Ta nevajag arhitektu, kur nu vēl būvkonstruktoru! Priekš kam? Es jau visu pats māku, vai ne? Es taču zinu, kā visas štelles uztaisīt, esmu pabijus dažos objektos, visu zinu, veči man stāstīja kā labāk (un ātrāk). Tie arhitekti vispār tādi "mākslinieki" paviegli, bet konstruktori - tīrā formalitāte, ka tik "drošāk", vai ne?
Bet ja nopietni, diezin vai nespeciālists spēs "uztaisīt foršu māju". Sākot ar vietas izvēli, ēkas novietojumu gruntsgabalā un orientāciju uz debespusēm, pietiekami ekonomisku konstrukciju izstrādi (jā, arī privātmājām!), dažādu elementāru ēkas ilgmūžību nodrošinošu faktoru ievērošanu. Ā, un vēl arī inženiertīkli.
Un a - daudzko var salaist dēlī - sākot ar pamatiem un beidzot ar jumtu. Un tas ka pamatus taisa visur vienādus ir tava fantāzija vai nezināšana.

Nu pastāsti, ko tādu atšķirīgu taisa pamatos??? Pēda 60cm ar 3 stiegrām, tad pamatu siena, nu kāds metrs, horizontālā mitrumizolācija (2 ruberoīdi), vertikālā hidroizolācija un siltinājums - 5cm putuplasts, zilais vai zaļais. Parādi, kur taisa citādāk un uzreiz skaidrs, vai nu arhitekts losis vai pats kāds kaut ko gudro. Kādu tur vajag rēķināšanu???
Starp citu, kad pašam vajadzēja projektu, arhitekts man uzzīmēja tādus brīnumus - es nebūdams slinks nopirku vairākas grāmatas par būvniecību, arī angļu mēlē, kur tāds risinājums, kādu man bija uzzīmējis arhitekts bija trekniem burtiem uzrakstīts kā tehnoloģiski pilnīgi nepareizs. Kad es viņam to pateicu - viņa vislabākais arguments, kas, starp citu, arī mūsu celtniekiem ir topā bija tāds - nu es visu laiku tā taisu, un viss ir kārtībā. Būtībā risinājums bija nepareizs no siltumizolācijas un stiprības viedokļa - aukstuma tiltiņi kā mudž (džeks tā īsti nesaprata to būtību laikam). Arī grīdu jau sen visur pasaulē taisa neatkarīgu no pamatu sienām - šis visu bija salīdis kopā utt. Tā kā, pašam ir jālasa un jāinteresējas un jādomā līdzi katram solim, tad jau arī viss būs štokos, un nekāda ķīnas ābece ne rocket science jau tur nav. Cita runa ir uzbūvēt augstceltni, tas jā, vai pazemes stāvvietu, bet nu 2-stāvu privātmāju - piedodiet, internets ir pilns ar risinājumiem, jau no materiālu ražotāju lapām var savākt tik daudz infas, ka būtībā pietiek lai celtu labākas mājas par arhitektiem un būvinženieriem kopā, jo viņi parasti brauc uz savu vārdu un ir tik slinki, ka pat nevīžo savas zināšanas papildināt un atsvaidzināt.

var to darīt, bet vienalga bus vajadzīgs licenzēda arhitekta paraksts projektā uzrādot kā projekta vadītāju, bet sevi kā projekta izstrādātāju, bet tas noteikti ir lētāk kā arhitekts prasīs par pilnu apjomu.

...es ierosinu visiem līdzīgi domājošiem kā "a" kādu dienu sapulcēties piketā pie valdības nama ar mērķi pieprasīt atcelt būvniecības likumu un vispārējos būvnoteikumus: turpmāk lai katrs dara kā grib un var..., bet kamēr tie ir spēkā- likumdošanas pārkāpumi ir un paliek sodāms noziegums...
(kas garantē, ka tam, kas rakstīts angļu mēlē ir 100% taisnības- varbūt vajag arī palasīt ko japāniski jeb acteku valodā...Latvijas augstskolās jau nevienam topošajam būvniekam neko neiemāca- gribi kļūt speciālists: smelies gudrības avīzēs un internetā...nost ar likumiem un izglītību!)

