Aplēses uz vēja caurpūšanu...;)

..varētu teikt ka proporcija būvinženieri : arhitektiem aptuveni šajos projektos būtu
7 : 1, kurā dārzā akmens jāmet...?-
Teiksim tā, projektu pasūta valsts..pašvaldība vai privāta persona. Teorētiski pareizi projekta sākumā jābūt tehnologam, kurš pasaka cik liela telpa cilvēkam vai iekārtai ir nepieciešama un no šis informācijas arhitekts zīmē ēku un izvēlas logu lielumus, pārseguma laidumus..u.t.t. Taču parasti praksē tehnologa funkcijas izpilda arhitekts, kuram par banku vai citu specifisku telpu projektēšanu ir vājas priekšnojautas, dotajā stadijā parasti ne būvinženierim, ne apkures speciālistam (Gaismas pils) nav nekāda teikšana. Tātad iznāk ka ideju autors ir arhitekts, kuram visi spiesti pakārtoties. Arī manā praksē ir šādi piemēri, bet pārlieku lielam loga daudzumam taču attiecībā pret mana sertifikāta atbildību.. "ēkas stingrība un noturība" nav nekāda sakara. Tātad teorētiski es kā būvinženieris jaucos iekšā arhitekta vai siltumtehniķa darbības lauciņā!
Tātad projektēšanas parodoks tāds, ka no likuma teorētiskā viedokļa arī arhitekts nedrīkstētu projektēt dzīvojamo ēku, jo viņam taču sertifikāts dzīvojamās vides tehnoloģijā nav.

Abiem sava taisnība, bet vairāk piekritīšu AR. Tehnoloģijas tomēr nodrošina inženierrisinājumi. Bet arhitektam savukārt jābūt pietiekoši ilgai pieredzei, lai jau radot ēkas koncepciju, metu būtu piedomāts par iespēju optimāli un racionāli risināt būvkonstrukcijas un ekspluatācijai nepieciešamo inženierkomunikāciju nodrošinājumu. Grūti iedomāties kā var izveidot arhitektoniski pievilcīgu ēku (ja konstruktīvisms nav pašmērķis) sākot projektēt to no otra gala. Kat gan kādreiz jau kaut kas līdzīgs bija - tipveida izstrādājumu, materiālu, detaļu katalogi, kad lai projektā iekļautu kādu individuālu risinājumu, bez maz vajadzēja Celtniecības ministrijas atļauju. Bet no otras puses, arī šādi vingrinājumi daudz ko iemāca arhitektam domāt par visu būvi kopumā. Tagad jau bieži vien liekas, ka vari atļauties visu - gan jau inženieri izdomās risinājumus. Te nu atkal nonākam pie Ivara domas - ēkas veidols var būt OK, bet ēkas būvē un vēlākā ekspluatācijā lielas problēmas. Tā kā - lai katram vadošajam projekta arhitektam un katram vadošajam projekta būvinženierim un katras projekta daļas inženierim izdodas izveidot labu sadarbību vienam ar otru un visiem kopā komandu un veiksmīgus projektus!!!.

Atvainojos - ar tehnoloģijām nebiju domājis ēkas funkcionālās tehnoloģijas (banka, ēstuve, slimnīca...), tur IB pilnīga taisnība. Ja arh. trūkst pieredes konkrētās f-jas būvēs, tad obligāti jāizmanto atbilstošās nozares tehnologu vai ekspertu pieredze un prasības. Bet vai tad šodien vairs nepraktizē projektos tehnoloģiju sadaļas - taču nē. Tāpat arhitekts ēdnīcu, noliktavu, rūpniecības, tirdzniecības..... da jebkuras publiskas vai ražošanas ēkas plānojumu un telpu funkcionālo saistību veido pēc atbilstošās nozares tehnologu, ugunsdrošības un ekspluatācijas loģikas prsībām.

Iepriekšminēto Torga un televīzijas centru projektos vadlīnijas noteica GIP-s (projekta galvenais inženieris), saskaņojot pasūtītāja vēlmes ar būvindustrijas iespējām; tagad to dara būvprojekta vadītājs- reizēm tas ir arī arhitekts/objekta autors, bet biežāk projektēšanas kantora īpašnieks vai tā algotnis ar menežera talantu...
Arhitekts vai būvkonstrukciju specs visus caurumus neaizbāzīs, ja menedžments un normatīvi ko neparedz- tā arī vienkārši nav.

offtopic - ilustrācija forumā bieži piesauktajai paš-zobārstniecībai :)
"Anglijā valsts zobārstu trūkuma dēļ cilvēki zobus rauj ārā paši":
[www.delfi.lv]