Pagājušajā gadā mājā uzstādīju Kospel 8 kw elektrokatlu, automātika arī kaut kāda poļu. Mājai 80kvm visur siltās grīdas. Sienu biezums 40cm- skaidu betons. Telpās visu laiku ir 17-19C. Elektrības rēķins 200Ls. Sanāk aptuveni 100kwh dienā. Vai tas ir normāli? Kā varētu pārbaudīt?

Kaut kā padaudz liekas 80 m2 mājai.
Ietaupīt varētu, ja piemēram kad neesi uz vietas - atslēdz to katlu un kad ierodies ieslēdz vai arī kādu 1h iepriekš, lai ieslēdzas. Bet siltajām grīdām parasti ir inerce un šis variants laikam atkrīt.
Vai nav lētāk ar eļļas radiatoru vai to pašu infrasarkano ieslēgt, tad kad vajag?
Ja gribas lētāku apkuri - jādomā par malku vai oglēm.
Kamīns bieži vien ir ērtāk uzstādāms un neprasa atsevišķu kačigarku un ja nav skursteņa - ņeržu var izvilkt arī bez mega investīcijām.
Vēl kā variants ir kko mēģināt siltināt, ja siltinājums ir švaks. Cik cm ir jumta siltinājumam?

Jumta siltinājums ir normāls 25cm.
Viens te man teica, ka varētu būt elektrības noplūde...? Tipa tad tērējot uz pusi vairāk elektrības :)

Gan jau ka viss ir kartībā. Elektriskā apkure ir visdargākā un nav ko brīnīties par tādu patēriņau. Ja būtu noplūde, tad jau arī noplūdes strāva siltumā vien parveršas:).

Saskaņā ar līdz šim skolā mācīto, kamēr "otra puse elektrības" nesilda neko ĀRPUS mājas, satraukumam par pārmaksāšanu nav pamata.
Ja nu tomēr eksistētu brīnumi tipa
www.vortextechnologies.lv
, kāpēc gan tie nevarētu darboties abos virzienos? Varbūt Tu šobrīd maksā to vietā, kuriem virpuļsildītāji darbojas ar lietderības koeficientu > 1.

100KW/dienā ir padaudz un es meklētu vainu siltumizolācijā vai pastiprinātā ventilācijā.
Man ar 12KW Kospel katlu 2x lielākai mājai šobrīd aiziet 50-60KW/dienā atkarībā no āra temperatūras un tas ir vienīgais siltuma avots mājā.

Nesen rakstīju, tagad neatkārtošos, man ir 12 kW Kospels, apkurinu apmēram 150 m2, reizēm kāda istaba tiek atslēgta. Pagāšgad no Septembra līdz šim septembrim 12000 kWh, tā gan ir visa štrome, jeb izlīdzināti 1000 kWh mēnesī.
Kāds tev ir grīdu siltinājums, es tagad spriežu, ka lielākā daļa silto grīdu gadījumā zūd uz leju, celtu otrreiz māju, liktu stabili 15cm putuplasta grīdā.
Ļoti palīdz termoregulatora programmēšana - saprogrammē pats, to tur ļoti smuki var izdarīt, kad sākas diena, kad nakts, cik grādus vajag, ja neesat mājās, to vajag uztaisīt kā nakti utt.

Kāda ir temperatūra promejošajam ūdenim? Ja ir aidomas, ka zūd caur grīdu, vajag pazemināt siltumnesēja temperatūru. Es kā kuro reizi, turu pārsvarā uz 50 grādiem, bet, tā kā zudumu gadījumā svarīgs ir delta t jeb temperatūras starpība, jo vēsāku to grīdu turēsi, jo mazāk zudīs, pazemini uz 40 grādiem, bet zemāk gan viņš īpaši neļaujas.

aaaa - domāju, ka vari būt mierā ar jau esošo grīdas izolācijas biezumu:
[www.building.lv]
Īpaši ja, cik atceros lasījis, Tev vēl ap ēku grunts ir siltināta ar putuplasta širmi. Siltās grīdas vairāk jāizolē tāpēc, ka tās ir sildelements (neies tak gaidīt līdz jaungadam, kamēr radiators iesils), nevis tāpēc, ka siltums nepārtraukti censtos plūst prom uz zemeslodes centru. Ja zem mājas plūst gruntsūdens upe, tad gan tā varētu nest prom arī siltumu.

Es protams iesaku online paskatities kas notiek ar elektribas paterinu. Kad paradaas kad pazuud. Info www.diykyoto.com vai pie ekoprieks.lv