...Nu pastāsti, ko tādu atšķirīgu taisa pamatos??? Pēda 60cm ar 3 stiegrām...
Posted by: a_23/07/2007_23:43
Tā lieta tāda, kamēr projektētājs neredz ēku kopumā. Projektētas jau tiek īpašības..stiprība un t.t., kur materiāli - betons, ķieģeļi, stiegras ir tikai palīglīdzeklis to sasniegšanai. Tā es piemēram zinu, ka skaidbetona ēka uz smilts gruntīm, kur gruntsūdens zemāk par 2..3m var būvēt bez pamatiem un tā garantēti stāvēs vismaz 30 gadu.Bet vai kāds pasūtītājs tādam risinājumam bez pamatiem piekritīs?
Parasti lielākā problēma ir apstākļos, ka pasūtītājs taču 'pats zina, kā būvēt' un projektētājs nespēj kvalitatīvi aizstāvēt savu ideju, jo viņš taču labi zina 'ko nezina..trūkst matemātisko, būvfizisko, būvķimijas un analītisko pamatzināšanu'.
Tapēc veidojam projektus ar stiprības rezervēm 1000% , sienas un visu citu ar rezervēm vai arī negribam izmantot tos pašus materiālus, kas mētājas zem kājām.

Nu nezinu, es māju ceļu dzīvošanai, nevis pārdošanai - labāk lai ir ar 1000% rezervi nekā ar 95%. Tas tāds Latgales variants - visu taisīt maksimāli lēti, jo, redz, tā varot un nekas slikts jau nebūšot.
Un par dokumentiem runājot - pašam nācās saskaņot pusgadu, jo piekasījās ne jau pie tā kāda būs māja vai pie aprēķiniem, kuru vispār nebija - piekasījās pie tā kādi izskatīsies žogu stabiņi, pie tā ar kādu noapaļojumu būs izbrauktuves bruģa apmalītes, cik caurredzams būs žogs, kāda būs fasādes krāsa utt. Šādu likumu pārkāpumu es personīgi uzskatu par nepieciešamu, jo nu mūsu valstī kasās klāt pie visa, pie kā var piekasīties, bet reāli kur vajag palīdzību, tur ir čuš. Nododot ekspluatācijā stingri ievēroju visas ugunsdzēsēju prasības, beigās, 2 mēnešus nogaidījis un ugunsdzēsēju nesagaidījis, viņš man pats konkrēti pateica - nav laika to tavu objektu apskatīt - atved papīrus, es parakstīšu. Nu vai tas viss nav viens liels farss??? Galvenais jau nav projektu uztaisīt labu, galvenais ir dabūt visus parakstus un zīmogus, bet reāli tur nevienam nekas neinteresē un neviens neko neskatās - teātris, nekas vairāk. Un, kāpēc,piemēram, man vajadzētu taisīt projektu garāžai. Nu kam no tā paliek labāk - iztērēti ir vairāki mēneši un simtiem latu un beigās jau tāpat tu viņu uzbūvē tieši tādu, kādu esi jau sākumā iecerējis, bez nekādiem papīriem. Mums vispār tā birokrātija valsti dzen kapā un cilvēkus spiež emigrēt.

a-labi, labi, lai jau tev veicas. Par dokumentiem piekrītu.

Man teiksim vajadzeeja plaanojumu,kur celt saimnieciibas eku,nu taa teikt piesaisti.
Atbrauc tusnis konkreetaam pohaam,ne labdien ne sveiki,bet vai tev nav maajaas kkas iedzerams.Nu ieleeju viiram koniiti,3 glaazes,vinsh man paprasija,kur es saimnieciibas eeku veelos,es ar pirkstu paraadiju un vinsh teica:"Labi,lai buutu te,no jums 650LS."Promejot ieleeju viirinjam veel celja kaaju un padomaaju:"Labi ka muusu valstii viss ir kaartiibaa."

a - nu bišķiņ aizskāri manas latgalieša jūtas. Tieši dzīvojot ārpus Latgales sastapos ar to būvniecības principu - 95%. Latgalē kopā ar tēvu būvējām kā tik bišķiņ ar rezervi. Turklāt tagad saskaroties ar būvniekiem (pārsvarā no Rīgas), visur uzreiz prasu, kā būvēsi - pārdošanai vai pašam? Tā arī ar tiem projektiem, tie ir dažādi. Vienā karkasa mājai pamats H=1500 mm, biezums 300 mm (betona daļa) citā H=700 mm, un betona daļa 120 mm. Un uzminiet, kurš projekts bija privātajam pasūtītājam un kurš jauna ciemata būvei? Jāpiebilst, ka abiem pamatiem virsū koka karkasa māja, un abi būvējas Rīgā.

...negrasos aizstāvēt ne diletantus zobārstus, ne diletantus būvinžrenierus; ne jau sertifikātā ir superkvalitātes garantija- cik saprotu, lai iegūtu iespēju smaidā rādīt žilbinošu zobu virkni, vajag savu, ļoti labu zobārstu; lai iegūtu māju, nevis četras sienas un jumtu, vajag profesionālu arhitektu + būvkonstrukciju speciālistu + dažādu komunikāciju un aprīkojuma meistarus. Pašizceptais "būvinženieris" IB iesaka visiem zobārstiem pievērsties māju projektēšanai, laikam pašam būvniecība kļuvusi par "šauru" un turpmāk gribās pievērsties zobu dakterēšanai...