Zinu cilvēkus, kuru pamatdarba alga mazāka kā celtnieku vēlmes - tad nu ja darbs nav high tech un celtniecībā tā ir bieži, tad pats saimnieks uz laiku kļūst par celtnieku un nereti ne sliktāku.
Visu nosaka piepasījums - kā pieprasījums par lielu tā celtnieku likme ceļas, kā atslābums - tā nokrītas. Diemžēl firmas un brigādes, kuras spēj šos ciklus pārziemot ir pamaz, vismaz pārāk bieži gadās uzdurties tikko izceptām brigādēm, kuras vieno tikai $$ noteiktajā periodā.

Kā man reiz teica teica viena uzņēmuma īpašnieks - tas ka tev ir ģimene/sieva/mīļākā kas jābaro nav pamats prasīt lielāku algu, algas celšanas pamatojums ir tavs piedāvājums kautko izdarīt labāk/ātrāk vai kvalitatīvāk. Pie tā arī var palikt.

Bet ja par tēmu - būvniecības sektorsir kā vieta kur katrs kas spēj noturēt rokās āmuru atradīs sev kādu haltūru pie tam par rezultātu ne vienmēr ir jāatbild. cik nav dzirdēts un redzēts par sačakarētu materiālu un darbu un sajūtu ka darīts viss ar divām kreisām kājām nevis rokām un prātu. tāpēc arī ļoti daudz piedāvājumu kautko izdarīt pa lēto un lielas daļas pasūtītāju neizpratnes kāpēc ja viens prasa 5eur/h cits atļaujas paprasīt 10eur/h

Par algām - te uz vietas privātais celtnieks varumā gadījumu var cerēt uz likmi bez jebkādām amortizācijām,uzkrājumiem slimības lapai un kur nu vēl nodokļiem. Būvspeciāists ar sertifikātu ja vien nav ar prātu un apķērienu arī sēdēs sia uz fiksētu algu un viss. Tikai ja spēj radīt pievienoto vērtību vai noorganizēt darbu vai vaikt šauri specifisku darbu vari cerētu uz lielu ienākumu. Citādi mauc stundas un ražo m2

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

rbm,tač tikko atkal kautkādi tur "meistari" sačakarējuši Baldonē to uzslieto "namiņu".
[jauns.lv]

-----------
Reāli ārzemēs esmu saņēmis aizradījumus par pārāk kvalitatīvu darbu, ka ja es tā turpināšu strādāt tad es varu braukt atpakaļ uz savu Latviju, jo tur nav laika nodarboties ar tik kvalitatīvu darbu, darba izmaksas stundā tur ir pārāk lielas, lai nodarboties ar perfektu kvalitāti.
-----------

Šitā ir kaut kāda urbānā leģenda. Protams, ka nevar ieslīgt vienas telpas špaktelēšanā uz 2 nedēļām, bet taisīt pārmetumus par to, ka darbs ir nevainojams, lai arī paņem vairāk stundas - ir idiotiski. Prorāba vietā šādus censoņus ir jānorīko tur, kur šāda pacietība un akurātums ir tieši kā kulaks zem acs. Piem., jūgendstila atjaunošana utml. Feinšmekeri var izpausties.Bet ja vienīgais, kas dzen ir līguma punkti un cigeļ cigeļ, tad tāda kompānija nav neko vairāk vērta kā gaiteņu reģipsēšanai.

martell Wrote:
-------------------------------------------------------
> -----------
> Reāli ārzemēs esmu saņēmis aizradījumus par
> pārāk kvalitatīvu darbu, ka ja es tā
> turpināšu strādāt tad es varu braukt atpakaļ
> uz savu Latviju, jo tur nav laika nodarboties ar
> tik kvalitatīvu darbu, darba izmaksas stundā tur
> ir pārāk lielas, lai nodarboties ar perfektu
> kvalitāti.
> ----------->
> Šitā ir kaut kāda urbānā leģenda. Protams,
> ka nevar ieslīgt vienas telpas špaktelēšanā
> uz 2 nedēļām, bet taisīt pārmetumus par to,
> ka darbs ir nevainojams, lai arī paņem vairāk
> stundas - ir idiotiski. Prorāba vietā šādus
> censoņus ir jānorīko tur, kur šāda pacietība
> un akurātums ir tieši kā kulaks zem acs. Piem.,
> jūgendstila atjaunošana utml. Feinšmekeri var
> izpausties.Bet ja vienīgais, kas dzen ir līguma
> punkti un cigeļ cigeļ, tad tāda kompānija nav
> neko vairāk vērta kā gaiteņu reģipsēšanai.

Gluži nebūs leģenda.
Mans radinieks, kurš darbojas antīku priekšmetu restaurācijā, pirms gadiem pastrādāja Vācijā.
Viņš arī "bremzēja" biznesu ar pārāk kvalitatīvu darbu.
Vācu prorābs gan bija savu uzdevumu augstumos, līdz līguma beigām radinieku norīkoja pie pašiem smalkākajiem darbiem... :)

Nezinu, kā ir ar to urbāno leģendu, bet šajā latviešu būvnieku Yotube kanālā var ļoti labi redzēt, kā strādā ārzemēs un kāda ir kvalitāte šiem darbiem un arī attieksme.

