Cerams, ka kādam no pieredzes kas prātīgs pa šo tēmu.

Man situācija tāda. Lietuviešu projekts, mājas gala ārsiena ir krietni nopelējusi. Remontu uztaisīju pirms divi gadi, nekā tāda iepriekš nebija. Nesaprotu, kas tāds pēkšņi mikroklimatā mainījies, bet fakts ir, ka siena pelē un jo tālāk jo trakāk.

Doma ir ka vajadzētu sienu papildus arī siltināt, bet pirms tam laikam jāapstrādā.
Kāds varētu būt rīcības plāns? Kādi līdzekļi ir efektīvi?

Paldies jau iepriekš par viedokļiem.

Kas varēja mainīties reizē ar remontu? Samazinājās vēdināšanas apjoms caur logu šķirbām? Apmetums nomainījās no kaļķa uz ģipša? Mēbeles piestūmās tuvāk?
Manuprāt šādos gadījumos patiesi efektīva būs tikai siltināšana no ārpuses. No iekšpuses var mēģināt higroskopisku (šai gadījumā uz iekšpusi žāvējošu) siltumizolāciju, tipa ekovati.
Līdzekļi kā
[www.polyline.lv]
sēnes novāks tikai īslaicīgi. Galvenais panākt sausu sienu, tad tās vairs neaugs. Sēnes nemīl sārmainu vidi (kaļķa apmetumu).

Vienīgais, kas patiešām mainījās ir, kā Tu saki, vēdināšanas apjoms. Pirms remonta biju nomainījis vecos logus uz plastmasniekiem. Tas gan arī kādi divi gadi pirms remonta. Logu ailes visu to laiku bija neapstrādātas. Remonta laikā logu ailēs uz putām pielīmēju reģipsi.
Pārējais it kā nekas. Veco tapešu vietā uzliku krāsojamās, grīdai pa virsu kur tepiķis, kur lamināts. Kaļķotie griesti - mazgāti, špaktelēti, krāsoti. Vsjo.

- No ārpuses siltināšana tāda dumja - dzīvoklis man pirmajā stāvā, bet kā tad es nosiltināšu tikai sev? Tad laikam kaut kādas tipa pārsedzes jātaisa, lai ūdens netek aiz siltinājuma. Nu nezinu, šitas variants laikam nederēs

-Vai plastmasas uzstādītiem logiem iespējams iestrādāt kaut kādas papildus ventilācijas štelles?

-Vai tas tad no iekšpuses varētu izskatīties tā:
apstrāde ar to Fungi
nokaļķot sienu
reģipša konstrukcija pildīta ar vati (cik biezu vati vajadzētu?)

Palīdzēs? Nu to, ka uz kādu laiku, skaidrs ka palīdzēs, bet vai vismaz 5 gadi??

Ir tādas ventilācijas šķirbas, kas reaģējot līdzīgi cilvēka matam atveras pie paaugstināta mitruma. Es gan nezinu, vai tās var iestrādāt jebkurā loga rāmī.
Par ārējo siltināšanu (ja ne visai mājai, tad vismaz visai gala sienai) labāks nebūs nekas. Tikai jāsabazarē ar dažādas rocības un aktivitātes kaimiņiem...
Esmu gan redzējis, ka atsevišķa dzīvokļu ārpuse ir atšķirīgi nokrāsota (kā dvīņumājas puses Anglijā). Un kas būtu, ja viens nosiltinātu (uztaisītu biezāku)? Varbūt vienreiz noštrāpētu par 200 latiem un viss?
No iekšpuses diez vai būs jēga likt Es jau nu tiešām piekodinātu ko mitrumu vadošu. Var līmēt fibrolītu (virs kokšķiedru plāksnēm tipa isoplaat vajadzēs sietu) un mest virsū kaļķa apmetumu.
Kaut kaļķis (CaOH) ilgā laikā reaģējot ar CO2 tiešām paliek par krītu, vismaz šai ilgajā laikā vidē ir sārmaina, turklāt ir atšķirība starp 0.3 vai 20 mm kārtu.

Tās uzpariktes, kas tipa veras atkarībā no mitruma telpā, ražo Aereco, pēc šī vārda jāmeklē. Ir arī sienā iebūvējāmas variācijas.

Nepabeidzu: No iekšpuses diez vai būs jēga ... siltināt biezāk par 5 cm.

Bļin, izklausās bezcerīgi. :(


Tātad sludinājums:
Mainu dzīvokli Ķengragā pret ... :D

Pats taču teici, ka pirms gadiem pelējuma nebija! Tātād to pašu Ķengraga dzīvokļa sienu ir bijis iespējams izžāvēt pat nesiltinātu! Varbūt iemesls ir vēl primitīvāks, piemēram, vēja norauta notekrene vai tml!

Bija tāda doma, ka kaut kas nav labi no ārpuses vai no pagraba. Bet izpētot ārsienu,pagrabu un parunājot ar kaimiņiem skaidrs ir ka tā ir tikai man.

Vēl man bija doma, ka tas ir dēļ agrāk lietotā gaisa mitrinātāja, kas tika lietots, kad sīkais piedzima. Sieva viņu tā pastiprināti izmantoja.

Kripata pie kripatas un tā var salasīties.
Varbūt vērts papētīt, vai mitrums nav tiešām vairāk pie apakšas. Ja hidroizolāciju vienmēr būtu likuši tik biezu un tik rūpīgi, kā vajadzētu, no kurienes tad padlaiku celtnieks sava šķūņa jumtam dabūtu ruberoīdu un pa kuru laiku iedzertu šņabīti?