Savukārt pēc MK noteikumu "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un sistematizācijas kārtība" Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikatora ir Dārzkopības sabiedrību (individuālo augļu dārzu) ēku apbūve.
Es vairs neko nesaprotu...

Ko drīkst darīt, nosaka teritorijas plānojuma sastāvā ietilpstošie izmantošanas un apbūves noteikumi. Fakts, ka Tev jau izsniegts APU, liecina, ka kautko drīkst pat būvēt.
Informāciju par faktisko :) izmantošanu, klasificētu pa lietošanas veidiem, uztur VZD, izmantojot to nodokļu aprēķinam un varbūt vēl kādām muļķīgām atskaitēm tipa Latvijā ir tik un tik lauksaimniecības zemes (vienalga vai tur aug rudzi vai kārkli).
Tavā gadījumā līdz uzceltas ēkas ierakstīšanai zemesgrāmatā būs jāveic daļas "augļu dārza" transformēšana par "zem ēkām un pagalmiem". Visbiežāk to dara tā: vēl pirms būvprojekta apstiprināšanas izņem Vides pārvaldes techniskos noteikumus, tos nes uz Lauksaimniecības pārvaldi, dabon transformācijas atļauju, ko būvniecības periodā var periodiski garināt. Kad ēka(s) nodota(s) ekspluatācijā, sauc mērnieku, kurš nomēra ēkas atrašanās vietu un pagalma kontūras, reģistrē izmaiņas VZD un izsniedz jaunu situācijas (ex robež-) plānu.

Tos "lietošanas mērķus" aizmirsti. Līdz ar izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa likumā tie vairs nav spēkā. Es viņus pieminēju tikai ilustrācijai, ka nesen bija vēl sarežģītāk.

Kurā d/s tas ir?

zverins, tam pēc būtības nav nozīmes!

Mazliet ir!
Pats tagad jau būvējos arī d/s Olaine pag.
Ar to būvatļauju tur nav tik traki un pat varētu teikt ka ir ļoti pat elementāri!
Dabonam APU tad dodamies pie arhitekta un dabonam projektu (ieteiktu arī projektā iekļaut žoga projektu, lai pie vienas apstiprināšanas un pēc tam nevajadzētu lieki noņemties vēl ar žoga saskaņošanām, taisam topogrāfiju, arhitekts uztaisa visu projektu, piesaisti, ģenplānu un kad tas ir tad dodamies pie apdrošinātājiem un apdrošinam būvniecības procesu,uztaisam aktu par būvasu nospraušanu dabā, tālāk dabonam D/S valdes priekšēdētāja saskaņojumu uz projektu, ka viņi neiebilst, pēctam dabonam kaimiņu (ar tiem kuriem robežojas zeme) parakstus uz projektu ka viņi neiebilst, tālāk dodamies uz būvvaldi samaksājam kasē naudiņu par būvatļaujas izsniegšanu, dodamies pie arhitektes dabonam viņas saskaņojumu un tad ejam pie būvinspektora un saņemam būvatļauju un varam sākt būvēt!!!
Ja vēl kādi jautājumi: zverins@#$%&inbox.lv

Atkarībā no konkrētas būvvaldes un tās darbinieku "apmierinātības" var prasīt vai neprasīt ne tikai mērnieka apliecināto nospraušanas aktu (neesmu pētījis, kādi normatīvi to paģēr vai ļauj izlaist), bet pat detālplānojuma izstrādi.
Detālplānojumu it kā pieprasa MK noteikumu 2004-883 54.8 punkts, tai pat laikā noteikumu 2004-619 9.1 punkts ļauj transformēt arī balstoties tikai uz teritorijas plānojumu.
Vai tiešām uz projekta vienmēr vajag kaimiņu parakstus?
Tiesa, saskaņā ar MK noteikumu 2004-91:
[www.likumi.lv]
10. punktu arī man Vides pārvalde uzdeva "nosūtīt pieguļošo zemesgabalu īpašniekiem informatīvo paziņojumu par paredzēto darbību".
Mutiski paskaidroja, ka man varot paprasīt uzrādīt kvītis par iekrakstītu vēstuļu nosūtīšanu. Atzīšos, nedarīju neko. Vai mani par to pirms ēku nodošanas ekspluatācijā var sodīt, un kā?

ka jau vakar rakstiju tad pie meža zemju transformacijas detalplanojums ir vajadzigs,murgs,nu par tiem kaimiņiem vismaz Ādažu pagastabuvniecibas noteikumos ir teikts ka jasaskaņo ja grib buveties tuvak ka paredzets, tas ir 4m ja ir logi un 3 m ja viņu nava,ja ievero šos noteikumus tad kaimiņiem nav nekadas daļas ko es uz savas zemes buveju,šie noteikumi ir pieejami internetā,gan jau Olaines pag majas lapā ir uzrakstiti
kadā sakarā bija vajadziga ta koperativa priekšseža atļauja?