Man ir jāutājums. Tas ir normāli ka Schiedel skurstenim tas bleķis kas ir galā ir nokvēpis? Citiem skatos ka viņš tāds spīdīgs stāv.Kas varētu būt par vainu?

kurināmais droši vien...

Kurinam ar dēļu malku.

Man tas pats, kurinu pirmo sezonu, malka protams ka nebija sagatavota, viss gals melns, kurinu arī ar dēļu malku ar visu to kas palicis pāri no celtniecības, tādu paslapju. Skurstenis schiedel.

Jākurina ar lielāku švunku, lai dūmgāzu temperatūra būtu augstāka un dūmi celtos taisni gaisā. A kur jūs esat redzējuši baltu skursteni un tīru skursteņslauķi:)?

Ja malka slapja gaisa daudumam kurtuvē nav nekādas nozīmes - ūdens tvaiko un temperatūra zema, met kaut uz akmeņoglēm tādu malku - kamēr neizžūs - tā kūpēs kā traka un visu apkvēpinās. Turklāt te tika pieminēts bērzs - nu tas vispār ir darvas perēklis - ilgdegšanas krāsnīs tādu labāk nelietot, lai gan tas piedarvo arī parastu krāsni un parastu skursteni. Nez kāpēc bērza malka tiek pasniegts kā kaut kas baigi labs - reāli tā ir visnevērtigākā malka, ilgterminā skatoties.

Nu, nu, bērza malka ir pat ļoti labs kurināmais ar lielu siltumatdevi.Kārtīgā mūrētā plīti vai krāsnī tā ļoti labi sadeg un nekāda darva neveidojas. Skaidrs, ka buržuikās, oi atvainojos- Jotul tipa ilgdegšanas krāsniņās bērzs nav vēlams. Tas gan tiesa, ka slapju malku kurināt nav labi nevienam skurstenim un nevienai krāsnij.

Nav svarīgi kāda krāsns, tāda buržuika darba temperatūru starp citu sasniedz ātrāk kā mūrēta ķieģeļu krāsns un iekurināšanas momentā kamēr mūris un skurstenis vēl ir auksts darva nosēžas uz visu konstrukciju krāsnīm un to par bērzu kā reiz man teica skursteņslauķis, ka tā esot visdranķīgākā malka. Ne par velti koka darvu ražoja tikai no bērza. Tas, ka tu to darvu savā ķieģeļu krāsnī neredzi, nenozīmē, ka viņas tur nav. Un siltumatdeve lielākajai daļai kokšņu ir apmēram vienāda. Te gan nevajag jaukt to, ka tas ir uz kilogramu rēķināts. Pasaciņas par ozola malkas neganto karstumu man vispār negribas dzirdēt - ir koki ar lielāku siltumatdevi par ozolu (pīlādzis, augļukoki utt.), bet viena ozola pagale parasti sver divreiz vairāk par bērza pagali, tāpēc arī liekas, ka baigā siltumatdeve, lai gan sadedzināts reāli tiek lielāks daudzums malkas. Riktīga sveķaina egles pagale atdos sadegot daudz vairāk siltuma kā parasts ozols, piemēram.

Mūrētu krāsni tak jāprot kurināt. Nekad kurtuvē nemet tikai bērza malku un pa priekšu iekurina ar kādu "vieglāku"malku, lai cuka siesilst. Nu jā, tādas nianses jau parastam cilvēkam ir "augstākā pilotāža" Nezinu, ko stāsta skursteņslauķi, jo kopš tās reizes, kad sertificēts skursteņslaucītājs ar amatnieka diplomu sasmērēja man mājā sienas, es vaisas cukas tīru pats un redzu,ka nekāda vaina nerodas no bērza malkas. Ja runa iet par ozola vai oša malku, tad, aaaa, piekrauj pilnu krāsns kurtuvi ar sausu ozola malku un izkurini. Es gribu redzēt, kas būs noticis ar čuguna restītēm un kurtuves ķieeļiem:). Problēma jau ir ne kilogramos, bet tai apstāklī, ka ozola malkas tilpumam ir lielāka siltumatdeve. Ja kurtuvē varētu sabāzt vairāk, piemēram, alkšņa malkas, gan jau arī krāsni pārkurinātu. Tīru ozola malku nekad nekurina mūrētā krāsnī. Es katru gadu pie mājas, pa kluso, nozaģēju kādu riktīgi lielu ozolu un zinu cik specīga ir ozola malka. Es to saucu par kodoldegvielu.

Neuztraucies man arii tas ir melns!!!Es protams ka kurinu ar ogleem!!Bet man vienalga kaa kaiminam izskataas skurstenis!!!;))