Puikas un meitenes :O) lūdzu padalieties pieredzē - vai klāt laminātu siltajām grīdām , esmu dilēmas priekšā , kādu biezumu ?? , ko arī labāk likt apakšā lai
nodrošinātu ekonomisku un komfortablu dzīvošanu mājās , mājai 1-st.( 180 m2 ) , visur izņemot guļamistabu siltās grīdas , vai būtiski būs jāpalielina turpgaitas temp.??

Pašam ir lamināts - nekāda vaina, es pat nejūtu, ka siltu cauri sliktāk kā flīzētajās istabās. Apakšā liku gofrēto kartonu, jo tam no visiem nopērkamajiem apakšklājiem ir vismazākā siltumpretestība. Laminātu parasto, plāno, bez nekādiem filčiem apakšā, parasto. Silst vienmērīgi un smuki. Liec, nav tur nēkādas dilemmas. Turpgaitā laižu no 40-50 grādiem, pēc noskaņojuma :)

to aaaa : Paldies par info , lamināta biezums tavā gadījumā ??
ne pavisam pa tēmu jautājums : tev siltajām grīdām temp. starpība turpgaitā un atpakaļgaitā kāda ?? , pats tikko palaidu grīdas - interesē

Precīzi neatceros, varētu būt 7mm? Bija plāns un virsū zīmīte, ka paredzēts arī siltajām grīdām, bet tagad tāda zīmīte ir praktiski uz visiem laminātiem, izņemot tos, kam apakšā jau pieklēbēta kamieļvilna. Par atpakaļgaitu nezinu, nav termometra, ar roku tikai nedaudz vēsāks, tāpēc te jau bija diskusija par to, ka plūsmas ātrums baisi ietekmē silšanu, kam es tomēr nepiekrītu, jo izskatās, ka tā siltumapmaiņa caur cauruļu sienām nemaz tik efektīva nav, ja jau atpakaļ nāk nevis auksts, bet silts ūdens. Bet ar roku starpību noteikti jūt, lai gan ar roku arī starpību 1 grādu jūt ļoti izteikti, tā kā - nav datu, nav informācijas.
Pīrāgs manā gadījumā - biezā PE plēve, gofrētais kartons, šuves salīmētas ar skoču, papīra, virsū lamināts, viss. Vispār tas gofrētais kartons ir sūc, jo ar laiku nedaudz nosēžas un liekot laminātu es liku finiera gabalu, uz kura tupēju, kamēr to ieklāju, citādi ar kājām tās kartona rieviņas tiek saspiestas. Bet nu no siltuma atdeves viedokļa jau iepriekšējā ziema pārlaista - cepuri nost. Pat pie turpgaitas ūdens 40 grādi, istabās ar laminātu bija ļoti smuki silts.

halo, kaut kur jau ieprieks diskuets par so jautajumu.
re ko es atradu no vacu padomiem.ja majas kuram ir ar udeni apsildmas siltas gridas un pa virsu ir estrihs 3-5 cm, tad liekot laminatu jaievero, ka apaksklajam un laminatam kopa siltuma pretestibai jabut maks. 0,15 m²K/W.
ka es saprotu, tad kartons gofretais vai korkis 2mm nav tie labakie varianti.
es saprotu, ka vislabak butu XPS max. 1,6 mm + ka tvaika izolacija kaut kas no ALU follijas ( >100 ) vai PE pleve. Vai pie mums tadas lietas ir noperkamas.


Verlegung auf Fußbodenheizung / Wärmedämmung
Verlegung auf Fußbodenheizung Da sowohl Laminat als auch Parkett ein guter Dämmstoff ist, sollte man eine Verlegung auf einer Fußbodenheizung gut überlegen.In keinem Fall wird ein ähnlich gutes Heizverhalten wie z.B. bei Fliesen erreicht. Dennoch ist die Verlegung prinzipiell möglich - man sollte jedoch auf folgenden Sachverhalt achten: Der gesamte Fußbodenaufbau (i.d.R. Dämmunterlage + Laminat/Parkett) sollte zusammen einen Wärmedurchlasswiderstand von 0,15 m²K/W nicht überschreiten. Je geringer dieser Wert, desto besser ist der Wirkungsgrad der Fußbodenheizung! Zur Ermittlung des Wertes ist der Wärmedurchlasswiderstand der verwendeten Dämmunterlage mit dem des Nutzbodens zu addieren (Parkett/Laminat)! Die Werte des Nutzbodens sind beim jeweiligen Hersteller zu erfragen, liegen jedoch bei einem 7 mm Laminat bei ca. 0,07m²K/W und bei einem 14 mm Parkett bei etwa 0,11m²K/W.

