Tomst, siltās grīdas protams ir sava veida siltuma akumulators, bet nemaz tik liels, jo temperatūru svārstības nevajadzētu pieļaut pārāk lielām (bet siltuma akumulēšana tieši ir delta temperatūrā). Pretējā gadījumā pēc kurināšanas grīda būs pārāk silta.

Tātad izejas dati. Andisk26 māja 135m2. Pieņemsim, ka siltās grīdas biezums ir 10cm, tātad kopējais silto grīdu tilpums ir ~13.5m3, bet kopējā masa (pieņemsim blīvumu ap 2300kg/m3) ~31000kg. Dati par betona siltumietilpību Internetā svārstās, bet nu izskatās, ka 0.88kJ/(kg*C) varētu būt adekvāts pieņēmums. No tā var izrēķināt, ka, siltajās grīdās Andisk26 mājai 1 grādā ir aptuveni 27280kJ enerģijas. Tā kā man pašam ir siltās grīdas, tad man liekas, ka grīdas temperatūras svārstības varētu pieļaut līdz max 5C grādiem, kas varbūt vēl neradītu diskomfortu (pārak karsts sākumā, pārāk auksts beigās). Tātad Andisk26 mājai tāda lietderīgi izmantojamā silto grīdu siltumietilpība ir aptuveni ~136MJ jeb ~37.8kWh.

Pieņemsim, ka Andisk26 ir kvalitatīvi uzcēlis to māju un tā atbilst ļoti labi nosiltinātai ēkai ar siltuma zudumiem <40 W/m2 pie -21C. Pašreizējos apstākļos nedaudz virs 0C, tas būtu ne vairāk kā 15-20W/m2. Rēķināsim ar nelielu rezervi un ņemsim 20W/m2 pie nedaudz virs 0C. Tātad siltuma zudumi tai mājai ir apmēram 2.7kW jeb 2.7kWh stundā.

Secinam, ka siltās grīdās uzkrātā (svārstības 5C robežās) siltuma varētu pietikt tikai 14 stundām. Ja ārā plosīsies sals un būs -21C, tad tikai 7 stundām.

Te protams ir ļoti daudz pieņēmumu. Visticamāk tai mājai ir vēl lielāki siltumzudumi (griestu siltinājums plāns, ēkas gaisa caurlaidība nezināma utt.). Var jau protams dzīt lielāku temperatūru grīdās, palielinot uzkrāto siltumu grīdās, bet normāli projektētas un ekspluatētas siltās grīdas nav siltas, pieliekot kāju. Angliski ir pareizāks termins - radiant floor heating jeb izstarojošā grīdas apkure. Siltās grīdas caurulēs arī nedrīkst dzīt pārāk karstu ūdeni, tas var samazināt to darba mūžu. Sajūtami siltas grīdas jau var realizēt mītu, ka siltās grīdas ir kaitīgas laikam kāju veselībai.
Koka karkasa mājai diez vai ir vēl kāda siltummasa (sienas), kur siltumam uzkrāties, mūra māja atdzistu lēnāk.

Mans secinājums - vai nu vajadzīgs automātisks katls, kas pieskaņos jaudu mājas siltumpatēriņam, vai arī jāliek parasts katls ar normālu ūdens siltuma akumulatoru.

P.S. Neesmu speciālists, bet fiziku skolā mācījos. Cerams, ka skaitļos neesmu kļūdījies.

Runājot par siltuma akumulatoriem ar ūdeni.

Atdziestot 1m3 ūdens par 1 grādu, tiek izdalīti 4,186MJ enerģijas. Tātad 1m3 siltuma akumulators, ūdenim atdziestot no 90C uz 30C, apkures sistēmā var ievadīt max 251,16MJ jeb 69.8kWh enerģijas (nerēķinot nelietderīgus siltuma zudumus). Gandrīz 2x vairāk nekā Andrisk26 mājas grīdās var normāli uzkrāt.

Ambrosio pravdu glagoļit: es vispār uzskatu, ka mājas masai un materiāliem siltumakumulācijā ir maza nozīme, nu labi, nerunāsim par pilīm ar 3m akmens sienām, bet normālā kaut vai mūra mājā to mūru masa nemaz nav tik liela, jo pārsvarā tiek būvēts no porainiem viegliem materiāliem. Parasta 10cm gāzbetona starpsiena droši vien nesver vairāk par dubultā reģipša starpsienu.
Bet sāls visā ir nelielā komfortabli (virs 20 oC) un nekomfortabli (zem 17 oC) temperatūras starpībā jeb delta t, kas praktiski ir vērā neņemami daži grādi. Un kurinot, pat ja telpās ir 25 oC, sienas jau tik ātri no tā siltā gaisa neuzsilst, tās drīzāk turas kaut kur pa vidu starp silto/auksto. Malkas centrālapkures katls tā pa lielam ir tikai lietojams ar ūdens akumulatoru, ja ir siltās grīdas, tad vispār citu normālu variantu nav, vai nu stundām ilgi lēni smacēt malku katlā ar mazu gaisa padevi un resnām pagalēm. Tas atkal skursteni pieķēza. manuprāt ,malkas apkurei optimāli ir uzlikt apmēram 2 tonnas ūdens siltuma akumulācijai, riktīgi izkurināt uz pilnu klapi, uzsildīt tās tonnas un tad pāris dienas baudīt smuki siltu māju.
Krāsns apkure taču arī ir malkas apkure ar akumulātoru (ķieģeli) un te atkal savu lomu nospēlē lielā temperatūras starpība. Krāsns ķieģeļi taču uzsilst ievērojami, tāpēc arī ilgi atdod siltumu.

Man katls malkas 30kW. aiziet sezonā ap 20 steriem. Siltināta fasāde - 10cm akmensvate, bēniņu grīda 15cm mīkstā vate. arī tāds pat boileris kā Andimk26

Šajā lapā var noteikt, kurai energoefektivitātes klasei atbilst tava māja: [energiecheck.energyglobe.com]
Viena ļoti laba saite:
[www.buildup.eu]

Arī no sākuma gribēju likt siltuma akumulatoru, bet beigās sapratu ka nebūs vietas tam bundulim. Šoziem izlīdzēšos ku nu ir ar savu malkas katlu, ja apmierinās šāds variants tad neiespringšu, varbūt nākošgad padomāšu par granulu degli ko varētu piemontierēt savam malkas katlam, nu bet tas tā pagaidām sapņu līmenī.

p.s.

Vienu tikai vēl gribu piebilst, ja nebūtu pacenties ielikt pirmajā stāvā siltās grīdas tad gan būtu vāks, jo man mansardstāvā ir radiatori kuri beidzot kurināt pēc dažām minūtēm jau ir auksti.