[www.youtube.com]

[www.youtube.com]

[www.youtube.com]

[www.youtube.com]

Nevis ar kvalitatīvo darbu traucē ārzemēs, bet ar lēno darbu. Ja to kvalitāti nodrošina līgumā paredzētajos termiņos, neviens neko neiebildīs. Bet, ja tā krutā kvalitāte notiek uz pasūtījuma izpildes termiņu rēķina, tad gan var pasūtīt atpakaļ uz Latviju.

Piekrītu autoram, tēmas pirmais ieraksts ir precīzs situācijas apraksts.
Uzskatu, ka normālam pašnodarbinātam celtniekam neto atlikumam būtu jāgrozās ap 1000 eiro

Pašnodarbinātai personai būniecība ir nepateicīga nozare. Ja ir vēlme darīt kvalitatīvu darbu ar kuru nopelnīt samērīgu iztiku, jo:
1) Pieskrūvēt reģipša loksni, uzlikt mājai jumtu "prot" jebkurš garāmgājējs. Protams, bieži vien rezultātā tiek pieļautas fundamentālas kļūdas. Šis ir faktors, kas dempingo cenas.
2) Lielie uzņēmumi var atļauties maksāt lielākas algas, jo tur cenas nediktē šie garāmgājēji.
3) Pašnodarbinātam būvniekam reizē ir gan jāzin kā, gan jāprot darbs paveikt kvalitatīvi. Pie tam reizē jābūt augstvērtīgam un taktiskam mārketinga menedžerim, t.i. visu jāprot pamatot, savlaicīgi jāiesaka labākai risinājums. Šis ir ļoti grūti izpildāms punkts!!!
4) Smieklīgi, bet sabiedrība kopumā tevi neuzskata par cilvēku.
5) Grūti ir konkurēt ar garāmgājējiem un reizē samaksāt nodokļus par visu nopelnīto.

Nav īsti korekti visu skaitīt, kā to dara autors.
Viens pašnodarbināts, ja viņš nav labs speciālists ļoti šaurā jomā, kur darbus veic vienatnē, tad vienatnē strādājot viņš rada zaudējumus nevis pievienoto vērtību.
Normāli viens cilvēks 3 dienās var izdarīt tik pat cik 2 cilvēki 1 dienā. Ja ir mazi objekti , tad 2 - 3 cilvēku brigāde ir optimālākais variants. Tad arī saistošās izmaksas ir jārēķina uz brigādes sastāvu, piemēram, garāžas īre 50 E/mēnesis dalām uz cilvēku skaitu, instruments, normāls instruments kalpo vidēji 5 gadus, izņemot "rashodņikus" atkal dalam uz cilvēku skaitu u.t.t., instruments domāts parastais, jo dārgie un retie instrumenti nevienam celtniekam īpašumā nav un veicot būvdarbus visi tie ir ierēķināti īrē.
Tad sarēķini izmaksas uz personālu, to pašu algu 1k + nodokli 15% + atvaļinājumu 85E + apdrošināšanu un klāt liec diferencētās izmaksas uz brigādes sastāva skaitu un laiku, garāžu, instrumentus, IAL u.t.t. Tikai ņem vērā, ka tad celtniekam ir jāprot savs arods, jāzina tehnoloģija un ikdienas risinājumi, jābūt disciplinētam un jāizskatās pēc cilvēka, jānodrošina un jāgarantē arī sava darba kvalitāte. Pasūtītājam nav jāapmaksā un nav jāuztur celtnieka transports.
P.S. Nevēlos Tevi aizvainot, bet pēc teksta izklausiet pēc 20+ gadus veca "meistara".
P.S.S. Un ir tāda lieta, kas piemīt 85% celtnieku, ka viņi aizmirst to, ka arods ir jāapgūst, nevis 3-5 gadus prakse nozīmē "meistars". Neviens nemaksās par to, ka celtnieks nedzer un nepīpē u.t.t.

Pilnīgi nesaprotams cepiens. Visi darbi tiek rēķināti pēc fakta stundās neviens nerēķina(izņemot dažus gadijumus). Ja flīzes kvadrātmetra uzlikšana maksā 10 eiro tad 10 kvadrātmetri maksā 100 eiro un pasūtītājam ir pilnīgi vienalga vai tu to izdarīsi 1 dienā vai vienā nedēļā. Šeit arī veidojas cik tu nopelni. cits uzliks 5 stundās cits 8 vai 48. Pasūtītājs maksā pēc padarītā darba. Ir meistari, kuri ar savu darbu ir pierādijuši ka viņu darbs maksā dārgāk, jo strādā ātri un kvalitatīvi un ja rodas problēmas tās risina adekvāti. Un tiem meistariem ir rinda vairāku mēnešu garumā un 90% viņi nekur nereklamējās.