Jāni.
Tas, ka tev cirkulācijas sūknis iet uz pilnu jaudu nav rādītājs. Sūknis šādā režīmā dzenā šķidrumu, bet neceļ augšā. Optimālākais variants ir slēgt maksimāli uz otro ātrumu. Es savā laikā sev mājās arī dzenāju ar pilnu klapi, efekta diemžēl no tā nebija. Kad pārslēdzos uz otro ātrumu, tad ij sildīt sāka labāk ij vieglāk bija noregulēt grīdas cilpas.
Atpakaļgaitai pieslēdzot termometru tev būs vieglāk regulēt temperatūtu, lai būtu optimāla starpība starp padevi un atpakaļgaitu.

Saprotu Jāni - šodien naudiņa jāskaita ļoti, bet gaiss/gaiss sūknis jums atpelnītos dažos ziemas mēnešos!! Tas taču ir nenopietni maksāt tādus latvenergo rēķinus! Domāju, ka jums jāieliek investīcijas ap 900 - 1200 LVL un ikmēneša izmaksas, kuras būtu aptuveni trešdaļa. Nav grūti jau tagad redzēt risinājumu!
Uz priekšu!

E Wrote:
-------------------------------------------------------
> 100KW/dienā ir padaudz un es meklētu vainu
> siltumizolācijā vai pastiprinātā
> ventilācijā.
> Man ar 12KW Kospel katlu 2x lielākai mājai
> šobrīd aiziet 50-60KW/dienā atkarībā no āra
> temperatūras un tas ir vienīgais siltuma avots
> mājā.


Jautājums E. Kāds Tev mājai siltinājums?
Man siltināta ar akmensvati 10cm. 120 m2 māja, tērē tagad ap 100kW/dienā. Fasādē gāzbetons, gaisa sprauga, ķieģelis un tagad siltinājums. varbūt gaisa sprauga ventilējās, tur tā vaina?

Man apmēram 150m2 + garāža(aukstā). Sienas gāzbetons (40 cm biezs, bez papildus siltinājuma). Grīdai 10 cm putuplasts zem betona. Bēniņos 20cm vate, bet uzlikšu vēl 10cm (stāv pāri palikusi, bet tagad slinkums rāpot pa aukstajiem bēniņiem).
Pāris istabām gan pagaidām apkure atslēgta, bet nu gaiss cirkulē un kādi +15 tur ir tik un tā. Ventilācijai 4 kanāli uz jumtu, no kuriem 1 pašlaik ciet.
Cik saprotu tad man pamatā gaiss nāk caur garāžu, tur uzsilst līdz 10 C un tad caur durvju šķirbu uz māju. Garāžā betona grīda ir pa taisno uz grunts, tas labi notur temperatūru ap 10 grādiem (vasarā patīkami vēss, bet ziemā mazliet piesilda gaisu).
50-60KW dienā arī nav maz, un pie lieliem mīnusiem gan jau arī būs ap 100KW.

Jautājums E. Man bēniņi siltināti ar 15mm vati, bet ko tu iesaki - vai ir jēga vēl klāt vienu kārtu vates? Šķērsām vai tāpat, tik pa salaiduma vietām? Vai arī nevajag, jo varu "samīcīt" - sabojāt esošo?
Arī man aukstā garāža, pa apakšējo šķirbu nāk aukstais gaiss. Domāju, varbūt izrullēt tur uz grīdas pāri palikušo vati, lai vēsums nenāktu.

15 mm ir par īsu - droši vari vēl 10 mm likt klāt. Liec tā lai nosedz salaidumus.
Ja telpās kaut kur nāk aukstais gaiss - tas tikai palielina kw patēriņu katlam.

Nu siltums ceļās uz augšu, tāpēc es vislielāko uzmanību pievērsu bēniņu siltināšanai. Liekot vati, ļoti uzmanīgi aizpildīju visus laidumus, nekur neliku šuves vienu virs otras, utml. Turklāt, lai gaiss tajā vatē pēc iespējas mazāk kustētos, es virs viņa uzklāju parastu papīru. Depo tāds papīrs ir lielos ruļļos nopērkams un maksā santīmus m2.

Es kaut kad joka pēc paņēmu fizikas formulas un savā mājā izmantoto materiālu tehniskos parametrus un izrēķināju cik pie dažādām temperatūrām teorētiski "zudīs" siltums caur dažādām mājas daļām. Man sanāca, ka vislielāko "ļaunumu" nodara logi un jumts. Sienas un grīda pat neskatoties uz lielo platību ietekmē salīdzinoši maz. Bet nu tas tā pa vienkāršam - pēc vidusskolas līmeņa formulām.

Paketnieki jau visi ir ar CE marku,bet ar jumta siltinājumu var sanākt visādi pigori.

Nekādu pigoru tur nav - tīra matemātika. Man, piemēram, 1 jumta logs zaudē vairāk siltuma, cik visa tās puses jumta plakne kopā (tā sanāk pēc lambdām, rēķinot logam uzdoto un jumtu ar 30cm vates tajā). Logs no roto ar koka rāmi, neliels.