Nu dzīvot ekspluatācijā nenodotā mājā vispār ir aizliegts un laikam administratīvi sodāms pasākums. To gan būtu grūti pierādīt. Bet nodot es kā reizi nodokļu dēļ negribu steigties.
Tāpēc vajag atrast elegantu veidu kā to izveikt. Visvienkāršākais laikam ir visu laiku pagarināt būvatļauju.
Pagaidām man būvatļaujas pagarināšana ir bijusi pa brīvu. Kaut kur prasa naudu?

Man katru reizi bija kasē 10 jāiemaksā, tas laikam katrā pašvaldībā po svojemu. Bet šobrīd jau nodoklis jāmaksā tikai par zemi (un komercbūvēm). Bet plāno aplikt arī dzīvojamo platību. Lielā mērā tāpēc jau neviens arī nespiež šobrīd, jo nekas no tā nemainās. Pats saproti, ka ja jāpalielina nodokļa bāze, tad attieksme strauji mainās :)

Civiltiesisko apdrošināšanu parasti izsniedz tikai uz gadu, attiecīgi pagarinot būvatļauju, kas varbūt kaut kur ir bez maksas, par apdrošināšanu tomēr maksāt nāksies.

Nezinu, kurš tieši likuma punkts regulē, bet būvniecība bez derīgas būvatļaujas ir nelikumīga rīcība, attiecīgi ir 3 varianti - nodot, pagarināt, iekonservēt.

Dīvaini, bet paši būvvaldes darbinieki mani pamācīja, ka apdrošināšanu gan vajagot, bet nekur nav rakstīts, uz cik ilgu laiku. Pie mums būvatļauju pagarina uz 2 gadiem, bet apdrošināšanu var pirkt uz minimālo - laikam 3 mēneši. Ko tik tais būvvaldēs nevar samācīties :)

Nu ar apdrošināšanu jau kā ar apdrošināšanu, ja uzskata, ka to vajag tikai likuma burta izpildīšanai, tad pērk 3 mēnešus un viss notiek. Tomēr gadījumos, ja kāda būvlaukumā iemaldījies bomzis un noslīcis pamatos izraktajā grāvītī, problēmu ar derīgu apdrošināšanu kabatā tomēr būs par kādu mazāk.

Wow, nemaz nezināju, ka ja bomzis noslīkst manā pamatu bedrē, tad tur ir kāds sakars ar apdrošināšanu. Palasot apdrošināšanas līgumu, top skaidrs, ka apdrošinātājs kautko segs, ja gadījumā no stroikas krītošs ķieģelis kādam skādi nodarīs, vai kautkā tā. Nē nu OK, viena lieta, ja stroika notiek pilsētā, vai nedod dies dzīvokļu mājā vai kautkā tā, tur vēl var saprast apdrošināšanas nozīmi. Savukārt pie maniem apstākļiem to ir ārkārīgi grūti saprast, tāpēc aaaa infa par 3 mēnešu apdrošināšanas iespēju ir ļoti noderīga :)

Vispār jau apdrošina būvētāja civiltiesisko atbildību pret trešajām personām, nevis konkrēti uzkrītošu ķieģeli. Pielijušu pamatu bedri pie forsmažora pievilks tikai labi kvalificēts advokāts un pamatā ne jau ar juridiskiem argumentiem.

Es gan apdrošināšanu, gan būvatļauju ņemu uz vienādu termiņu, teritorijas plānojumā ierakstīto maksimālo - 3 gadiem. Nebiju iedomājies, ka varētu ņemt uz 3 mēnešiem, taču tad es vismaz dabūtu braukt uz pašvaldību arī divos vidējos gadus, jo būvatļauju nedotu ilgāk par VBN 118.punktā noteikto minimālo vienu gadu.
Obligāto apdrošināšanu diez vai atcels, jo tas tiešā veidā nerada budžeta līdzekļu ekonomiju. Interesanti būtu uzzināt - cik lielas summas apdrošinātāji izmaksājuši kopš būvētāja OCTA ieviešanas?

jtdesign, mani juridiskie resursi domā, ka tikpat labi bomzis var ienākt tavā pagalmā un kokā pakārties. Nekādi apdrošinātāji un advokāti tur nav vajadzīgi, tur visdrīzāk tiktu ierosināta krimināllieta, un pēc brīža izbeigta.
Savādāk ir, ja tev turpat aiz žoga kaimiņa māja, un tu piemēram noīrē celtni lai paceltu ko smagu uz otro stāvu, un celtnis netīšām ieceļ to kravu kaimiņa jumtā. Vai kautkas tamlīdzīgs. Kā jau minēju - OK, pilsētā to varbūt arī vajag. Bet tādā nomalē, kur es būvējos - nafik nevajag! Man vēl aizvien neizdodas iedomāties, ko es tādu savā stroikā varētu paveikt, lai skāde būtu kaimiņam (tuvākā māja ap 70m attālumā.

Varētu teikt tā, ka OCTA būvniecībai, atšķirībā no auto, kur potenciālā skādes iespējamība ir n-tās reizes dienā, ir tāds visu laiku pie dupša piesiets spilventiņš mīkstākai krišanai, kas rezultātā izrādās nevajadzīgs. Izņemot vienu gadījumu no 100 (1000, 10000, 100000 ...), kad ievajagās. Celtnieki gan traumas gūst biežāk un iemesli tam mēdz būt arī pasūtītāja vainas dēļ.