Sveiki!

Mantojumā saņēmu zemes gabalu ar 3 ēkām....māju,kas ir katastrofālā stadijā un kuru atjaunot nav vērts, + kūti un klēti!
Visas ēkas ierakstītas zemes grāmatā!
Tagad uz jaunā zemes gabala vēlētos uzbūvēt sev mītni, tādēļ vēlētos noskaidrot šeit dažādas nianses no kāda gudrāka šajās lietās, kā labāk rīkoties!

1. Ir doma, nopirkt uzreiz gatavu guļbūves karkasu. Kādu lētāku variantu, apmēram 24 cm baļķiem un pēc tam vēl veikt siltināšanu no iekšpuses. Bet piemēram, visur,kur meklēju šādus variantus, šo karkasu sauc par pirts karkasu. Tatad cik noprotu ir būtiskas atšķirības, kāpēc šadu karkasu nesauc par mājas karkasu.
Tātad vai ja es šo ēku ceļu kā pirti, ir būtiskas atšķirības no tā,kā ja es šo ēku celtu kā māju?...kādas būtu galvenās atšķirības, jo man šajā gadījumā ir svarīgi lai būtu vienkāršāk! Skaitītos ka ēka ir pirts, bet dzīvotu tajā,kā normālā mājā!

2. Kā ar pamatiem? Vai ja es nojaucu kādu no tām palīgēkām (kūts vai klēts) un būvēju to pirti (vai māju) uz to pamatiem(kuri jau ir zemes grāmtā), tad arī formalitātes ir mazāk? Un piemēram,ja man šos pamatus nāktos paplašināt? Kā tad?
Vai tas nav līdzīgs variants,kā ar tām kāpu zonas mājām, kad tiek zvejas šķūņi pārbūvēti par normālām mājām, tikai nosaukums fomāli paliek kaut kāds šķunis!?


Tātad galvenie jautājumi būtu : Kāda atšķirība - māja vai pirts, vai saucot ēku par pirti ir vienkāršāka šī būvniecības papīru puse?? Vai pirtī var mierīgi kaut mūžu dzīvot kā mājā, bet papīros tāpat tā būs pirts?

Vai nojaucot ēku,kuras pamati ir zemes grāmatā , paplašinot tās pamatus un būvējot tās vietā ir mazākas formalitātes kā būvējot jaunā vietā? Kādas būtu galvenās atšķirības (atvieglojumi)


Būšu pateicīgs arī par dažādiem citiem ieteikumiem kā labāk rīkoties šādā situācijā !!


Liels
Paldies!

1. Iespējams, ka "dzīvojamā" tiešām ir tikai termins ar nebūtiskiem vai apejamiem aprobežojumiem. Vari š.g. 1.novembra Dienā izlasīt rakstu: "Riekstiņu klēti var likt nojaukt pēc gada". Rakstā izklāstītais nebūt neliecina par virsrakstā it kā paustā apgalvojuma patiesumu.
Tāpēc varētu gadīties, ka par it kā nedzīvojamām turpmāk sauks arī tādas mājas, kuras kautkādu apstākļu dēļ nevarēs iziet obligāto termoauditu.

2. Ja šodienas teritorijas plānojums cerēto apbūvi atļauj, veci pamati manuprāt īpaši daudz formalitāšu neietaupīs. Tai pat laikā jebkurš Panorāmas skatītājs zinās, ka tie ir zelta atslēdziņa vietās, kur šodienas plānojums jaunu apbūvi vairs neļauj. Bet šādos jautājumos kompetentāks par šo varētu būt kāds juridiskais vai politikas forums.

Būvniecības papīru puse būs visos variantos vairāk vai mazāk vienāda, ja vien tiešām nav kas juridiski politisks jāveic. Ar plānošanas uzdevumu būs jāsāk un ar topogrāfiju un projektu (minimālajā variantā piesaistes projektu) jāturpina. Ja vien netaisies darboties nelegāli.

Par vecu pamatu juridisko statusu jau izteicās.

Vecas kūts/šķūņa/pagraba utt. rekonstrukcija par dzīvojamo ēku nav nekas neparasts (neņemot vērā varbūtējos juridiski politiskos procesus), atliek vien saspļaut saujās un ķerties pie lietas.

Par guļbūvēm - ļoti pieļauju, ka sauc par pirtīm tāpēc, ka cita piedāvājuma gataviem konstruktoriem tirgū nav. Ko nopietnāku jātaisa individuāli vai jāpasūta no citām zemēm (tur arī ne apaļie, bet frēzbaļķi dominē). Taču, ja piedāvātā namiņa plānojums u.c. fīčas apmierina, kāpēc gan necelt.

Manuprāt par salīdzināmu cenu ar industriālajiem frēzējumiem/apvirpojumiem var nopirkt jaunu guļbūvi, kas būs ja ne gluži iztēsta, tad vismaz izhuskvarnēta no īstiem baļķiem. Painteresējies, piemēram, sia "Inčukalna zaļā māja", Lēdmanes zemnieku saimniecībā "Saliņas" vai tamlīdzīgos nelielos uzņēmumos:
[www.lak.lv]