Nu kā var salīdzināt korķi ar gofrēto kartonu? Liekas, tur starpība bija vairākas reizes. XPS es neliktu pilnīgi nekādā gadījumā, jo tas ir viens no labākajiem siltumizolācijas materiāliem, turklāt baigā ķīmija, jo jebkurš PS laika gaitā izdala S, kurš ir indīgs gaistošs draņķis (tas ir tas, pēc kā smird kausēts, zāģēts vai dedzināts PS). Starp citu, ja tu tajā pašā vācu mājas lapā paskrullētu tālāk, ir dati arī par apakšklājiem, kur gofrkartons ir minēts ar zemāko vērtību. Foliju likt uz grīdas ir liels neprāts, jo termosam tak atstaorojošā virsma ir pret siltuma pārnesi.

katrs jau vien liek, ko tas velas.
Lai nekluditos, es izvelejos razotaja rekomendeto un ieliku belgu laminatu jau kopa ar pasu apksklaju un tas der siltajam gridam k=0,11.
jau pusgadu kalpo labi. cena bija ap 8 ls pa m2 ar piegadi, regulara cena veikala tadam 18 ls/m2 izstradajumam.kurs mekle, tas parasti ari atrod.
Neriskeju likt gofreto kartonu, kuram tendence ir nosesties un sabrukt. Jo sis kartons, ko parsvara pardod depo u.c. leta gala risinajums.
laminata razotaju originalie kartona apaksklaji ir salidzinosi dargi un nemaksa 50 sant. vai 1 ls m2, tie iet parasti spec. pasutijumam.

Es pats personigi atradu nedargu risinajumu laminatam ar originalo apaksklaju.
kuram tas intetrese labprat dalitos pieredze par vienu konjacinu.nenozelosiet.
man siltas gridas ir pa visu maju.

nevajag mocīties, tās lietas var elementāri izrēķināt.
ņemam izplatītāko 7 mm laminātu un izrēķinam R. lambda lamināta pamatnei, kas ir presēta kokskaida = 0,14 W/m*K (500 kg/m3 blīvumam, cita starpā vidējs)
tātad R laminātam = 0,007/0,14 = 0,05 m²K/W

tas nozīmē, ka apakšklājam jāiekļaujas robežās līdz 0,1 m²K/W.

paskatīsimies kas mums sanāk:
gofrkartons, lambdačka - 0,18, biezums 0,004 m R= 0,0222222, der ar atliektiem galiem, bet kartonu es neliktu, jo kā jau aaaa saka gofrkartons ir sūc un drīz vien jau ir nosēdies un ir laba barotne pelējumam.

putu polistirola apakšklāji lambdačka - o,038, biezums 2 - 4, ņemam vidējo 3 un R = 0,7894736, der, bet aaaa saka, ka tas ir draņķis, kas izgaro sliktas lietas. es arī tādu neliktu.

speciālais apakšklājs minerālām (betons, ģipsis, flīzes u.t.t.) grīdas pamatnēm ProVent, kas arī ventilē grīdas pamatni, lai tur neveidotos pelējums no putu polietilēna ar lambdu 0,0453 un 3mm biezs R = 0,0662251, no siltumtehniskā viedokļa der visi, tai skaitā arī korķis, tātad viss, tikai bez folijas.

pats uzliku ProVentu, vēl jo vairāk tāpēc, ka paša ražots: [www.valmarko.lv]

Izdomāju ka likšu kartonu un man radās daži jautājumi
1.Kartona vilnītim ir jābūt uz augšu vai uz apakšu?
2. Vai ir vērts līmēt kartona loksnes kopā ar līmlenti?
3. Kāds būtu labākais risinājums salaiduma vietām laminātam ar flīzēm (starpība grandiozā - 15 mm). Likt pārejas līstes mani kaut kā neuzrunā - mežonīgi dārgi. Doma ir braukt uz galdniecību un pasūtīt kaut kādu slieksnīti. Varbūt kādam ir kāda ģeniālāka ideja.

man visur siltas gridas,1st flizes te vis skaidrs 28-32 turpgaitā nodrošina ap 22-23 gradus,mana skatijumā taka bišku pa daudz ,nu bet lai jau sasilstta maja, atpakaļgaita ir ap 25,bet tas kadjau grida iesilst,pašlaik kurinu ik pec divam dienām ,ar 1t akumulatoru un apmeram 12 cm betona gridu.
2 stavā visur laminats, apakšklajs gofretais kartons,pirku Depo,istabas laminats 7 mm,pie turpgaitas 38 gradi vannas istabā kur ir flizes ir patikami staigat ar plikam kajam,parejās istabas ir noreguleta temperetura uz 18-20 gradiem ,
kartons butu taka jasalimē ar skoču vai limlenti