss, bet arī materiāls - PE, PS, PP.
joka pēc varam pamēģināt parēķināt kāda ir siltumpretestība apakšklājam
R = d/lambda = 0,003/0,038= 0,0789 m2K/W putu polietilēnam, polistirolam
un 0,003/0,08 = 0,0375 kartonam.
lai, arī, kartons ir divreiz labāks vadītājs, skatļi ir niecīgi un siltumapmaiņu būtiski neietekmē.

v_t: neapvainojies, bet izskatās, ka tu nesaproti, kas ir siltuma starojums. Jebkuras apkures būtība ir uzsildīt telpā esošo gaisu. Gaiss starojuma siltumu praktiski neabsorbē (mīļās siltumnīcas efekta gāzes ir tikai CO2, kas gaisā ir 0.03%). Tātad, telpas uzsildīšanas pamatā var būt tikai un vienīgi konvekcija. Lai tā, savukārt notiktu, materiālam ir jāvada siltums no apakšas betona uz grīdas virsmu pēc iespējas labāk. Un tā atšķirība 2x no kartona uz putuplēvēm ir pat ļoti liela, jo temperatūras starpība ir neliela, bet platība ir liela. Saliec reālus skaitļus ar virsmu temperatūrām, telpas gaisa temperatūru un plat'\ibu, tad redzēsi, ka tam ir liela nozīme. Bet principā mans mesidžs bija pavisam vienkāršs - kad pats meklēju apakšklāju laminātam siltajām grīdām biju ļoti pat pārsteigts, ka veikalā no visiem tiem brīnumiem ir tikai pliks kartons, un tas pie mūsdienu bagātīgā lamināta un silto grīdu klāsta!
v_t: zinu, ka par visiem ārzemniekiem domā, ka viņi ir pilnīgi debīli, es agrāk arī tā domāju, un tā domā īstenībā visi, kas ar viņiem kopā nav strādājuši un tur nav dzīvojuši. Nē, ar 100% garantiju tev varu apgalvot, ka Eiropas lielākie lamināta ražotāji tomēr absoolūti zin, par ko viņi runā un zin to vairākas reizes labāk par tevi - neapvainojies. Ja viņi saka, putu plēves ne un ne, tad tas nav bez pamata.

man nav pamata apvainoties.
par ārzemju speciālistiem (protams, ka ne par visiem. par daļu no sastaptajiem) runājot, teikšu, ka viņi prot pārliecinoši pasniegt pat lielākās muļķības, radot maldīgu priekšstatu par kompetenci.
arī apakšklāju ražotāju vidū atrodas gudrenieki, kas apgalvo, ka siltajām grīdām vislabākais ir caurumots putu polistirols, tādā veidā paziņojot, ka noslēgts gaiss ir labs siltuma vadītājs.
lai tevi nemaldinātu iegūtie cipari putu materiālam un kartonam, iedomājies, ka tev ir divas telpas. viena no kartona, otra no 3 mm putu materiāla. kura telpa būs siltāka? rezultāti neatšķirsies, jo, lai arī to skaitļu absolūtās vērtības atšķiras 2 reizes, siltrumpretestību tas ietekmē apmēram kā viens vai divi pilieni ūdens ezerā.
starojums gaisu nesilda, bet silda sienas, mēbeles, visu, kas mājā ir. gaiss saskaras ar šo visu un uzsilst. un tīri papīri.

ja sekot tavai loģikai, tad labākais apakšklājs būtu no kapara vai sudraba. droši vien, bet tu to starpību nesajustu.