Didzis reaalu tekstu meetaa ,kaada šķirba,ja degs ,tad nafifg dimbaa buus taapat,vieniigi varbuut kaiteekļiem šaada figņa var nepatikt-tas arii ir vieniigais iemesls,taču skatoties ,kaa pašreiz tiek buuveetas seerkociņkastiites,diezin vai nostaavees 100....gadus!!!pa to laiku arii neviens paraziits koksni nesapresees liidz nepaziišanai! vai ne taa ? žorik ko saciisi?

galvenais ir jumtu labi uzlikt. ir redzeetas simtgadiigas maajas, koki kaa jauni, jaadomaa, ka tajaa laikaa diez vai ar antiseptikji smeereeja kaut ko, ja nu vieniigi kaada linella, vai ??

tfu, blja, tikko izlasiiju, viens jau pirms manis kaut ko liidziigu pateica!

Nu slikts antiseptikjis, ja pa 1-3 gadiem sapust. Paskatamies uz zeme ieraktajiem elektribas stabiem, vai koka dzelzcelja gulshnjiem? Daudzi stav jau 50 gadus i nekas, kaa jauni. Kjimija koksnes aizsardziba dara brinumus un ta ir jalieto musu laba. Tiem kam bail piebildishu, ka tas viss ir smago metalu salji - tatad pilnigi negaistoshas vielas un cilveka veselibai var sagadat problemas tikai apstradata koka skaidas edot ar karoti iekshkjigi. Gulshnji ir pavisam cita opera - tie ir darva merceti un to nu gan dzivojamam majam nedrikst pat pa gabalu radit, jo tas ir reals indes gabals - jaa, dabigs produkts, bet viena no kancerogenakajam cilvekam zinamajam substancem ir tieshi darva.

taapeec lielaakaa dalja dzelzceljnieku izskataas kaa sachokurojushaas piepes. jeb tas varbuut no alko??

Daži paša novērojumi par koksnes aizsarglīdzekļiem. Varbūt noderēs tiem, kas māju ceļ modernāk kā "brīvdabas muzejā" :D
Erlits - nesen izvilku no zemes pāris koka stabus, kurus pirms 3 gadiem pēc apstrādes ar erlitu (mērcējot) pats biju ieracis. Kokam nebija vispār nekādas bojājumu pazīmes.
Spāres mājai apstrādāju ar "Tents" antiseptiķi+antipirēnu (liekas, arī vietājas izcelsmes ražojums). Izveicot testus ar uguni, rezultāti tādi, ka apstrādāts un pēctam izžāvēts sērkociņš nedega - nodega tikai sērs un viss apstājās. Apstrādāts koka brusas gabals krāsnī neaizdegās manāmi ilgāk kā pagales blakus, vispirms viņam no galiem izdega vidus (gali nebija apstrādāti), un pēc ilgāka laika sadega pāri palikusī "čaula". Būtībā tieši tas ir vajadzīgs - materiālam noturēties pret ugunsiedarbību pēc iespējas ilgāk. Jautājums tikai, cik ilgi tās antipirēna īpašības kokam saglabājas. Dzirdēju viedokli, ka ik pa ~3 gadiem antipirēna pārklājums jāatjauno, bet nu kurš gribēs līst bēniņos pēc 3 gadiem.
"Klasiskais" Pinotex - no itkā pareizi apstrādāta (vispirms pinotex bāze, tad tonis) koka žoga pēc 2 gadiem vietām nedaudz palobījies nost. Nekas krimināls, bet nu nepatīkami, būs pavasarī jāklāj vēl viena kārta virsū.
Savukārt Pinotex "Wood Oil" eļļa uz koka konstrukcijas āra apstākļos nu jau 3.gadu turās kā prieks un neizskatās ka tur kautkas bojāsies. Būtu zinājis, būtu arī žogu ar šo apstrādājis, neskatoties uz to, ka dārgāks par "parasto" pinotexu

Jā skaidrs, uz kanādu nebrauksim un par dzelsdzeļniekiem nestrādāsim.

Tak neiet jau runa par to, lietot vai nelietot visus tos smāķus. Runa ir par to, ka pareizi izbūvetai koka konstrukcijai principā nekādu apstrādi nevajag, bet, pie kļūdainas konstrukcijas, neviens antiseptiķis nepalīdzēs.
aae, trīs gadi ir pārāk mazs laika sprīdis, lai spriestu par koksnes aizsarglīdzekļiem. Neapstrādāts koka miets, trīs gadus zemē, iztures tā pat kā apstrādāts. Par visiem tiem Pinotexsiem, lineļļām u.t.t vispār nav ko runāts. Es jau te vairākas reizes forumā esmu piedāvājis konjaku, ja kāds varēs uzrādīt koka virsmu, kuru, āra apstakļos, ir izdevies saglabat desmit un vairak gadus, kā tiko ēvelētu. Kautka neviens nepiesakās:).
Par to degšanu, man gan ir pilnīgi pretēja pieredze. Serkociņu tiešam nēsmu apstrādājis, bet parastu ēveleta dēļa galu gan. Tad nu, iemetot kurtuvē uz oglēm apstradātu un neapstradātu dēli, abi aizdegas praktiski vienlaicīgi. Liela karstumā deg gāzes kuras izdalās no koksnes un nekāds antipirīts nepalīdz. Varbūt, ja apstradātu virsmu viegli karsē ar atklatu liesmu, tas pretdešsanas līdzeklis arī darbojas, bet, pie kartīga kastuma, no tā nav nekādas jēgas.

Ja antipirēnu darbība pamatojas kautkāda_sāls_molekulas * x H2O karsējot izdalošos ūdeni, tad jautājums - vai antipirēna pārklājumā var uzkrāt vairāk ūdens kā viegli apmērcētā pagalē (kas, protams, kautko aizkavē)?

Varbūt vēl kāds īsi izteiks savu viedkli par antiseptiķiem/antipirēniem?

Priekšā jumta konstrukcijas izveida - baigi negribās, bet citi saka, ka vajadzētu ar kaut ko apstrādāt to koksni. Ir gan arī dzirdēts viedoklis, ka tāda nopietna impregnēšana ar otu nemaz nav iespējama - koksnei zem spiediena jābūt impregnētai.

Principā es pats arī sliecos piekrist - ja jumts ir pareizi uzlikts, tur nekad nekas nepūs. Bet kaitēkļi? Un citi biedē arī ar būuvvaldi/pažarniekiem, kas var lielu brēku sataisīt, ja koksne nav apstrādāta ar kādu aizdegšanos palēlino'šu līdzekli.

Kāds taču te ur nesen cēlis māju, ne tā? Ir veselīgi ieteikumi?