Man liekas vienkārši. Primārais katls silda tikai akumulatoru, blakus, mazliet augstāk. Cilpa. Un tad no akumulatora iet atsevišķas cilpas uz katru stāvu ar paralēli slēgtiem radiatoriem, kuri tad paši ar termoregulatoriem regulē, cik ņem ūdeni. +izplešanās un atgaisošana. Pašam nekas nav ikdienā jāregulē. Tikai, kā kočegāram, jāuzdzen temperatūra aķī līdz optimumam pie konkrētās āra t.

...jo vaurāk zin, jo vairāk zin ka nezin...Bet Jūsu spriedelējumi ir tik nenopietni, nezinoši, ka kritika ir lieka. Jums pašiem tā neliekās, vai vēlaties "pasakas par apkuri" stāstīt?

Jebkurā gadījumā ēkas apkures vienmērīguma nodrošinājums no viena katla neizmantojot automātiku, kuru darbina elektrība, ir pietiekoši problemātiska.
Ja nav elektriskās automātikas, tad man nav priekšstata, kā katls savas darbības rezultātā var darboties temperatūras 60 līdz 90 grādu režīmā, kas optimāls katla metālam.
Tātad apkures katlā tev vienreiz diennaktī jāsadedzina un jāiegūst tāds siltuma daudzums, kas pietiekams ēkas siltumzudumiem diennaktī un karstam ūdenim ~150l diennaktī.
Tātad empīriski akumulācijai uz katru katla KW jābūt vismaz 50 l ūdens ... vai nu šis uzsildītais ūdens ir akumulātorā vai apsildes sistēmā... jāpanāk vienmērīga siltuma sadale šajās 24 stundās.

No profesionālā viedokļa, aķī nav tāda temperatūra, kā katlā un nav tādi siltumnesēja termo apmaiņas procesi, kā katlā(katla turpgaitā karstais siltumnesējs ceļas augšup, atgaitā radot retinājumu un velkot atgaitas siltumnesēju iekšā katlā), lai veidotu siltumnesēja pašplūsmu caur aķi. Siltuma akumulators uztur temperatūru, bet nepalielina to, tādēļ pat pie lieliem cauruļu diametriem pašplūsma nenotiks lielajā lokā!!!
Turpretim mazajā lokā(katls- siltuma akumulators) pat ieteicams montēt apkuri ar pašplūsmas iespējām.

Vienīgais veids kā pašteces sistēmu izveidot kopā ar aķi, ir aķi slēgt paralēli paštecei ar manuālo vai automātisko pārslēgšanu tikai uz pašteci elektrības pārtraukuma gadījumā.

man arī ir tāda doma Apkures katlu sajūgt ar akumulācijas tvertni uz pašteci, bet no akumulācijas tvertnes uz radiatoriem caur sūkni (vienīgi man mieru neliek doma kas notiks kad beigs kurties un vai viss sakrātais siltums akumulatorā neizies skurstenī) ???

Skurstenī nekas neaizies. Pašteci aķis- katls montē no lielākiem cauruļu diametriem un ievēro izvadu līmeņus(lai katla un aķa apakšējais izvads ir vienā līmenī). Būtu labi ievērot arī kritumus.

Ja nekādus mērus nepieņems, tad, kā reizi pēc katla izkuršanās liela daļa caur atvērto gaisa vārstu izkūpēs skurstenī. Vai nu jaāizver vārsts, vai atgaitā uz katlu jāieliek klapīte, jeb gravitācijas vārstss, kā to, izrādās, zinātniski sauc.

Johaidī, sāku jau atkārtoties, bet aizmirsu piebilst, lasīju te par fantāzijām par radiatoru termoregulatoriem. Tad nu viens ir skaidrs, ar radiatoru termogalvām nekāda paštece vairs nenotiks. Esiet papētījuši, kādi tur sīki diametri iekšā?

Ļoti šaubos, ka paštece varētu darbināt 60 atpakaļgaitas termostatu (piem . ESBE TV), attiecīgi tāda sistēma neizpilda malkas katla normālas darbības priekšnosacījumu.

Man arī kādreiz bija pašteces sistēma. Izlēmu pārtaisīt uz sūkni. Es domāju, ka kur es agrāk biju. Iesaku. Visi radiatori ir vienmērīgi silti. Uztaisīju mazo loku, kad katlā patstāvīgi ir 60 grādi un lieko atdot radiatoriem. Katls ir čuguna no 89 gada. Kalpo godam. Ne darva, ne kas cits. Ik pa reizei pielieku klāt malkas ķīmiju, lai skurstenis attīrās.

Nākošgad gan uzlikšu akumulācijas tvertni.