Ir dzīvoklis, kuram pirkšanas brīdī nebija pabeigta plānotā privatizācija - nav zemesgrāmatas. Visi dati par šo dzīvokli atrodas Valsts zemes dienestā. Protams dzīvoklis bija ieķīlāts bankā, bet nu kredīts nu jau labu laiku kā atdots - laiks kārot papīrus. Ar banku viss oki - dabūju papīru ka kredīts atdots - ķīla jānoņem. Dodos uz VZD Puškina ielā. Nu šis kantoris labi aprakstīts [datubazes.wordpress.com]

Tik tiešām ir tā kā tur aprakstīts - "interesantas" cenas, "ātra" apkalpošana, "kompetenti" darbinieki. Bet ne par to stāsts.

Lai ierakstītu dzīvokli zemesgrāmatā vajag inventarizācijas lietu. Tā kā pēdējā inventarizācijas lieta taisīta pirms 1999 gada, vajag veikt inventarizāciju klātienē. Un te sākas problēmas... Dzīvoklis ir nedaudz pārbūvēts - likvidēta durvis uz lielo istabu un virtuvi. Nojaukts aukstuma skapis virtuvē. Teorētiski - nelegāla pārbūve jo nedrīkst aiztikt neko, kas plānā iezīmēts, bet skapis un durvis ir iezīmētas plānā. Bet kā ir realitātē - vai piekasās pie tik nenozīmīgām pārbūvēm?

Nav ne jausmas pie kā šie īsti piekasās, bet AFAIK tagad piekasās pie kā nav slinkums :) BET man bija līdzīgi un es sākumā domāju krauties ar papīriem, saskaņot to pārbūvi, bet, uzzinājis visu bezsakarīgo papīru daudzumu, iereģistrēju ZG kā stāv ar visām nelegālajām pārbūvēm un visi laimīgi :) Pēc tam pat nebija nekādu problēmu izmantot kā ķīlu bankā, vērtētājs tikai norāva kādus ~400 Ls laikam nost dēļ tā, ka atzīme par nelegālu būvniecību. Iespējams kāds pircējs nākotnē varētu par to iespringt, bet līdz šim ne ar kādiem citiem šķēršļiem dēļ tās atzīmes neesmu saskāries.

Tā nav nenozīmīga pārbūve. Iespējams, ka, visticamāk, papīrus var sakārtot vienkāršotās renovācijas ceļā, tas nav ne ilgi, ne dārgi. Ja vien aiztaisītās durvis nav nesošajā sienā, tad vieglāk ir tās atkal atvērt nekā "sakārtot papīrus". Taču ir nianses un īstenībā es te varbūt velti baidu.