Nu par gaisa siltumsūkni nevajag būt tik ļaunās domās, mums ir diezgan daudz objektu, kur gaisa siltumsūknim kritiskajās dienās mājas papildus piesiltina ar gāzi un nemaz nesūdzas. Arī elektriskā sega pāris nedēļas gadā palīdzētu pufaikai palikt skapī

Malaci piekritu, ka daudzas vietas ir nekorekti aprekini, ka ari zemas kvalitates gaisa ss. Bet so iemeslu del mes stradajam tikai ar augstakas kvalitates ss gan no Japanas, gan Vacijas. Piekam tas ne vienmer sadardzina to izmaksas.
Ja izverte Lv videjas ziemas temperaturas, tad zem -10 gradiem varam runat par 0,5 - 1,5 % apkures sezonas. Te ari paradas ekonomiskais jautajums - vai izveleties risinajumu, kursh darbosies visos 100 % - tas butiski sadardzina projektu, ja runa ir par gaiss/gaiss risinaajumiem. Ne vienmer ir ta verts investet lietas, kuras neatpelnas.

Par šo pašu tēmu nedaudz citā gaismā:

kāds varētu būt aptuvenais siltuma izmaksu samazinājums, ko var panākt ar gāzes katla uzstādīšanu? Zinu, ka tas atkarīgs no daudziem parametriem (gan mājas, gan dzīvokļa siltumizolācija, apsildes režīms, utt), bet tomēr būtu labi uzzināt aptuveno ciparu, lai saprastu, vai ir vērts iespringt uz gāzes katla ierīkošanu.

Runa iet par 100 m2 dzīvokli Rīgā nesiltinātā pirmskara mājā. Iepriekšējā sezonā aukstākajā mēnesī Rīgas Siltuma rēķins bija 1.50 LS / m2.

Man pazinam pirmskara maja ar udeni un apkuri sanak par 50m2 dzivokli 40ls.

Nu man gāze sanāk diezgan pa dārgo.

Pirmskara māja, pirmais stāvs (mājas gals), apakšā auksts pagrabs, logi vecie, sienas mūra, ~90cm biezas. Platība laikam 45m2.

Pēc šā brīža gāzes tarifa par apkuri + silto ūdeni 2 personām maksāju ~42 Ls mēnesī izlīdzināto maksājumu (jāmaksā gan jūlijā, gan decembrī), vidējais mēneša patēriņš pa gadu 167m3.

Lielo patēriņu norakstu uz absolūti nesiltinātu māju, un to, ka dzīvoklis tiek turēts ļoti silts - ap 22 grādi C.

Gints