Pagājušajā vasarā iegādājos privātmāju, ilgi domāju vai pirkt, jo apkuri nodrošina jonu apkures katls (māja 140 kv.m. 2 stāvi Airoc+10cm putuplasta siltinājums) tomēr kopējā cena par īpašumu bija un ir joprojām pārāk pievilcīga, lai neiegādātos. Riskēju nopirku. Internetā izmeklējos visu iespējamo info ar šo apkures veidu, neko konkrētu un pārliecinošu par vai pret neatradu. Mans aprēķins bija vienkārš, ja es piepērku klāt lētāko siltumsūkni (gaiss-gaiss) man vajag papildus investēt +/- 5000 LVL, kas dod ekonomiju, pieņēmu, 60%, tātad, ja elektrības rēķins ar jonu ir 100 LVL, tad ar siltumsūkni būtu 40 LVL, līdz ar to investīcijas atmaksātos 83 mēn. jeb 7 gados. Man likās, ka tās ir pārāk nenopietni, lai es papildus ieguldītu šādu summu. Ja ņem kaut ko nopietnāku, tad investīcijas var pieaugt pat līdz 10'000 LVL. Pie tam jāņem vērā, ka siltumsūknis pie -15-20 grādiem ir 1:1 ar elektrību. Līdz ar to atstāju kā ir.
Pirmais ziemas mēnesis ir noeslēdzies un varu izdarīt pirmaos secinājumus:

Dec.2009:
elektrības rēķins 205 LVL
Automātika uzstādīta no 5.00-9.00 silda telpas līdz 20 grādiem, no 9.00-17.00 sistēma izslēgta, bet telpās nedrīkst būt mazāk par 17 grādiem, tad ieslēdzas un silda līdz 17 grādiem, 17.00-22.00 silda līdz 20 grādiem no 22.00 līdz 5.00 sistēma izslēgta, bet telpās nedrīkst būt mazāk par 17 grādiem, tad ieslēdzas un silda līdz 17 grādiem.
Diemžēl 205 LVL attiecas uz visiem elektrības patēriņiem, kuri ir spuldzes (mēneša vidū 50% gadījumos no G9 halogēnspuldzēm (50V) tika pāriets uz G9 ekonomiskajām (7V)), 2 ūdens sūkņi, karamiskā plīts virsam, cepeškrāsns, TV, 5.1., SAT, dators, tvaiku nosūcējs, airiators (kanalizācijai) līdz ar to nevaru pateikt cik % izmaksas sastāda tikai apkure, bet matemātiski sanāk ka 1.46 LVL/ kv.m pēc pieejamās info ražotāji sola līdz 0.8 lvl/ kv.m. neticu, ka var iekļauties šajos ciparos, manuprāt tas varētu būs 1 vai 1.2 LVL/kv.m.
Katls aukstākajās dienās (-15;-20) strādāja 15h, siltākajās, ka bija 0 vai plusos strādāja 7-9h.
Katls nodrošina arī silto ūdeni (saslēgts ar boleri), sistēma sasilst līdz 50 grādiem.
Jāsecina, ka mājai būs jāveic nelieli uzlabojumi - jāliek otrās ārdurvis, jo metāla durvis salst cauri un jāāpskatās jumtu logi, liekas, ka nav kārtīgi nosiltinātas ailes.
Ja atgriežamies pie siltumsūkņiem, tad pēc Dec. datiem ar siltumsūkni būtu rēķins 123 LVL ietaupījums 82 LVL, kas atmaksāšanos samazina līdz 61 mēn., jeb līdz 5 gadiem.

Secinājums:
Kopumā nav slikti, jo viss notiek automātiski, nekas nav jādara, lēti iegādei, jo izmaksas ir līdz 500 LVL. Principā galīgi zemē metams nav, bet, ja ir iespēja tad vajadzētu domāt par alternatīvu.
Katram jārēķina pašam, ja pārciet māju ar iebūvētu, tad, manuprāt, nav jēgas vēl papildus ieguldīt 5000-10000 LVL par papildus katlu, tad labāk paņemt par 2000 LVL kārtīgu kamīnu, kas aukstakajās dienās var papildus piesildīt.

Redzēsim kāds būs Jan. un Feb. bet ja ir interese droši var jautāt mēģināšu atbildēt uz visiem jautājumiem.

2.st. māja 115m2, koka karkasa, siltināta ar ekoloģiskiem materiāliem.

Siltumu nodroīšna kamīns investīcija ~ 1000 ls.
un
Gais-Gaiss siltumsūknis 1. stāvā viens iekšējais, 2.st. trīs iekšējie, katrs savā guļamistabā, investīcija ~ Ls 3000.


Kamīnu kurinam no rīta uz vakardienas oglēm uzmetot pārs pagales un vakarā, papildus gaisa vads, kas nodrošina siltuma nosūkšanu un nogādašanu 2.st.

