Ir doma ieliet betona griidu piebuvee.............jautaajums.....kaadu piraagu liek betona griidai............cik lasiiju info ir sekojossi piraagi.....bliedeta grunts(skembas liek ja liela slodze vai augsti gruntsudenni) tad putiku 50mm,0,2 mm pleevi,distancerus + aramtuura un tad 7cm betonu.........bet dazaas bildees ir redzeets ka gar sienu malaam liek veel kautkaadu putiku..................kam tas ir vajadziigs??!!

Ja šādu peldošu grīdu veido daudzstāvu ēkā, tad sitiena skaņas nodošanu uz sienām izolē ar elastīgu lenti pa betona grīdas kontūru. Vēl, to izmanto ierīkojot apsildāmās grīdas, jo betona plāksne izplešas un saraujas.
Ja grīda uz grumts, tad vienīgi sānos var ielikt hidroizolāciju, to pašu PE plēvi.

Arī jautājums par betona brīdu.
Dzīvojamā telpā plānots liet betona grīdu. Paredzamā secība:
grunts;
blietēta smilts ~2..10 cm - lai nolīmeņotu augstumu;
plēve (malas jāuzloka uz augšu?);
Tenax putuplasts grīdām 10cm;
betons ar armatūru.
Tad vēl ir paredzēta kaut kāda speciāla perimetra lente gar sienām (pamatiem). Kā pareizi tā lente jāliek? Tā lente sastāv no divām plānām putuplasta kārtām, vienā pusē vēl plēve zigzagā pielocīta klāt. Uz kuru pusi tā lente jāliek?
Cik biezu vajadzētu betona kārtu? Plānoju uz 7 cm, bet varbūt dzēvojamām telpām tik daudz nav vajadzīgs?
Virs betona plānots likt laminātu (protams, kad betons būs labi izžuvis). Vai betonējot vajag paredzēt vietu (cik daudz) izlīdzinošās kārtas uzliešanai vai arī pacensties un mēģināt ieliet līdzenu (tas ir iespējams?)?
Tiktāl viss uzrakstītais būtu pareizi?
Paldies!

Par to lentu betona grīdām uz grunts. Ja mājas esošās sienas ir koka konstrukcijas, tad pa perimetru labāk uzstādīt siltumizolāciju no puscietās akmensvates 2..3cm biezumā. Tas domāts koka sienu aizsardzībai no betona vēsās ietekmes, ja grīda nav apsildāma. Ja sienas ir mūris, tad lentai var izmantot to pašu ruberoīdu vai biezo PE plēvi, dotajā gadījumā lentai nedaudz jākompensē rukuma spraugas veidošanās.
Uz siltumizolācijas iesaku uzbērt 2..3cm smilts kārtu, kuru pirms betonēšnas samitrināt.
Par betonu. Betona kārtas biezums var būt kaut vai no 4cm, bet kopumā tas atkarīgs no izmantojamā rupjā aizpildītāja lieluma. Ja aizpildītājs pamatā ir 2cm liels, tad kārtas biezumam jābūt 3*d ~6cm. Tas darba ērtību nodrošinājumam, jo pareiza betonmasa ir diezgan pastingra, ūdens tajā drīkst parādīties tikai to cieši saspiežot saujā. Tapēc betonējot lietderīgi izmantot vibrolatu, kas zināmā mērā atrisina problēmas par līdzenumu. Jo var jau līdzināt vēlāk, bet tas manuprāt ir nelietderīgs enerģijas un laika patēriņs.
Par stiegrojumu vai armatūru. Ja grīda plānota vienkāršām sadzīves telpām vai istabai, tad no stiegrām var atteikties, pie nosacījuma, ka pamatne ir planēta un blietēta un betonmasa iestrādē pietiekoši stingra. Jo stiegrojums domāts sīko rukuma plaisu samazināšanai, bet zem lamināta tās diezin vai redzēs.

Tikai novibrējot grīdu betonu tur būs kalni un lejas, tādā veidā praktiski līdzenu grīdu ir neiespējami iegūt. Tad jānogaida pareizais brīdis, kad betons ir daudz maz ciets, lai var staigāt, bet vēl apstrādājams un ar "helikopteru" jeb betona slīpmašīnu tas ir jālīdzina. Ja cilvēks to nekad nav darījis, nekas absolūti tur nesanāks. Šito darbiņu pilnīgi bez iemaņām ir galīgi garām uzņemties.
Amatieru, un ne tikai gadījumā, pats saprātīgākais ir liet speciālu pašizlīdzinošu betonu.
[www.cemex.lv]
Ir arī citiem betona ražotājiem pašizlīdzinošais transportbetons, īpaši nemeklēju. To var ieliet un ar dēli vai grābekli izlīdzināt, tālāk jau viņš pats nolīdzināsies smuki līmenī. Beigās var vēl kā pašizlīdzinošo grīdas masu ar plato špakteli noiet pāri un lieta darīta. Zem lamināta grīdai būtībā ir jābūt ideāli līdzenai, ja nē, tas cilāsies un bojās savienojuma vietas.

