Situācija sekojoša- mana mamma grib uzdāvināt gabalinu no savas zemes.
bet no kura gala vispār jāsāk, lai varetu to izdarīt?
sākt ar līgumiem? varbūt kāds ir šādai situācijai gājis cauri, un varētu pakonsultēt, kā tas darāms?

Vispirms - zemes īpašnieka iesniegums pagasta būvvaldei ar lūgumu atļaut sadalīt zemi, pielikumā zemes robežu plāna kopija ar iezīmētu sadalījuma robežu. To izskata domes sēdē un dod atļauju. Tad mērnieks gatavo zemes ierīcības projektu, ko atkal izskata domes sēdē. Pēc apstiprināta projekta gatavo zemes robežu plānus katram gabalam, tad Zemesgrāmatā dabū apliecības un tad noslēdz dāvinājuma līgumu. Īsumā tā - vismaz es tā darīju.

Paldies! cik apmeeram naudinaas tas prasiija (kopumaa)? un cik ilgaa laikaa izdevaas sadaliit?

Pagastā visu darīju pati, tas aizņem apm.divus mēnešus, jo domes sēdes ir reizi mēnesī. Uzmērīja un zemes robežu plānus instancēs skaņoja pazīstams mērnieks. Tā kā īpašas steigas nebija, tad vēl divus trīs mēnešus. Zemesgrāmatā, šķiet, divas nedēļas. Gan nostiprinājuma lūgumu Zemesgrāmatai, gan dāvinājuma līgumu kārtoju pie pagasta tiesas tiesneses - ātrāk un krietni lētāk nekā pie notāra. Par naudām konkrēti nevaru pateikt, cik tas būs tagad, jo visas tās lietiņas bija apm. pirms gada un tagad mērniecības cenas ir cēlušās.

nu a cik pirms gada tas maksaaja? un ja nav nosleepums kuraa pagastaa tas tika dariits?
gribu uzsaakt so procesu, bet mazliet baida izmaksas, jo peec nostaastiem dzirdeetas, ka lielas, bet gribeetos zinaat, vismaz aptuveni, cik tas var maksaat!

Vismaz agrāk lauku apvidos pašvaldībā nevajadzēja apstiprināt nekādu zemes ierīcības projektu, tikai ar kazas kāju uz esošā robežplāna uzzīmētu dalījuma robežu, citādi ciepas apraksts atbilst. Atļaušana vai neatļaušana varētu būt atkarīga vienīgi no tā, kas par sadalīšanu (minimālā platība, šaurākais platums utml) rakstīts teritorijas plānojumā.
Sadalot prasīs uzmērījumu visam sākotnējam gabalam, ja tas jau savulaik nav izdarīts (vairums zemes īpašumu lauku apvidū nav uzmērīti, jo likums to neprasīja un brīvprātīgi reti kurš gribēja maksāt), tas nozīmē, ka visas jaunāsvecās robežas, mežmalas un grāvjiceļi mērniekam būs jāapstaigā ar instrumentu un jāuzmēra, par to visu būs jāmaksā, izzudušu robežzīmju gadījumā var nākties taisīt atjaunošanas aktu ar pierobežnieku parakstiem utml.
Tipveida procesu, arī sadales birokrātija bija aprakstīta kautkur VZD mājaslapā.
Uzmērīšanas tarifs nebūs visās firmās un pie individuālajiem mērniekiem vienāds, tas atkarīgs no daudz kā (īpaši inflācijas) un parasti proporcionāls kopplatībai.