Jālūdz palīdzība un padoms - ko darīt? un ko var darīt? Situācija: 5 privātmājas atrodas mazstāvu apbūves teritorijā uz vienas ieliņas, bet viņu teritorijas otra (sētas puse) robežojas ar lielu zemes īpašumu, kuram nupat paredzēts izstrādāt detālplānojumu kompleksai apbūvei (paredzēta daudzdzīvokļu māja -3 stāvi ar mansardu - tātad principā celtne 4 stāvu mājas augstumā). Ja šo māju uzcels tādu kā iecerēts, tad faktiski privātmājas atradīsies kā aiz milzīgas sienas un saule no šis puses vispār māju logos neiespīdēs.
Vai ir kāds, kas var palīdzēt ar padomu - kādas ir privātmāju īpašnieku tiesības iesniegt pretenzijas (ieteikumus utml.), vai pareizāk sakot - kādas cerības, ka šis pretenzijas tiks ievērotas, izstrādājot detālplānojumu. Vai ir iespējams pieprasīt, lai mājas augstums nepārsniegtu 2 stāvus (kaut arī mazstāvu teritorijas apbūves noteikumi pieļauj 3 stāvus un mansardu), pamatojoties uz iepriekšminēto 5 privātmāju ipašnieku iesniegumiem. Varbūt ir kādi likumu līkloči, uz kuriem varētu balstīties, izvirzot šo prasību par zemāku māju būvniecību. Vai arī varbūt var pieprasīt tikai rindu mājas celtniecību utml.

Dodies pie kompetenta jurista!

6. Augstākas būves tiesība

1187. Augstākas būves tiesību, ciktāl tas nerunā pretim būvnoteikumiem, var nodibināt:

1) tā, ka tās izlietotājam atļauts celt augstāku būvi, nekā viņš pēc vispārējiem noteikumiem drīkstētu savam kaimiņam par ļaunu;

2) tā, ka šās tiesības izlietotājs var aizliegt kaimiņam celt tik augstu būvi, kā viņš pēc likuma to varētu.


7. Gaismas tiesība

1188. Gaismas tiesību var nodibināt, piešķirot tiesību:

1) turēt kaimiņa sienā vai mūrī logus vai gaismas caurumus,

2) ietaisīt logus vai gaismas caurumus savā sienā vai mūrī cieši pie kaimiņa robežas, vai tuvāk pie tās nekā likumā atļauts (1091. p.),

3) aizliegt kaimiņam aizbūvēt gaismai priekšā kādu ēku.

8. Skata tiesība

1189. Šis servitūts dod tiesību aizliegt ar servitūtu saistītam visu to, kas servitūta izlietotājam atņem brīvu skatu.

Vot šitais izska visu lv tiesību būtu - kam vairāk naudas, nu pēc tiesas uzskatiem


1) tā, ka tās izlietotājam atļauts celt augstāku būvi, nekā viņš pēc vispārējiem noteikumiem drīkstētu savam kaimiņam par ļaunu;

2) tā, ka šās tiesības izlietotājs var aizliegt kaimiņam celt tik augstu būvi, kā viņš pēc likuma to varētu.

pareizāk butu papildināt likumu, ka zemes ieguvēja tiesības, kas izriet ārpus būvnormatīva, apbūves rajonā, jāsakaņo ar vietējās sabiedrības interesēm publiskās apspriešanas rezultātā, par ko pašvaldība pieņem lēmumu. jo pērkot viņs redzēja situāciju dabā.

Cita lieta, ja viņam zeme pieder senāk kā jūs tur savas mājas uzbliezāt, tad varētu teikt ka jūs nesaskaņojāt ar lokālās sabiedrības interesēm

Pirms gadiem 7 pāri visai Latvijai vēlās piespiedu teritorijas plānošanas vilnis. Tā laikā notika kaut formālas, tomēr sabiedriskās apspriešanas. Tas viss ir beidzies ar teritoriju sadalījumu krāsainās zonās un konkrētu apbūves noteikumu piekārtojumu katrai krāsai. Pēc tā "cīnīties" var tikai par apbūves noteikumu un būvnormatīvu ievērošanu. Varbūt var mēģināt sabiedriski apspriežot protestēt pret konkrētām topošā detālplānojuma normām (kas, ja stāsies spēkā, aizstās augšminētās teritorijas plānojuma normas), taču detālplānojumu nepieņem referendumā, bet pašvaldības domē, kas var ņemt un var neņemt vērā sabiedriskās apspriešanas rezultātus.
Tiesa, visam augšminētajam var nebūt nozīmes, jo, cik zinu, Saules akmeni uzbūvēja pārsniedzot apbūves noteikumos pieļauto augstumu un neizskatās, ka viņu taisītos nojaukt.

Vispār ar tiem plānojumiem ir viena slikta lieta. Burkānlauka īpašnieks iezīmē orandžu vai brūnu pleķi (darījumi/daudzstāvu) un tad sāk tirgot zemi par 1milj.eur bet faktiski pēc kadastra zeme joprojām ir aramzeme. Rezultātā lauks aizlaists, valstij nodokļos nekā, bet viens iedomājies ka drīz būs miljonārs.

Manuprāt būtu jābūt - ja maini zonējumu gabalam no lauksaimniecības zemes uz darījumu/apbūves, tad automātiski arī ceļas zemes nodoklis.

Tā arī ir: Detālplānojuma noteiktā atļautā izmantošana arī nosaka nodokļus. Un domas šajā sakarā: Viena: tas kas grib paturēt zemi līdz "labākiem laikiem" vēlas, lai tā būtu vismazākiem nodokļiem aplikta, tas , kā piemēram būtu "lauksaimniecības zeme", Tas kas redz, ka mainot uz "apbūvei paredzētā....."zemes vērtība pieaugs, varēs to pārdot par lielāku cenu, vēlas lai tā arī būtu... Tas, kam labi kontakti "varas iestādēs" un daudz naudas.... pērk "lauksaimniecības zemi" un iesniedz detālplānojuma priekšlikumu. Pašvaldība...arī vēlās nopelnīt uz nodokļu rēķina.....Un nav izslēgts, ka detālplānojums tiek mainīts. Bieži, kā papildinājums detālplānojumu kopējā sadaļā tiek teikts, ka pēc zemes īpašnieka iesnieguma, detālplānojumu var mainīt. Bet: Ne jau tikai detālplānojumā ierakstītais nosaka zemes vērtību: Bieži ir ieraksts, ka drīkst tā un tā, būvēt, bet nav nekādi priekšnosacījumi, lai to varētu "normāli" veikt: elektrība tālu, kanalizācija tālu, ceļu nav, piebraukšana tikai ar traktoru un t.t.t. Līdz ar to: nevienam nav vēlme būvēties, jo tas ir pārāk dārgi...bet nodokļi ienāk budžetā.

Vai varu konkrēti uzzināt, no kura dokumenta ir minētie likuma punkti?

Dokuments ir Civillikums. Uz to atsaucās ļoti daudzi, kas tiesājas šajā sakarā. Bet tā kā tur viss ir tā...nosacīti kopīgots globālā skatā, tad bieži tiesa spriež "taisnīgu" tiesu minot citus punktus, ko tajā brīdī uzskata par noteicošākiem....

Civillikums. TREŠĀ DAĻA. Lietu tiesības
[www.likumi.lv]
Bet viss nav tik vienkārši...