Dabā cilvēks silst no "siltās grīdas" ar lielu siltuminerci (un nemaz ne tik "melnu" virsmu) caur gaisu un nepastarpināti no "Saulītes" augšā. Manuprāt, no pēdējās vairāk, jo, tiklīdz saule prom, uzreiz jāmeklē džemperis. Citādāk varētu būt uz asfalta.

Viss atkarīgs no asfalta temperatūras! ;)

Izstādē tieši par silto griestu risinājumiem papļāpāju ar čali no EVA Sistēmām.
Vienkāršas sistēmas izmaksas esot 20-30% dārgākas kā siltām grīdām. Sildīšana notiek IS starojuma veidā, tā kā gaisa apmaiņa īpaši neesot vajadzīga. Padeves temperatūras zemas.
Tās sistēmas ko viņi piedāvā ir iespējams izmantot gan kā sildīšanai, gan dzesēšanai, kas manuprāt ir super.
Būtībā jau arī grīdu sistēmas var izmantot dzesēšanai. Konkrēts objekts, man liekas viens no pirmajiem LV - Viesu nams "Rakari" pirms Salacgrīvas. Siltumsūkņa sistēma, ziemā silda telpas un ventilācijas sistēmu, vasarā dzesē.

Ja kādu interesē - varu uzdāvināt grāmatu Latviesu valodā - tur ir par sienu un grīdu apkuri.

Varbūt nosauc, autoru, nosaukumu, izdevniecību un gadu?

Sveists tas ar tiem siltajiem griestiem.
Kā Tu to siltumu dabūn uz leju???
ak jā aizmirsām... Esam pacmitgadīgs "keks" kas izlasījis reklāmas bukletu ar saukli Inovatīva apkure.
Pacmitgadīgs - tāpēc ka aizmirsi padomāt ka bērnam rāpojot, spēlējoties utt ir svarīgāks siltums nedaudz tuvāk grīdai nevis griestiem.
Inovatīvs apkures risinājums :) tāpēc ka siltumam ir tendence celties uz augšu, kaut kas inovatīvs jau tur ir mēreni sildīt telas gaisu augšā kur tas pats par sevi kāpj.

p.s.
a par to elektro apkuri ar uzvilkos... tas ir kā Tu iebliez 50 grādus uz grīdu?
Tev silto grīdu gadījumā ir jāuzsilda daudz litru šķidruma - a ir baigā jēga to visu uzsildīt līdz 50 grādiem?
Vot tieši šjā gadījumā sanāk tā ka Tu tik kačā un kačā enerģiju šķidruma sildīšanā, grīdas beidzot tiešām uzsilst līdz 30 - 35 grādiem (šķidrums ir 50grādu) telpa ar sasniedz vēlamo konforta līmeni 20-21 grādu un termo regulators izslēdz katlu. Un tad sākas "baigi lielā inerce" telpā temp. uzbliež līdz + \ - 25 grādi, un sāk dzist...

Ķīpsalas izstāžu zāles kā arī vairāki citi objekti ir apkurināti tikai ar sildelementiem no griestiem. Nevarētu teikt, ka pie grīdas tur baigais aukstums būtu..

Lielos objektus jau nekur neapkurina klasiski, bet gan ar silto gaisu caur ventilāciju (jebkurš lielveikals utt. tā tiek apkurināts). Arī ķīpsalas hallei ir mehāniskā ventilācija, arī slimnīcās, kas te tika pieminētas UK visās tā ir obligāta, tā kā, nevar tā 1:1 salīdzināt ar Vasjas guļamistabu, kurā gaiss principā nekust ne no vietas. Un ar to IR siltuma sajušanu nav tik viennozīmīgi. Sēdi tu āra kafejnīcā, staro tas siltuma avots no augšas, bet mugurai, piemēram, ir nenormāli auksts. Ne par velti temperatūru mēra gaisam, nevis kaut kādam mistiskam starojuma siltumam. Starojuma siltums ir komforta sajūtai, bet telpā tāpat jābūt ap 20 grādiem, lai cilvēks justos labi. Principā gan siltās sienas, gan griesti tomēr ir orientēti nevis uz starojuma siltumu, bet gan uz telpas gaisa vienmērīgu uzsildīšanu. Vācijā tas arī ir populāri, un viņi to ir sabāzuši zem vienas birkas Flāchenheizung. Pamatā tam visam ir tas, ka daudzi grib likt skaistu dēļu grīdu, bet radiatorus negrib, tāpēc arī sāka veidottās siltās sienas. Praktiski jau tas ne ar ko netšķiras no radiatoru apkures, tikai temperatūra zemāka, jo sildvirsma lielāka.

Priekš v_t: kaut kad te bija runa, par tiem klājumiem siltajām grīdām. Tagad nejauši meklēju par siltajiem griestiem :) un atkal uzdūros tam linkam - ķipa Vācijas silto virsmu asociācija, tur ir pdf faili, liekas otrais šitajā plānošanas sadaļā par to kā un ko darīt ar siltajām grīdām - vācu stilā, pilnīgs ordnungs :)
[www.flaechenheizung.de]
Vispār lapā baigais daudzums dažādas lietderīgas infas, ir vērts parakņāties.