Kas parasti nosaka to, kādas tad ir nepieciešamas tehniskā projekta sadaļas? Plānošanas uzdevumā neesmu redzējis, ka tur būtu kas minēts no tā. Varbūt tas ir kautkur minēts LBN-ā? Vai arī tas vienkārši tiek saskaņots ar pasūtītāju-tas ir viņš izvēlas, kuras sadaļas taisīt un kuras nē.. konkrēti šajā gadijumā tas ir liels viesu nams laukos. Apgaismojiet mani, lūdzu! :)

Skaitās, ka jābūt AR un BK, taču ne kattra būvvalde par pēdējās neesamību vai nepilnībām piesiesies.

Pavisam noteikti jābūt AR, gandrīz noteikti ĢP, ar BK atkarīgs no konkrēta objekta un to saskaņojošās būvvaldes, praksē var šos rasējumus nomarķēt ar AR.

Lielam viesu namam laukos viss pēc pilnas programmas, vienīgi ārējos tīklus var apvienot ar ģenplānu un netaisīt atsevišķi (ne vienmēr iespējams), kaut var gadīties, ka jātaisa arī Ceļu daļu (GT). Vajadzīgas visas iekšējo tīklu daļas - ŪK, AVK, EL utt. Tikko šo viesu namu pārsauc par savrupmāju, sāk darboties pirmajā rindkopā rakstītais. Tomēr jāatkārto, ļoti daudz kas atkarīgs no vietējās būvvaldes un vispār tas ir būvprojekta vadītāja darbs ar to nodarboties.

Tad sanāk, ka tomēr nav neviens likums, kas skaidri pasaka kādām sadaļām būt projektā...Un vai var būt tāda situācija, kad es ar klientu vienojos par kautkādu konkrētu sadaļu izstrādi, bet beigās man būvvalde pasaka, ka vajag vēl to un šito....kā no tā izvairīties?
Man jau sāk likties, ka pirms katra projekta jābrauc un jārunā uz būvvaldi, lai noskaidrotu, kādas sadaļas projektējamas, jo kā jau teicu plānošanas uzdevumā neesmu redzējis atzīmes kādas sadaļas nepieciešamas...

Vispār jau sertifikātu dod cilvēkiem, kas šādus jautājumus neuzdod, bet paši prot atbildes atrast ;)

Projekta daļas ir nosauktas LBN 202-01, taču neviens nav uzlicis par pienākumu iekļaut projektā kādu no daļām tikai ķeksīša pēc. Bet to, vai šo daļu jāizstrādā, nosaka, pirmkārt, projekta pasūtītājs, otrkārt, PAU, treškārt, tehniskie noteikumi, tam visam pa starpu veselais saprāts un konkrētās būvvaldes prakse. Būvlikumdošana Latvijā ir ļoti nepilnīga, kaut jautājums, vai vajag kā Vācijā, kur gandrīz vai katra komata atrašanās vieta aprakstīta, ir diskutējams.

Ja projektēšanas iznākums ir nolīgts kā būvvaldē akceptēts būvprojekts, tad bez kontaktēšanās ar konkrēto būvvaldi būs nedaudz vieglprātīgi strādāts. Ja tikai par konkrētu būvprojekta daļu izstrādi, tad, ko nolīgst, to zīmē.

Ja būvē nav paredzēta ūdensapgāde, tad nav nekādas vajadzības izstrādāt iekšējo un ārējo ūdensapgādes tīklu daļas.

Un vēlreiz - lasīt vietējos būvnoteikumus un citu vietējās būvvaldes dokumentāciju. Pat, ja daudz kas no visa tā vairs neatbilst (nekad nav atbildis) valsts kopējai likumdošanai (pārāk strauji tā mainās), pirms pasaules kārtības maiņas nāksies izcīnīt ST un varbūt pat ECT, ja lieks laiks kādi 5 gadi ir, uz priekšu.

Es gan neesmu rakstijis, ka man būtu sertifikāts, bet tas nu tā.. :)
Jebkurā gadijumā paldies par atbildi-viss kļuva nedaudz skaidrāks.