Betonu maisīšu pats. Apstiprinājās aizdomas, ka līdzenu ieliet nebūs viegli. Ceru iekļauties 1 cm nelīdzenumos uz 4,5 m garumu. Jālej būs slejās, savādāk vispār nebūs iespējams nolīdzināt. Un to 1cm tad izlīdzinošo maisījumu.
Kādu funkciju pilda 2..3cm smilšu slānis uz putuplasta?

Smiltis uz putuplasta veido alternatīvu tā saucamajam slīdošajam starpslānim, kuram izmanto pergamīnu vai plēvi. Izmantojot polistirola siltumizolāciju, kuram ir poras starp granulām, tajās ielīst cementa piens un rezultātā neļauj betona slānim vienmērīgi deformēties.
Dotais pielietojums aktuāls grīdām ar apkuri un peldošajām grīdām starpstāvu pārsegumā sitiena skaņas izolācijas nodrošinājumam. Taču manuprāt der arī smiltis, jo kā pieredze rāda cementa piens parasti nevar iekļūt dziļi smiltīs un otrs pozitīvais moments pie smiltīm ir grīdas siltuminerces palielinājums.
Betonu var iestrādāt uzreiz bez slejām, jo ja uz betonaslāņa uzliek to pašu siltumizolācijas plāksni, tad tā betonā neiegrimst un uz tās var stāvēt vai staigāt.

Nezinu kāpēc jāsarežģī vienkāršas lietas - tas betons lips pie tām smiltīm, būs grūti nolīdzināt. Klasiski tomēr virs puķika liek biezo 200 mkm polietilēna plēvi, šuves ar pārlaidumu un salīmētas ar lentu. Tad nekur nekas ne pa kādām spraugām nevar iztecēt, turklāt ir garantija, ka zemes mitrums nenāks uz augšu betona grīdā.
Un atceries pašu svarīgāko betonā. Betons cietē vismaz 3 nedēļas, un visas šīs 3 nedēļas betonam ir nepieciešams ūdens. Amīši parasti ielej grīdu un to appludina nākošajā dienā, lai stāv mēnesi zem ūdens. Pie mums ir redzēts, ka tiltu betonējot, tas tiek sasegts ar biezām lupatām, kuras laista ar šļūteni. Mājas grīdām parasti ūdeni notur pēc iebetonēšanas nākošajā dienā viegli aplaistot grīdu un uzklājot plēvi pa visu laukumu. Betons cietē 28 dienas, bet betona cietēšanai nepieciešams ūdens. Ja šo neievēro, tad, piemēram B30 betons var pārvēsrsties par B3 betonu - resp tādu drūpošu cietu sablīvētu granti.
[en.wikipedia.org]
[www.concretenetwork.com]

by aaaa _06/08/2009 09:06..'Betons cietē 28 dienas, bet betona cietēšanai nepieciešams ūdens.'
teotētiski betons var cietēt vairākus gadus, bet tā cietēšana nav atkarīga no tā vai uz betona ir ūdens vai nav. Betona stiprībai 28 diena tiek norādītā tapēc, lai būvē atbildīgām nesošām konstrukcijām varētu veikt pārbaudi. Pietiek nodrošināt 100% gaisa mitrumu, ko var saprast tā, ka uz betona tiek uzklāta PE plēve, kas neļauj vai ļoti ierobežo ūdenim no betona izgarot. Ja stilistiski mēģināsim būt zinātniski precīzi, tad betonā esošā cementa saistviela ķīmiski spēj piesaistīt tikai 35..38% ūdens no sava svara. Viss pārējais ūdens betona izgatavošanas laikā ir lieks balasts, kas betonā atstāj poras, taču pat mehāniski jaucot tiek pievienots balasta ūdens ~2..5% apmērā.
Plastifikatoru uzdevums ir samazināt šo lieko ūdens daudzumu.

Par plēvi. Te forumā arī lasīju, ka plēvi citi liek virs putuplasta siltumizolācijas. Veikalā jautāju- man paskaidroja, ka plēvi liek zem, lai no zemes nākošais mitrums paliek apakšā. Bet spraugas starp putuplasta plāksnēm, ja tādas rodas, aizpūst ar montāžas putām. Mana loģika arī domā, ka plēvi varētu likt virs putuplasta, jo tas mitrumu tak neuzsūc un liekas nekas slikts tam nevarētu notikt.
Par dalīšanu slejās. Domāju, ka ar izmantoto maisītāju nevarēšu sagatavot un iestrādāt visu nepieciešamo masu vienā dienā. Tāpat arī vadulas nolīmeņot un izmantot par atbalstu līdzināšanai. Tagad iedomājos, ka varbūt var ieliet vienu sleju, tad nākošo blakus esošo, un, ja jau uz betona var uzlikt putuplasta plāksni un stāvēt, tad izņemt vadulu, aizpildīt un izlīdzināt.
Paldies par atgādinājumu, ka betons jāmitrina cietēšanas laikā.
Vēl līdz darbu uzsākšanai ir laiks. Gribētu izdarīt visu iespējami labi pašu spēkiem.