Tad šaja gadījumā, labākais būtu, veco grīdu kas ir uz koka lāgām demontēt.
Un veidot jaunu, apakša paklājot pretkondesāta plēvi, (tautā saukto siltumnīcu plēvi) siltumizolāciju putuplastu 50mm un tad betonēt jauno armēto grīdas plātni.

Tos esošos izdedžus pievienot taisot betonam? Kapēc?

Un kad ir iebetonēta grīda patiešo var klāt lamināti? Vai ir nepieciešam ka iepriekšminēts apakšklājs?

Par to izdedžu izmantošanu betonam. Jautājums, kapēc izmantot betonam?
Tā noteikti ir mūsu, katra kā darītāja izvēle - piesārņot Latviju vai nē?
Ja grīdas betonējumu veic pats un centies ietaupīt naudu, tad manuprāt uz vietas esoša materiāla izmantošana to arī dara. Betons sastāv no cementa- grants - rupja aizpildītāja ( šķembas no granīta, dolomīta, marmora vai ķieģeļiem, vai izdežiem, vai keramzīta...). Ja tev izdedžus ir kur labi iestrādāt vai citādi racionāli izmantot, tad iespējams, ka lētāk pirkt gatavu betonmasu, ko atved mašīna.

Laminātu pa taisno uz betona bez PE plēves klāt nedrīkst - es to neizdomāju - to postulē 100% visi lamināta ražotāji savās mājaslapās, bukletos utt. Klasiski jau protams zem betona vajag plēvi, kaut vai lai lejot betons neiztecētu pa puķika šķirbām un neveidotu tiltus. Virs betona t. i. zem lamināta viņu vajag lai mitrums, kas noteikti svaigā betonā būs nekondensētos uz lamināta apakšējās virsmas un nesāktu veidot pelējumus utt. Par laminātu jau vairs nekas jauns nav jāizgudro. Tikai jāseko instrukcijām tā ieklāšanā. Nedomāju, ka ražotājs prieka pēc min to plēvi. Principā pats lamināts ir ļoti blīvs un ūdens tvaika necaurlaidīgs materiāls, tāpēc tā plēve obligāti jāliek lai izvairītos no pelējuma zem lamināta. Apakšklājs ir tāda plāna mīksta putu pl'\evīte, kas paredzēta soļu trokšņu slāpēšanai un virsmas mikronelīdzenumu izlīdzināšanai. Apakšklāji ir dažādi - PE putu plēve, korķa loksnes, kokskaidu loksnes, gofrētrais kartons. Var jau likt arī tepat LV ražoto pro-vent (aliņš no v_t :)), kam itkā plēvi apakšā nevajagot.
[www.pepirer.lv]

Izdedžus nekādā gadījumā nevajag maisīt betonā - tie taču ir labs siltumizolātors. Tos vajag nolīdzināt, noblietēt un klāt virsū cieto puķiku, tad plēvi, režģi, betonu. Neviens jau nesaka, ka tie jāmet ārā. Un kāpēc samazināt betona grīdas plātnes stiprību to bojājot ar izdedžiem?

Izdedžu siltumizolācijas spējas atkarīgas no tā blīvuma. Ja izdedžu slāņa sagulējušais blīvums ir virs 1400kg/m3, tad tā siltumvadītspēja līdzīga sausas smilts siltumvadītspējai, ~0,6..0,64W/m2K.
Taču, tā, ka esošā grīda ir trupējusi, tad izdedžos atrodas trupes sēnes sporas un tādu materiālu nepārstrādātā veidā es atkārtoti izmantot neieteiktu. Tas nepārstrādāts derīgs celiņiem, bet betonā iestrādājot, to vēlams atbrīvot no putekļveida smalknes izsijājot un izskalojot ar ūdeni. Ja izdedžos - porās vēl saglabāsies trupes sporas, tad iemaisot cementā tās aizies bojā.
Sparpslānis virs 'putika' var būt arī ar cementa vai kaļķa pienu aplaistītas 1..2cm smiltis, te plēve nav jāpērk.

Ko mēs te ar tiem kaļķiem ākstamies - ja reiz ļoti gribas kaut ko sārmainu visur bāzt - maucam pa taisno nātrija vai kālija hidroksīdu. Ar NaOH dāņi klasiski balina savas koka grīdas- sanāk baigi smuki.
Kaļķis taču ar laiku pārvēršas par krītu, kas ir neitrāls, bet sārms pārvērtīsies par kaustisko sodu, kas vēljoprojām būs ļoti sārmaina vide un nekas nevēlams tur pat nedomās dzīvot. Tā teikt - sārms uz mūžu.

Jebkuram risinājumam var atrast vairākus 'ceļus'. Var ātri - izmantojot tīru nātriju, bet tas diemžēl vairumam interesentu būs sarežģītāk. Tad var teikt, ka pelējuma sēnes var nobeigt ar radioaktīvo plutoniju. Cik tas grams maksā?
Es, kā inženieris, saprotu, ka no manas kanceles runājot, citam tas varbūt ir sarežģīti, bet 'diemžēl' man izglītība tika dota par velti un kā savādāk man jums visiem, kas maksāja maniem pasniedzējiem algas - Laventam, Knētam, Skudras k-gam algas, atmaksāt. Ja nu vienīgi cenšoties ar labu padomu, tas arī ietaupa mūsu pelnīto naudu. Necentīšos teikt, ka es zinu visu, taču tā, ka savā projektēšanas praksē un arī būvpraksē pietiekoši sakaros ar vecu ēku vainām, kur lielākoties dominē kā trupe - pelējums, tā dažādas izbūves nepilnības vai nepareiza ekspluatācija, tad cenšos palīdzēt.

aaaa + būvinženieris Ivars Brinkmanis,
es tomēr uz noblietēs grunts, šķembām vai izdedžiem ieteiktu PE lpēves vietā likt roberoidu piemēam 2 kārtās?
Pa lielam plēves funkcija, tikai zem slodzes daudzkārt praktiskāka + nesadalīsies 5-10 gadu laikā utt.
tālāk jā puķiks, plēve,armatūra betons utt.

Plēve arī pēc 200 gadiem nebūs sadalījusies. Māja jau būs nogruvusi un mūri izdrupuši, bet tā plēve, kas zem grīdas būs kā jauna - gandrīz vai ar garantiju. Biezo PE plēvi tādos apstākļos, kuros nav UV gaismas, kas būtībā ir vienīgais plstmasu ienaidniegs, neskaitot uguni, var uzskatīt par mūžīgu. Ruberoīds gan sadalīsies, jo ir neblīvs organisks materiāls - parasti papīrs vai audums piesūcināts ar piķi un to pat zemē mikrobi ar laiku apēd. PE plēves, pat plānas, oficiālais biodegradācijas laiks tiek minēts kā vairāki simti gadu. Mums visiem ir trauma no PSRS laiku plēves siltumnīcām, kas pēc gada bija driskās. Tas ir tikai un vienīgi saules UV-staru nopelns. To pašu plēvi turi tumsā, bet identiskos apstākļos - sali, mitrumi utt un pat pēc 50 gadiem tā plēve izskatīsies kā vakar no veikala.

Paldies pa informāciju!
Palikšu pie šāda varianta:
- noblietēšu esošos izdeģus;
- puķiku 50mm;
- plēvi;
- armēta betona kātra 50-70mm;
- apkšklājs;
- lamināts.