Itkā jau tas pats dzēstais kaļķis, principā,tomēr es turēšos pie pārbaudītām receptēm,lai gan aaaa doma par spirta iesaistīšanu cīņā ar pelējuma sēnēm,tas ir???

Pelējuma sēnītēm nepatīk sārmaina vai ļoti skāba vide. Taču, tā ka betona materiāli ir sārmainas dabas produkti, tajos ir brīvi oksīda veida savienojumi, tad pareizākā metode ir sienas otēšana ar baltkaļķa pienu , kas veidojas dzēšot pulverkaļķi ūdenī vai karbīdu. Taču, ja kaļķis iznīdē sēnītes, tad ūdens vēl vairāk samērcē sienas, kas ir jāizžāvē.
Sienas virspusi pret sēnīti var apstarot ar speciālām UV staru lampām, tādas ir solārijos, taču to daļu, kas ir materiāla porās var 99% iznīcināt ķīmiski.
Te jāsaka, ka vasaras laikā bez speciāliem mitruma žāvētājiem - kondicionieris, mēs telpās gaisa mitrumu nevaram dabūt zemāku nekā ārpusē, kas Rīgā svārstās no 70 līdz 94%. Pie ziemeļu vēja mitrums gaisā mazāks, pie dienvidu vēja lielāks.
Minētā ārsienas virsmas nokrāsošana ar eļļas krāsu, jau norāda, ka dzīvokļa iepriekšējais īpašnieks saskāries ar šo problēmu un centies samazināt no telpas ziemas laikā izplūstošo mitrumu uz āru vai panelī. Tātad panelis ir bijis brāķis.
Tātad izeja daļēji šāda. Ārsienas panelī ārpusē stāva robežās no apakšas un augšas jāveido vēdkanāli, mitruma izžāvēšanai. Nedrīkst pieļaut mitruma ieplūdi augšējā horizontālā šuvē un augšējos caurumos.
Iekšpusē pēc ķimiskās apstrādes, siltumizolācija vismaz 5cm, bet te iekšpusē uz siltumizolāciju uzstrādājama mitruma tvaiku necaurlaidošs materiāls, kā ALU papīrs.
Tad var veidot apdari.

Vēl pavasarī propilspirts "Latvijas Ķīmijā" maksāja 1.30 Ls/litrā (es spirtu lietoju skaņuplašu utml mazgāšanai un auto logu skalošanas šķidruma pašgatavošanai, ja nav gadījies dabūt gatavo Rex koncentrātu par ~1.80 Ls/l).

Palasīju, ko vācieši raksta par pelējuma sēņu likvidēšanu:
Siena jāapstrādā ar dezinficējošu šķīdumu - ūdeņraža peroksīds, hipohlorīts, etil/propilspirts utt. Neviens vārds par kaļķu pienu. Es tikai un vienīgi par hipohlorītu (ACE balinātājs).
Mans ieteikums:
Noplēšam tapetes, sienu kārtīgi ar suku un ūdeni notīram, tad pagatavojam ACE šķīdumu (10:1) un apstrādājam, paturam kādu stundu, tad atkal nomazgājam. Zāvējam un īzkarsējam sienu ar fēnu (gan sēnes, gan sporas iet bojā virs 50 oC), apstrādājam ar kādu pretsēņu šķīdumu (fungicīdu). iZžāvējam un uz priekšu ar apdares darbiem. Tas jādara visās istabās vienlaicīgi, lai sporas un šenes no citām istabām netiktu iestādītas atpakaļ jau iztīrītajās vietās.
Var dezinficēt arī ar spirtu. Hipohlorītam (ACE) ir arī ļoti sārmaina reakcija, man domāt pH ir pie 12-14, krietni virs kaļķu piena sārmainuma, turklāt, kad tas ir noreaģējis/sadalījies, pāri paliek tikai NaCl, jeb sāls. Hlors gan uznesot izdalās, un tas ir indīgs, tāpēc iesaku strādāt gāzmaskā, vai caurvējā un to nakti tur neuzturēties, toties pēc dienas jau nekā no hlora tur vairs nebūs.
Fungicīds ir obligāts, jo visu parasto dezinfekcijas šķīdumu pielietošana ir īslaicīga. Spirts iztvaiko, hipohlorīts vai peroksīds sadalās un viss. Organiskie fungicīdi tomēr ir krietni ilgspēlējošāki - tas tā, gadījumam, ja kāda sēne izdomā atnākt atpakaļ. Un jāapstrādā ne tikai tā vieta, kur redz pelējumu - jāapstrādā krietni lielāks laukums uz visām pusēm no sēnes.

Kaļķa pienu izmanto visās siltumnīcās, kur tas ir profilaktiskais līdzeklis pret pelējumu. Te telpā nekādi indīgi tvaiki neizdalās, tikai lielāks mitrums sienai.
Piezīme par sienas izkarsēšanu ar fēnu?..tas izkaršanas dziļums būs atkarīgs no laika pie šī nelielā laukuma un ja jāizkarsē 5..7cm dz/betona.
Taču, man nekas nav pretī pret speciāliem fungicīdiem.

Pelējuma sēnes dzīvo un barojas uz virsmas - pat uz koka virsmas - tās iekšā neiekļūst, līdz ar to pietiek ar virsējā milimetra izkarsēšanu, lai gan, ja dezinficē ar balinātāju - tā ir tāda lieka greznība, bet nu sirdsmieram jau nu nav grūti izdarīt.

Vai krievu filmā "Pļeseņ" neminēja, ka zapcburciņa ar appelējušo virskārtiņu īstenībā ir sapelējusi visā tilpumā?

No savas pieredzes ar Hrušķova tipu māju (stūra dzīvokli).
1. attaisi vaļā remonta laikā aiztaisīto ventilācijas caurumu (tāds obligāti ir virtuvē)
2. jaunos pakešniekus turēt uz ziemas vēdināšanu (iespējami bieži).
3. likvidē esošo pelējumu.
3.a (Dari to nemehāniski) kasot to nost uztaisīsi tādus mēslus ka vienīgā izeja būs mainīt dzīvokli.
3.b ar ķīmiju tas viss būs īslaicīgi.
3.c. ir tāda fīča kā Ozona ražotājs - nu neko darīt, būs Tev 2-3 reizes gadā (rudens, ziema pavasars) tāds jānomā - jāatstāj darboties un pašam uz Bolinga klubu.
4. visas fīčas ko te gudrinieki raksta ir darbības lai nemestos sēnes dzīvokļos, bet reālā laikā to likvidēšana... tas ir kautkas cits.

Ar ozona ģeneratoriem darba darīšanās ir nācies pastrādāt. Lieki piebilst, ka ozons ir praktiski indīgākā no zināmajām gāzēm, turklāt vēl nereaģē ar uz pirkstiem saskaitāmām lietām. No sadzīves lietām ozons laikam nereaģēs vienīgi ar teflona pannām un logu stikliem - pārējais viss tiks pārveidots - ieskaitot mēbeles, tapetes un sienas krāsu.

Tad strādāt ar elektroinstrumentiem, kam ir kolektors un sukas, ir kaitīgi, un pēc negaisa labāk ārā nerādīties? Līdz šim "podišaķ ozonom" sapratu kā veselīgu nodarbi...