Gribu nobruģēt atpūtas laukumiņu pie mājas ar vecajiem sarkanajiem apdares ķieģeļiem. Runāju ar pāris bruģetājiem, kuri apgalvo, ka tehnoloģiski nav atšķirību ieklāšanā, t.i. tāpat jāliek uz šķembu-smilšu pamata. Varbūt kādam ir pieredze šāda bruģa veidošanā un kāds vērtīgs padoms vai ieteikums?

Lodes tirgotais klinkera bruģis tie paši sarkanie ķieģeļi vien ir. Tos, savukārt, klāj tieši tāpat kā parastu betona bruģi. Nolīdzina cietu pamatni, savibrē, plānu!!! kārtu smilšu un ķieģeļus virsū. Šķirbas aizslauka, savibrē, gatavs.

Lodes Klinkeram tiek garantēti vismaz 200 sasalšanas cikli:
[www.lode.lv]
kamēr salizturīgākajiem ķieģeļiem - tikai 50 vai 100.
Pamēģiniet ar ripu griezt ķieģeli un klinkeru un sapratīsiet, ka pēdējais ir reizes 3 cietāks.
Padomju laikos ražotais apdares ķieģelis vertikālā, no iekšpuses neapkurināmā sienā izdrupa padsmit gados, un diez vai ir pamats domāt, ka šodiem ražo radikāli labākus. Tas pats ķieģelis uz horizontālas virsmas, kas daudz vairāk pakļauta lietum, izdrups vēl ātrāk.

Par to izturību tiesa, bet ja vecie ķieģeļi ir no cara laikeim, tad tiem nekas nekur vēl šodien nav izdrupis. Vecie padomju ķieģeļi jā, ne tie labākie. Pavisam vecie pilnie māla ķieģeļi tas pats klinkers (apdedzināts māls latviešu valodā) vien ir.
Atceros, kad prāta aptumsumā gribēju mājai pamatu virskārtu mūrēt, zvanīju kaut kādam spečukam pašā Lodē un šis skaidri un gaiši pateica - nav svarīgi sienas, pamati vai kas cits - ja gribi ar ļoti labu spiedes, sasalšanas utt izturību - mūrē no klinkera "bruģakmeņiem", jo tie tādi paši ķieģeļi vien esot, tikai daudz izturīgāki, jāatzīst gan, arī daudz dārgāki par parastajiem ķieģeļiem.

Es pamatu virskārtai ārpusi uzmūrēju gan. Varbūt nostāvēs līdz nākamiem cara laikiem?
Daudz dārgāks Lodes (nejaukt ar Lodes izplatīto vācu krāsaino) klinkers nebija un nav:
Pirms inflācijas:
Klinkers 20x10x6.5cm - 20 sant,
Ķieģelis 25x12x6.5cm (Janka dūmvadu pilnais) - 32 sant.
Šodien attiecīgi 34 un 42 santīmi.

lauku mājā pašam ir neliels laukums nobruģēts ar cariniekiem. tika nojaukta veca māja un tos kas palika no skursteņa un krāsns izmantoju. bet arī tur ir brāķi. ir daļa ķieģeļi kas izskatās it kā savelti un tie visātrāk sadrūp.

Ķieģeļi no cara laikiem un ne tikai:
[www.failiem.lv]

Lai iegūtu labu vajadzīgs tīrs , bez piemaisījumiem mals. Latvijas mals tāds nav. Vācijā reģionā kur tāds māls ir- gandrīz visas mājas no klinkera ķieģeļa un pilns ar rūpnīcām ar 100 gadu vēsturi. Arī ielas bruģētas ar klinkera bruģi un tā vecumu grūti noteikt- 100 gadi vai 10 . Tāpēc ja var atļauties- ieteicams vācu izstrādājumi . Pašam patīk www.bkfasades.lv , jo tur ir klinkera izvēle no vairākām Vācijas rūpnīcām.

Tehnoliģija vienāda, galvenais, lai nav pārāk porains ķieģelis un ir apdarnieks. Labam ķieģelim uzsitot ar nelielu āmuru ir jāizdod skanīga skaņa. Ja ķieģelis beigts vai izdedzis, skaņa būs dobja(klusināta). Tas nozīmēs ka, kieģelis ir porians, plaisājis un uzsūcot mitrumu salā var saplaisāt. Vispār klinkera bruģi liek un stāv neslikti. Par kārtām - kā parasti norok melnzemi līdz smiltij, ieber šķembas, noblietē, var ieskalot smiltis, izlīdzināt, noblietēt, izlīdzināt un klāj virsū. Pēc tam saslauka bruģa spraugās sausas smiltis. Var arī ieskalot. Klinkera bruģi liek arī uz grants cemeta sausā maisījuma.
Te mazs tāds gabaliņš pie mājas zaļājā zonā tika likts. Varbūt noder secība.
[www.youtube.com]

Sākotnēji kalnciema kvartāla pagalms bija ieklāts ar nemontēto ēku ķieģeļiem bruģa vietā. Pēc gadiem trim to visu laukumu pārbruģēja ar bruģi jo ķieģeli saplēsa salā lauskās.
Slodzes tur īpašās nebija - tik daudz cik staigāja tauta un kāds restauratoru žigulīts ik pa laikam pastāvēja.

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]