Siltumsūknis ieslēdzas no 21:00 - 8:00 un uztur istabās 20-22 grādus, kad bija zem -15 vairāk par 19 grādiem uzsildīt nespēja.

2009.decembris
- malkas (bērza) patēriņš ~ 1,5 m2
- kopējā elektrība ~ 50 Ls, vasaras mēnešos nosvilinājām ~ 20-25Ls, līdz ar rēķinu ka siltumsūknim aiziet 25, max 30 Ls mēnesī.

Nu par SS nebūs taisnība, kā reiz citā topikā rakstīju, ka decembrī 180kv.m. mājai no gāzbetona ar 10cm vates siltinājumu un sūdīgām metāla durvīm apkure+ūdens maksāja ~63Ls(850kwh).

Mans mērķis bija pastāstīt reālu pieredzi ar jonu apkures katlu, lai citiem būtu priekštats. Varbūt, ka mani pieņēmumi par SS bija pārāk pesimistiski. Bet jebkurā gadījumā ja pērk māju ar gatavu apkures sistēmu, jautājums paliek atklāts vai investēt papildus vai lietot esošo, es izvēlējos lietot esošo, pārmaksāju - JĀ, bet cik gados atmaksātos SS, granulu katls, saules kolektori paliek atklāts.
Ar SS ir dažādi, mans kaimiņš ar zemes siltumsīkni koka guļbūvi (100 kv.m.) par apkuri maksā 70LVL, droši vien atkarīgs kas par SS ražotāju, siltās grīdas vai radiatori utt.

aigi_nr1

Varbuut tavaa gadiijumaa lietderiigaak ir salikt siltas griidas, tavam katlam nevajadzees tik augstu izejosho temperatuuru sildiit un jau buus ekonomija. Jo lai siltumsuuknis atmaksaatos, arii vajadziigas ir siltaas griidas.
Viela paardomaam.

Par siltajām grīdām tiek domāts, tikai tādā gadījumā tiks zaudēts griestu augstums, jo būs jācēļ augšā grīdas vai arī grīdas betona pamatne jāfrēzē. Jāštuko.

man ir 150kvm 2 stāvene.
apkure un siltais ūdens ar granulkatlu, pārējais viss ir uz elektrības (kad 8h pazūd 220, esam "stāvā sajūsmā"!).
granulas ēd pie esošā aukstuma 1 maisu 24h ka nemetās, proti, mēnesī vismaz 90ls tik apkure un siltais ūdens.
elektrība aiziet ~50ls (keramiskā plīts, cepeškrāsns, 3 cirkulācijas sūkņi, gaismas visas...).

itogo: ziemā apkure un viss pārējais no resursu puses 140ls mēnesī tīrais rēķins lai apkurinātu un nodrošinātu ar ūdeni un kanalizāciju 150kvm koka karkasa 150kvm māju.

vismaz 1x nedēļā jāgrābj pelni. jāgādā granulas, 16 vai 30 kg maisi jāpastaipa.
istabā turas 21-25 grādi, zemāk nenolaižas.

ir ar kamīns, bet to tā nekurinam, jo tas tomēr piesilda tik 1 istabu - visistabu.

>> viser
>>aigi_nr1

Ja apkure ir uz elektrību (piem.,jonu katls), tad zemākas temperatūras turēšana nesamazinās siltumpatēriņu uz 1kWh iztēretās el.enerģijas. Enerģ. "ekonomiju" it kā panāk tikai vienlaikus samazinot arī siltumpadevi, t.i.telpu temperatūru.

Ja tas būtu kāds ar degšanu saistīts apkures katls, tad katlā uzturot zemāku ūdens un tātad arī dūmgāzu temperatūru, varētu panākt ekonomiju uz aizejošo dūmgāzu siltuma zudumu un uz no katla korpusa apkārtējā vidē siltuma zudumu rēķina. Piem., ja ūdens temperatūru katlā pazemina par 10C, tad kurināmā ekonomija varētu būt 1-2%. Bet tad jāskatās, lai katlā un arī dūmejās jau nesāk kondensēties ūdens tvaiks, kas dūmgāzēs (un notiek katla virsmu korozija), protams, ja tas nav kondensācijas katls.

Ja skatāmies uz dzīvokļiem, tad mēs Jūrmalā par 60 kv.m. lielu 3 istabu dzīvokli ziemas mēnešo maksājām apmērām 150 LVL (40 LVL Jūrmalas Namsaimniekam un 90-110 LVL Jūrmalas siltumam) + elektrība. Uz 1 kv.m. sanāk vispār kosmoss.

Skaidrs ka primarais ir mazinaat siluma zudumus, taapeec buuveejot iesaku vienmeer stipraak pie taa piedomaat un nezheelot papildus ieguldiijumus siltinashanai. Jo kad maaja jau ir uzcelta un dziivo iekshaa un konstatee kad tomeer nav tas kas gaidiits, tad ir taa kaa ir.